Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Bībelē Luters izlasīja, ka grēka rēķinu Dievs ir jau dzēsis ar sava Dēla Jēzus Kristus maksājumu un individuāli tas katram ticīgajam tiek pielīdzināts tieši ticības dēļ. Attiecīgi visas impērijas ļautiņu milzīgās finanšu investīcijas indulgencēs bija bezvērtīgas. Kā vesela impērija maksāja no neesošām (jo Bībelē nepamatotām) tiesībām atvasinātos vērtspapīros par nekustamā īpašuma burbuli ar Sv. Pētera baziliku tā centrā, ir cits stāsts – par krāpšanu un atmaskošanu. Mans stāsts ir par investoriem atgūto vērtību.

Reformācijas atgūtā dzīves jēga un vērtība ir plašā spektrā, tomēr sākot ar to, ka Debesu pelnīšana ir bezjēdzīgs pasākums. Doktors Luters daudzkārt ir cildinājis, teiksim tā, privāto sektoru, kas nodarbojas ar lietderīgu un tāpēc Dievam tīkamu darbu. Viņš cildināja arī sievu, kas kopj māju, un māti, kas zīda bērnu, nevis iet klosterī, proti, pilsoniskās dzīves svētumu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra