Koģenerācijas cirks turpinās.

Ekonomikas ministrija, šķiet, iepriekš darbojusies atrauti no zemes līmeņa, drīzāk kaut kur pie mākoņiem. Tāda sajūta pārņem, lasot ministrijas skaidrojumus par to, ka pēc preses rosinātām un beidzot veiktām pārbaudēm tā konstatējusi, ka zaļās enerģijas koģenerācijas stacijas nav ievērojušas virkni spēkā esošu prasību un maldinājušas par staciju nodošanas ekspluatācijā faktu. Šķetinot fiktīvo koģenerācijas staciju stāstu, ministrijas norobežošanās un pārsteiguma izsaucieni pieaug proporcionāli pārkāpumu apjomam. Pārsteigtā Ekonomikas ministrija iedunkājusi sānos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par nepietiekamu uzraudzību un izstrādājusi priekšlikumus satrakojušos koģenerācijas nozares zirgu sadzīšanai atpakaļ stallī. Ministrija plāno turpināt pārbaudes, un tas ir apsveicami, jo līdz šim notiekošais tikai pastiprina sajūtu, ka tikmēr, kamēr sabiedrība šūmējas par mērogos aptveramu problēmu, zem redzes līmeņa atrodas paliels aisbergs, par kura apmēriem pašlaik nevaram runāt, tikai minēt. Šie notikumi rada iespaidu, ka obligātā iepirkuma (OIK) tiesības līdz šim dalītas pa labi un pa kreisi, jo gribētāju šim valsts dāsni apmaksātajam kumosam nav trūcis.

Turpmāk nozari pārraugošā ministrija sola kļūt redzīgāka un skatīties uz komersantu pirkstiem, lai izslēgtu gadījumus, kad, kā rāda pieredze, uzstādītā jauda ir koģenerācijas stacijas un valsts atbalsta sistēmas zaļajai enerģijai viennozīmīgi necienīga jau no pirmās darbības dienas, bet Ministru Kabineta noteikumi pret to līdz šim nekādus iebildumus necēla. Veicot grozījumus normatīvajā regulējumā, koģenerācijas staciju biznesa ēnas pusēm būtu jāsamazinās, tāpat tiek rosināts paplašināt elektrostaciju kontroles iespējas, no papīra vides (iebāžot degunu vienīgi gada pārskatos) pārceļoties uz reālo dzīvi, ja valdība akceptēs pēc notikušā pašsaprotamo nepieciešamību kontrolētājiem dot iespēju veikt pārbaudes bez brīdinājuma. Nav pieļaujama nodokļu maksātāju naudas tērēšana un uzņēmumu un mājsaimniecību «slaukšana» tāpēc, lai kāds subsidētās zaļās enerģijas ražotājs greizas sistēmas ietvaros varētu dzīvot «zaļi», pateicoties fiktīvām darbībām. EM atmošanās ir laba ziņa, tāpat iesaistīto institūciju, sākot no Regulatora un AS Sadales tīkls, līdz pat AS Enerģijas publiskais tirgotājs, apņemšanās veikt sistēmas auditus, lai attīrītu OIK atļauju saņēmēju rindas no sārņiem. Prieks par šādu rosību, tomēr, kā DB minēja jau iepriekš (27.10.), subsidējamās zaļās enerģijas ražošanas pārraudzībā neviens īsti ne par ko neatbild.

Pārkāpumi ir, bet vainīgo – pagaidām nav. Abus amatus uzņēmumā ir pametis Sadales tīkla valdes loceklis Rolands Lūsvers, bet Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens rosinājis izvērtēt AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību. Atbildības nastu par OIK skandālu kādam ir jāuzņemas, lai tas viss patiešām neatgādinātu neveiklu cirka iestudējumu. Pats ministrs Ašeradens gan jau ir paspējis no amata atkāpties priekšlaicīgi, varbūt – lai tas nebūtu ar kaunu jādara OIK skandāla dēļ. OIK atļaujas savulaik dalīja viņa partijas biedrs Artis Kampars, tāpēc atbildība nemaz ar tik tālu nav jāmeklē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra