Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts



Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta. 



Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.



Lai gan atskatīties uz bijušo no pieredzes un izpratnes viedokļa ir vērtīgi, visus, protams, interesē, kas būs tālāk. Par tuvāko un vidējā termiņa nākotni IEA saka, ka, ja vien nenotiks kādas ļoti būtiskas ģeopolitiskas izmaiņas, tad naftas cenas kritums apstāsies šā gada vidū, lai 2016. gadā tirgus sāktu atkal atgūties, augot pieprasījumam pēc OPEC naftas. Parastā tirgus loģika saka, jo dziļāks un ātrāks cenas kritums, jo pēc tam spēcīgāka atkopšanās. Nesen mēs redzējām, ka pēc vairāku gadu pastāvīga naftas cenas kāpuma sekoja dziļš iekritiens. Tomēr analītiķi prognozē, ka šoreiz atgriešanās pie augstajām naftas cenām nenotiks pēc tradicionālā parauga, jo naftas ieguve ārpus OPEC cenas ziņā ir ievērojami elastīgāka nekā pagātnē. Naftas cenas gan varētu atkal kristies, ja tiktu atceltas sankcijas pret Irānu, taču ASV slānekļa nafta gādāšot par to, lai pārskatāmā nākotnē nenotiktu nedz strauji naftas cenu kāpumi, nedz kritumi. Līdz ar to naftas cena nostabilizēšoties līmenī, kas ir augstāks par pašreizējo zemo punktu, taču ievērojami zemāks par iepriekšējo trīs gadu naftas cenu. Savukārt, kas attiecas uz Krieviju, tad šai valstij zemās naftas cenas, kombinācijā ar rietumvalstu sankcijām un rubļa kursa vājumu likšot samazināt savus naftas ieguves apjomus. Līdz ar to zaudētājs no pašreizējā naftas cenu krituma iezīmējas diezgan skaidri. Salīdzinājumam Irākā, kam papildus naftas cenas kritumam grūtības sagādā arī Islāma valsts teroristi, naftas ieguves apjomi ne tikai nav kritušies, bet pērnā gada decembrī sasniedza pat savu maksimālo apjomu viena mēneša laikā, kāds šai valstij ir bijis pēdējo 35 gadu laikā.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra