Izsenis spriests par to, ka valsts pārvaldei jābūt atsaucīgākai, apzinoties, ka tā eksistē cilvēku interesēs un ir orientēta uz klientu, nevis uz «birokrātijas nezvēra» uzbarošanu.
Pagājušajā nedēļā izsludinātās iniciatīvas «Konsultē vispirms» ieviesēji apņēmušies institūcijām turpmāk pieprasīt regulāri atskaitīties par to, kā skaistie memoranda teikumi tiek īstenoti darbā. Ministru prezidents Māris Kučinskis deklarēja, ka (acīmredzot – izņēmuma kārtā) tas nebūs «kārtējais valsts pārvaldē tapušais aprakstītais papīrs, kas nolemts apputēšanai kādā no plauktiem». Ja ne stūrakmens domāšanas maiņai valsts pārvaldē, tad vismaz apņemšanas uz to iet, reālistiski sprieda premjers. Pareizi jau vien ir – zivju zupa par debesmannu nevar pārtapt uzreiz. Vispirms ir jāizstrebj viena, tad jāsit augšā otra. Tikmēr vēl cēlsirdīgi jāpiedod, ja uz pārmaiņu laikmeta ledus kāja paslīd vēl kādam Valsts ieņēmuma dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts darba inspekcijas, Valsts vides dienesta vai kādas citas no kopumā 22 institūciju inspektoriem un kontrolieriem saskarsmē ar saviem sodāmajiem, atvainojiet, klientiem. Valsts pārvaldes reitinga līmenis ir kā smagsvara stienis – grūti paceļams un vēl grūtāk noturams. Pārraugošajām institūcijām pašattīroties no trulas soda kvīšu izrakstīšanas entuziastiem, varētu pieklust slavas dziesmas Igaunijas publiskās pārvaldes patīkamajām manierēm. Pirms kāda laika kāda uz Igauniju pārcēlusies uzņēmēja savu darbību tur un šeit salīdzināja ar «sanatoriju» un «murgiem».
Tiesa, apmeklējot uzņēmumus, vismaz Vidzemē dzirdēju arī diezgan daudz labu atsauksmju par vairāku institūciju darbu, tostarp nodokļu administrācijas. Šajā pārejas periodā biznesa vidi varētu mulsināt izpausmju nesakritības starp kontrolēšanas un sodīšanas funkcionāriem. Vai tiks nodrošināts, lai nupat konsultāciju saņēmušu uzņēmēju nesodītu darbonis no citas institūcijas, kuram tuvāka soģa, ne konsultētāja misija? Kā pašreizējo situāciju intervijā DB ilustrēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (15.06.), jau pirmajās sarunās ar kontrolējošo iestāžu vadītājiem tapis skaidrs, ka tāds instruments kā brīdinājums vispār nepastāv vai tiek izmantots ārkārtīgi reti. Lai valsts pārvalde apmestu kažoku uz otru pusi, būs jāpieliek lielākas pūles par parakstu atstāšanu uz memoranda lapām.
Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička DB atzina, ka prevencijas pasākumiem un sadarbībai ar uzņēmējiem ir ļoti liela nozīme, turklāt neviens no iestādes līdz šim «izglītotajiem» uzņēmumiem neesot atkārtoti nonācis Konkurences padomes redzeslokā (vismaz par par līdzīgiem pārkāpumiem ne). Tātad – ir jēga sarunāties. Protams, sodīšana kā efektīvākais instruments «kārtības uzturēšanai» nepazudīs, tomēr ar pozitīvu attieksmi un lieku laipnu vārdu var panākt pietiekami daudz, turklāt jebkāda līmeņa komunikācijā.
