DB Viedoklis

Nolikt atslēgas tomēr nav tas pats, kas nolikt karoti

Didzis Meļķis, Dienas Bizness žurnālists, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Privātās maksātnespējas atvieglojuma plāna sakarā baņķieri sabiedrībai rāda nesamērīgi apokaliptisku ainu, jo arī parādu mākto palikšana uz nepaceļamo kredītu āķa turpinās vairot smagas ekonomiskās sekas.

Saeimā pēdējam lasījumam ir gatavs likumprojekts par «atslēgas uz galda» principa ieviešanu Latvijā, kad maksātnespējīgais kredītņēmējs un viņa garanti līdz ar kredīta ķīlas pārdošanu tiek atbrīvoti no starpības summas nomaksas. Baņķieru pusē ir nozīmīgs arguments par investīciju drošību un politikas paredzamību, tāpēc šā viedokļa līdzsvarošanai par tiem varat lasīt intervijā 6. lpp.

Arguments par labu nepieciešamajai maksātnespējas kārtības atvieglošanai ir būtiskas iedzīvotāju daļas nepanesamā situācija, liekot kritiski lielam to skaitam doties ekonomiskajā emigrācijā. Vieni tur pelna, lai nomaksātu parādus Latvijā, otri – un tādu kļūs aizvien vairāk – izmanto sevišķi Lielbritānijas likumdošanu, lai bankrotētu salīdzinoši ātri un mazāk sāpīgi, trešie vienkārši pabēg malā turp, kur maksātnespējas administratoru rokas nesniedzas.

Var jau teikt, ka ar viņu šurp sūtīto naudu ir amortizēta krīze, tomēr šie cilvēki ļoti lielā mērā tuvākajā laikā un vidējā termiņā Latvijai ir zuduši. Visai drīz to izjutīsim noplicinātajā darba tirgū. Un ja maksātnespējas lāsts turpinās mūs vajāt, trešdaļas ienākumu ziedošana vairāku gadu garumā kredīta parāda caurajā maisā būs iemesls vēl vairākiem šādu politiku novērtēt ar avio biļeti vienā virzienā.

Kādas vēl māmiņalgas!? Kāda vēl demogrāfijas veicināšana, ja kredītu parādu dēļ (ne tikai, un tomēr) Latvijai zūd iedzīvotāji apmēros, kas salīdzināmi ar kara postījumiem? Tas, ka mēs šobrīd nevaram atļauties ieviest sociālo drošības tīklu maksātnespējīgajiem, ir maldinošs iegansts. Ja jūs, likumdevēji, sociālās drošības tīklu neizstiepsit tagad, pēc neilga laika tam nebūs, ko uztvert. Ja nu vien kādu pārcentušos ķīnieti.

Banku paustais, ka straujas pārmaiņas tām liks pārvērtēt riskus, un daudziem hipotekārie kredīti kļūs nepieejami, arī ir viltus trauksme. Sākot ar to, ka problemātisko hipotekāro kredītu skaits vien liecina, ka ļoti daudzi tos patiesībā jau nav varējuši atļauties. Arī mājokļu īpašumtiesību labums iepretī īres mājokļiem ir vairāk gan izrunāts. Eiropā un pat ASV ar tās slaveno «amerikāņa sapni», kurā sava māju ir neatņemama sastāvdaļa, vērojama pretēja tendence – īrēto mājokļu īpatsvars pieaug.

Ja kādam piemīt sava stūrīša zemes sentiments – jauki! Būs kur čubināties atlikušā mūža garumā. Tomēr ir neprāts uz dārzkopības un amatniecības hobijiem tendētas iedzīvotāju grupas intereses pacelt nacionālās ideoloģijas un valsts ekonomikas politikas līmenī. Fakti liecina, ka mājokļu apdzīvotāju īpašumtiesību īpatsvars pasaules valstīs ne tuvu nesakrīt ar turīgāko sabiedrību ģeogrāfiju.

Tā vietā, lai spiestu uz destruktīvā status quo saglabāšanu, rūpēs par kredītu pieejamību sabiedrībā bankas varētu lobēt hipotekāro maksājumu kredītprocentu atrēķināšanu no ienākumiem, kas apliekami ar nodokļiem. Tā tas dažādās proporcijās notiek Latvijā pazīstamo banku mājas zemēs Zviedrijā, Norvēģijā un citviet.

Skandināvijā ir arī labi zināms variants, kā cilvēkus nedzīt maksātnespējā un nedomāt par radikāliem politiskajiem risinājumiem – hipotekārajos kredītos pāriet tikai uz kredītu maksājumiem, pamatsummas nomaksu atstājot labākiem laikiem. Šādas bezgalībai tuvas kredītbrīvdienas ir pusei no Dānijas 490 miljardu ASV dolāru lielā hipotēku tirgus. Savukārt Zviedrijā bankas saviem klientiem ir devušas tik relaksētus atmaksas grafikus, ka ar pašreizējiem noteikumiem par saviem kredītiem zviedri spētu norēķināties vien 140 gados, aprēķinājis Bloomberg. Lai neatbrīvotu kredītņēmējus no atbildības, līdzīgi savu tautiešu saudzēšanas režīmam, arī Latvijā skandināvi varētu piemērot «tikai procentu» principu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Samazinātā PVN likme dārzeņiem – mazs solis ekonomikai, liels solis domāšanai

Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība beidzot ir vienojusies par samazinātās PVN likmes 5% apmērā piemērošanu Latvija raksturīgiem augļiem, dārzeņiem, zaļumiem un ogām. Protams, šis lēmums ir izraisījis plašas diskusijas gan profesionāļu vidū, gan arī sabiedrībā – vieni kaismīgi atbalsta ideju lobēt Latvijas dārzeņu audzētāju intereses un tautsaimniecības attīstību, citi norāda, ka šis īstermiņa risinājums nav ekonomiski pamatots un nesasniegs cerētās izmaiņas.

Protams, sava daļa taisnības ir visiem, tomēr jāatzīst – šis precedents ne vien aizstāv Latvijas ražotāju intereses, bet arī norāda uz nozīmīgiem procesiem sabiedrībā – mēs esam sākuši novērtēt Latvijā audzētus produktus, apzināmies, ka tā ir vērtība un mums ir nepieciešams valstiski atbalstīt savas tautsaimniecības attīstību.

Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem dažādās Eiropas valstīs ir ierasta lieta, un Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur šāda prakse vēl netiek izmantota – līdz šim samazināts PVN bija noteikts tikai atsevišķiem zīdaiņu uztura produktiem. Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem ir sava veida valstiskās atbildības demonstrēšana – tā rada iespēju pirmās nepieciešamības preces ģimenes uzturēšanai iegādāties lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Pasažieru vilciens (PV) varēs turpināt jaunu elektrovilcienu iegādes procesu, šim nolūkam uzsākot nepieciešamā iepirkuma otro kārtu. To otrdien, 13.jūnijā, sēdē konceptuāli atbalstīja valdība, informē Satiksmes ministrijā.

DB jau rakstīja, ka kaut arī PV norāda, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus, iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.

Ministrija informē, ka PV jaunu elektrovilcienu iepirkumu veiks nekavējoties, organizējot sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, kuras ietvaros ir notikusi kandidātu atlase un sagatavots otrās kārtas - piedāvājumu iesniegšanas, vērtēšanas un sarunu - nolikums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu, kuras ietvaros plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – TALGO, CAF, STADLER, ŠKODA, kā arī SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumam ООО «Уральские локомотивы» – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mūrniece: Latvijai ļoti nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieredze un zināšanas

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisija plāno pabeigt valsts kapitāldaļu reformu; augstāko izglītību valdes un padomes locekļiem varētu noteikt kā obligātu , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien varētu noslēgt darbu pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekta izskatīšanas trešajā lasījumā.

Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts 241 priekšlikums. Tautsaimniecības komisija raitā tempā atbalstīja tos priekšlikumus, par kuriem plašākas diskusijas nav nepieciešamas, bet par pārējiem uzdeva vienoties darba grupā. Viens no neizlemtajiem jautājumiem ir par to, vai valdes un padomes locekļiem obligāta ir augstākā izglītība.«Būtu diezgan bezatbildīgi uzticēt valsts lielāko uzņēmumu vadību cilvēkam bez augstākās izglītības,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB pastāvīgie lasītāji ir pieraduši, ka redakcijas viedoklis allaž ir ticis ilustrēts ar mākslinieka Agra Liepiņa zīmētu karikatūru, tādējādi pasmejoties par dažādiem gan Latvijā, gan ārvalstīs notiekošiem procesiem un to varoņiem. Šoreiz karikatūras nav, jo nav, ko kariķēt, nav, par ko smieties. Rīgā notikušajā traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra Maxima jumtam, ir gājuši bojā vairāki desmiti cilvēku, vēl daudzi ārstējas slimnīcās. Runa nav par mežonīgām dabas stihijām vai karadarbību, kas allaž ir prasījusi dažādus upurus, bet gan situāciju, kad iedzīvotāji, dodamies no darba uz mājām, bija iegājuši veikalā, lai nopirktu pārtiku vakariņām... Jau kopš piektdienas rīta daudzi mēģina saprast, kāpēc tā notika, kas bija vainīgs, kurš jāsauc pie atbildības.

Allaž, kad notiek kāda traģēdija, ir visai skaļa šūmēšanās – nedēļu, mēnesi, bet pēc tam dzīve vairāk vai mazāk turpinās savā ierastajā ritmā. Protams, ir pareizi, ka cilvēki iemācās sadzīvot ar jaunām situācijām, lai cik nepatīkamas tās arī būtu, taču ir vismaz dīvaini, ka mēs fantastiski ātri spējam aizmirst cilvēku vārdus un uzņēmumu nosaukumus, kas ir bijuši saistīti ar konkrētām negācijām, tādējādi ne mazākajā mērā nekaitējot to reputācijai. Teju par normālu jau var uzskatīt praksi, ka mēs dodamies pie urnām, lai Saeimā un pašvaldībās ievēlētu tos pašus politiķus, ar kuru lēmumiem divus vai trīs gadus iepriekš esam bijuši pat ļoti neapmierināti. Latvijā ir arī dažādi ceļi un ielas, par kuru kvalitāti var sākt diskutēt jau tūlīt pēc to nodošanas ekspluatācijā, bet tas netraucē attiecīgajiem ceļu būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos un tajos arī uzvarēt. Kāpēc gan to nedarīt, ja pasūtītājs labprāt tic tēzei «neskaties manos darbos, bet klausies manos vārdos». Tāpat jāmin, ka mūsu valstī darbojas kāda visnotaļ labi pazīstama revidentkompānija BDO, kura izvērtēja bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs (LM) darbību, lai gan tās līderis strādāja LM valdē. Nu, konkrēto revidentu, protams, sodīja, taču interesanti būs redzēt, vai notikušais atstās kādu iespaidu uz BDO reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Saeimas Juridiskajā komisijā tika izskatīts Laimas un Staburadzes iespējamā reiderisma gadījums un uzņēmumu kontu apķīlāšana, kā arī uzklausīta informācija par citiem iespējamiem reiderisma gadījumiem.

Kā stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa – Egnere, uz šodienas Juridiskās komisijas sēdi bija uzaicinātas un uzklausītas gan personas, kas Saeimai iesniegušas iesniegumus ar lūgumu pilnveidot prasības nodrošināšanas tiesisko regulējumu, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesu varas pārstāvji, Ārvalstu investoru padomes pārstāvji, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un citi.

Komisijas sēdē vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Civilprocesa likumā ietvertais prasības nodrošināšanas tiesiskais regulējums nebūtu jāgroza, ja visas Latvijas tiesas spētu šo regulējumu atbilstoši interpretēt un samērīgi piemērot. Taču konkrēti piemēri rāda, ka pastāv sistemātiska iespēja šo regulējumu izmantot ļaunprātīgi, pat aizskarot Satversmē nostiprinātās cilvēka pamattiesības, līdz ar to likumdevējam ir jāreaģē.

Komentāri

Pievienot komentāru