Valdības atbalsts pārtikas ražotājiem un pircējiem, pievīlējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kārtējo reizi ir mata galā. Par spožu jautājuma virzību droši vien neliecina arī valdības žests, vakar sākot skatīt budžetu, bet šo jautājumu izslēdzot no darba kārtības tāpēc, ka (citējot premjeru Māri Kučinski) «budžeta veidošanas process ir tikko sākts». Ieceres par PVN samazināšanu no 21% līdz 5% pašmāju augļiem, ogām un dārzeņiem virzītāja Zemkopības ministrija gribot ar šo soli veicināt legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju, taču nonākusi konfrontācijā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kuras jau tradicionāli ir pretējās domās.

Finanšu ministrija ir piesardzīga, nevis noraida šo priekšlikumu, tā vakar Latvijas Radio precizēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Jau ilgus gadus jūtu ķīmija starp Finanšu ministriju un lauksaimniekiem šajā jautājumā nerodas. Tā kā PVN attiecas vienādi kā uz vietējo ražotāju, tā poli, spāni vai jebkuru citu ārvalstu ražotāju, idejas kritizētāji līdz galam nenotic Zemkopības ministrijas iztēlotajam scenārijam par lauksaimnieku dzīvi ar mazākiem PVN žņaugiem. Nozares iekšienē gan valda pārliecība, ka samazināta PVN likme dotu iespēju mazināt ēnu ekonomiku dārzeņu un augļu tirdzniecības jomā, kas, tēlaini runājot, ir zaptes pamatīgi sapelējušas virskārtas krāsā. Pelēkāka par pelēku. Finanšu ministre atgaiņājas, ka «neies uz randiņu» ar lauksaimniekiem bez tāda argumenta kabatā kā lielo tirgotāju garantijas par cenu krišanos līdz ar likmes novilkšanu uz leju. Lai neiznāk tā, ka ieguvējs no šī mēģinājuma samazināt PVN likmi nozīmīgai pārtikas daļai būs nevis ražotājs vai pircējs, bet tirgotājs. Ja nozaru legālais apgrozījums garantēti nepieaug, tad, pēc finanšu ministres domām, labāk šādā «dejā ar svešinieku» neielaisties.

Tajā pašā laikā iespēja, ka kustība notiks, ir, jo arī D. Reizniece-Ozola, lai gan ieceri peļ, tomēr pieļauj, ka varētu parakstīties uz šo eksperimentu, nosakot trīs gadu termiņu, tikai uz laiku samazinot PVN likmi augļiem un dārzeņiem, lai pārliecinātos par šāda soļa radīto efektu vai defektu. Var jau saprast, ka šis nav labākais brīdis PVN ienākumu iespējamam samazinājumam valsts makā, turklāt jau no nākamā gada, jo kaut kāda fiskālā ietekme šādam lēmumam būs, turklāt neatkarīgi no tā, kurš sajutīs pozitīvo ietekmi – ražotāji vai tirgotāji. Tā kā fiskālo čaumalu jau ir iedragājusi nodokļu reforma, vēl lielāku spiedienu uz to izdarīt būtu bīstami, spriež politiķi. Turklāt budžeta resursi, kā zināms, ir ierobežoti, un tas šādus lēmumus lielā mērā elektrizē. Tā saucamā fiskālā telpa ir 60 miljonu eiro liela, kamēr ministrijas prasa papildus 600 miljonus, turklāt sirēnu skaļumā un spožumā pie šīs naudas lādes skan argumenti par avārijas stāvoklī esošo veselības sistēmas un izglītības sistēmas steidzamu rekonstrukciju. Var jau būt, ka valdības pozitīvs lēmums pieklusinātu lauksaimniekus, kas var uzspiest uz fiskālās «zelta olas» no citas puses, prasot atlīdzināt «zaļās ziemas» neražu, kas radījusi 14 miljonus eiro lielus zaudējumus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra