Valdības iecere atkal klupt krāgā sīkuzņēmējiem - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, neskatoties uz pagājušā gada nogalē gūto rūgto pieredzi pēc visai līdzīga mēģinājuma, nav apņēmības un stingras stājas izpausme, drīzāk paļaušanās uz vēlētāju īso atmiņu, uz to, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar, un galu galā izmisīga vēlme sabīdīt budžeta ieņēmumus «tā, kā vajag», nevis rūpīgi izsecinot no tautsaimniecības un visas sabiedrības interesēm pēc rūpīgas analīzes.

DB šonedēļ (03.10.) jau vēstīja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem 2018. gadā papildus esošajiem nodokļiem būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu. Turklāt likumprojekts paredz veselības apdrošināšanas likmes pieaugumu tuvākajos gados. Plānotās izmaiņas satracinājušas sīkbiznesu, kas jau pirms gada knapi izlīda caur adatas aci jeb sociālā nodokļa iemauktiem (bija vēlme ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 97,16 eiro mēnesī par katru mikrouzņēmuma darbinieku), kurus pēdējā brīdī novāca Ministru prezidents Māris Kučinskis, acīmredzot sajuzdams pieaugošu gruzdēšanu vēlētāju noskaņojumā. Pašlaik briest līdzīga situācija, jo valdība vakar akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kurā paredzēts ieraksts: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.» Tikai vienkāršs teikums, bet tam būs nozīmīga ietekme, ja likumprojekts pašreizējā piedāvājumā apmierinās arī Saeimas deputātus.

Vakar pēc valdības sēdes Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija izsūtīja medijiem vēsti par to, ka grozījumi likumprojektā, lūk, ir gludi pieņemti. Tomēr ministrijas paziņojumā nebija ne vārda par izmaiņām, kas skars mikrouzņēmēju un pašnodarbināto personu kopienu. Līdz ar šīm izmaiņām valsts it kā varot cerēt uz 15,5 miljonu eiro lieliem papildus ieņēmumiem, aptuveni 300 tūkst. cilvēku esot spiestiem veikt attiecīgās iemaksas. Mazā biznesa pārstāvji pamatoti iebilst, ka jau patlaban mikrouzņēmums nodokļos samaksā bieži vien pat vairāk nekā tie vispārējā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi, kuri uzrāda nepilnas slodzes darbu. Nenogurstoši un ar apbrīnojamu regularitāti meklējot veidus, kā nodokļu «sulu spiedē» iegrūst arī mazā biznesa pārstāvjus, valdība riskē ar to, ka mazais bizness, kas, lai arī nav gluži mugurkauls, tomēr ir nozīmīga tautsaimniecības skeleta daļa, samazināsies. Un līdz ar to draud straujāk sarukt arī nodokļu maksātāju skaits. Taču nodokļu maksātāji pašreizējos apstākļos ir ārkārtīgi «saudzējama suga». Lai tā nenotiktu, kāju durvīs vēl var ielikt Saeima, piedāvājot saprātīgu kompromisu un nedzenot mazo biznesu prom.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra