Valsts budžeta iesniegšana Saeimā šogad notikusi it kā bez liekas nagu maukšanas nodokļu izmaiņu jomā, par ko valdību jau paslavējuši arī uzņēmēji.

Finanšu ministre valdības darbu novērtējusi ar «ļoti labi». Tomēr valdībai raitais solis padevies, tikai pateicoties nodokļu politikas bīdīšanas stratēģijai – asinis nolaistas un lielākās kaujas izcīnītas jau nodokļu reformas tapšanas gaitā. Tagad, «miera laikā», budžets Saeimā ieslīdēja nepieredzēti gludi, ja neskaita tradicionālo ķīvēšanos ap izglītības un veselības finansēšanu, tika meklēta nauda ceļiem, kā arī pievienojās matu skaldīšana par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, daudzbērnu ģimeņu pabalstiem (dīvainā kārtā tieši labklājības ministram cenšoties pazemināt atbalsta likmi). Nākamā gada budžetā veselībai atvēlētā nauda pirmo reizi pārsniegusi miljardu eiro, un ar nākamo gadu beidzot spējam atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai.

Ar prioritāro jomu izvirzīšanu un dāsnāku finansēšanu saistīts vēl kāds aspekts, proti, šis ir kārtējais budžets ar brūnā portfeļa saturam ierasto kaiti – deficītu. Tas vedina domāt par to, kas ceļā pretim budžeta iesniegšanai lēmējvarai ir prevalējis – skaitļi vai tomēr politika. Tiekot pie valdības stūres, premjers Māris Kučinskis, ja atmiņa neviļ, solīja reformēt valsts pārvaldes aparātu, no kura bija bravūrīgi apņēmies aizmēzt lieko, savelkot jostas nevis par vienu caurumiņu, bet vairākiem. Tam taču vajadzētu atstāt ietekmi arī uz plānotajiem tēriņiem. Lai vai kā, budžets atkal nav pašpietiekams – plānotie tēriņi pārsniedz ieņēmumus. Izdevumi turklāt arī ievērojami auguši gada laikā – par 625 miljoniem eiro. Arī ieņēmumi plānoti lielāki (par 725,11 miljoniem eiro), tomēr ar to kārtējo reizi nav bijis pietiekami, lai novērstu deficīta veidošanos. Šogad tie ir trīssimt miljoni eiro, bet turpmākajos gados būtu jāpāriet uz pozitīvu budžetu bez deficīta sloga. Tomēr no deficīta pavisam varēsim atvadīties ne gluži uz burvju mājiena, turklāt pašlaik runa vairāk ir par apņemšanos, nevis cipariem. Savukārt atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes ieteiktajam, nule iesniegtajam vajadzētu kļūt par pēdējo «negausīgo» budžetu, bet no 2019. gada valdībai būtu jāspēj nodrošināt sabalansēts budžets bez deficīta. Pielaikot budžetam par izmēru mazākas kurpes nebūs viegli, jo līdz šim valdība atļāvusies izmantot maksimālo deficīta līmeni. Tur arī pieminētā politika, budžeta lipināšanas gaitā tik aktīvi meklējot dažādus vidusceļus, ka gadās aizmirst par to, vai lielāki tēriņi vienā vai otrā jomā dos impulsu tautsaimniecības izaugsmei. Pozitīva budžeta bilance būs viens no aktuālākajiem tematiem, gatavojot nākamo valsts budžetu, kad spiediens un intereses atkal var nesakrist ar pašapzinīgākiem bilances sasniegumiem, deficītu nomainot pat ar pārpalikumu.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra