Pēc vairākas nedēļas ilgas svārstīšanās vakar valdība nolēma tomēr piešķirt 4,2 milj. eiro lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi vienam no vadošajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā AS Latvijas balzams – par daudzmiljonu investīciju projekta īstenošanu.
Kā ziņots, rekonstruējot vēsturiskās ēkas un būvējot jaunas, kopumā uzņēmums gatavojas investēt 23 milj. eiro (DB 09.10. jau rakstīja, ka izvirzītajiem kritērijiem atbilst 16,9 milj. eiro no projekta izmaksām), lai par trešdaļu audzētu ne tikai eksportu, bet likumsakarīgi tā rezultātā arī nodokļu nomaksu valsts budžetā. Tas nozīmē, ka UIN atlaidei jau visai ātri vajadzētu sasniegt bumeranga vai pat sniega bumbas efektu, naudai atgriežoties valsts makā. Kā iepriekš tika lēsts, piešķirot UIN atlaidi, no uzņēmuma valsts saņems atpakaļ par 6,4 milj. eiro vairāk, plus Latvijas ekonomiku sildīs projekta īstenošanas investīcijas, piemēram, ēku būvniecībā u.c. Šādi un līdzīgi investīciju projekti ir nozīmīgi visai tautsaimniecībai, ja var prognozēt pozitīvu atdevi. Tāpēc nedrīkst apgrūtināt ražotājus, nemitīgi liekot risināt konkurētspējas noturēšanas «Rubika kubu», politiķiem nodokļu reformēšanas aizsegā pieņemot lēmumus, kas paaugstina ražošanas izmaksas. Protams, uzņēmumi, pateicoties šādiem lēmumiem, mācās strādāt efektīvāk, bet ir jājūt robeža, kad balansēšana uz virves vairs nesagādā prieku un uzņēmums izvēlas meklēt citu arēnu ražošanai.
Kamēr netiek dzēstas bažas par to, vai nākamajos gados atkal turpināsies ierastā nenoteiktība nodokļu jomā, ārkārtīgi būtiska ir valsts spēja izrādīt labo gribu ražošanas noturēšanai Latvijā. Pakausī vēl dveš Aldara skumjais stāsts, agrākajam alus nozares flagmanim pārceļot ražošanu prom no Latvijas. Tas ir negatīvs precedents, un labāk lai to varam saukt par izņēmumu, kļūdu, nevis ierastu praksi.
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte, tostarp nodokļu politikas jēdzīgums, ir līme, kas biznesu un ražošanu var turpināt noturēt Latvijā. DB jau rakstīja, ka nodokļus izmaiņas ar juveliera precizitāti ir jāsalāgo ar kaimiņvalstu nodokļu politikas lēmumiem (plašāk 05.10.), un runa jau nav tikai par alkohola pierobežas pircēju plūsmas novirzīšanos uz vienu vai otru valsti, kas gan arī nav mazsvarīgi. Svarīgi ir sarūkoša iekšējā tirgus apstākļos dot iespēju uzņēmumiem audzēt muskuļus eksportam, jo ārējo tirgu «uzkarsēšana» ir pamats lielo ražotāju veiksmīgai turpmākajai attīstībai, savukārt no lielajiem ražotājiem lielā mērā ir atkarīgas darbavietas Latvijā. Tas ir kā savienoto trauku princips, un ir būtiski, lai baudāms saturs, nevis duļķes, būtu arī valsts pasniegtajā biķerī biznesam.
