Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Komerclikuma prasības izpildījušo sabiedrību ar ierobežotu atbildību skaits lēnām pieaug, taču, šādā tempā turpinoties, reformas prasību izpildei vajadzēs vēl vairākus gadus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka 51% jeb 17 105 divu vai vairāku dalībnieku SIA iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Salīdzinājumam līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015. gada 30. jūnijam – šo SIA skaits bija 38% jeb 13 038. DB jau rakstījis, ka šā gada jūnija beigās noslēdzās termiņš dalībnieku reģistra nodalījuma iesniegšanai, savukārt nākamā gada jūnija beigās noslēgsies pārejas periods pamatkapitāla pārreģistrācijai uz eiro.

Redzams progress

«Līdzšinējā uzņēmēju aktivitāte Komerclikumā noteikto prasību izpildē vērtējama pozitīvi – vairāk nekā 51% divu un vairāku īpašnieku SIA ir izpildījušas Komerclikuma prasības. Ņemot vērā, ka ne visi reģistrētie uzņēmumi aktīvi veic saimniecisko darbību, šis rādītājs ir labs. Uzņēmumu reģistrs jo- projām turpina aktīvi informēt uzņēmējus informatīvās kampaņas ietvaros par Komerclikuma noteiktajām prasībām, jo esam divu reformu starpposmā, tas nozīmē, ka turpinās pieaugt uzņēmumu skaits, kuri būs sakārtojuši savus papīrus,» situāciju komentē Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pieļāva, ka daudzas no Komerclikuma prasības neizpildījušajām SIA sen nedarbojas, tikai tās joprojām nav likvidētas un vienkārši «piesārņo» reģistru.

Veicot grozījumus Komerclikumā, ir daļēji novērstas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma nelikumīgu pārņemšanu, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa atgādināja, ka 2013.gada 2.maijā tika pieņemts likumprojekts Grozījumi Komerclikumā, ar kuru bija paredzēts ieviest antireiderisma noteikumus, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Likumā tika noteikts, ka līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) atbilstoši Komerclikuma grozījumiem jāsastāda aktuālais dalībnieku reģistrs un ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam jāiesniedz komercreģistra iestādei.

21.maijā Saeimā apstiprinātie Komerclikuma grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem saistībā ar tā dēvētajiem antireiderisma grozījumiem, kas paredz izmaiņas dalībnieku reģistrā, nosakot, ka SIA līdz 2015.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums. Šī prasība noteiktajā termiņā paliek saistoša visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā. Līdz ar to viena dalībnieka SIA nav speciāli jādodas uz Uzņēmumu reģistru tikai tāpēc, lai iesniegtu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu - to varēs izdarīt vienlaikus ar citām izmaiņām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai sagatavotos grozījumus Komerclikumā, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un nepieciešamos finanšu resursus uzņēmējiem, kuriem jāpārveido pamatkapitāls no latiem uz eiro, informē LTRK.

LTRK norāda, ka problēma radās brīdī, kad Latvija pievienojās eirozonai un tika veiktas izmaiņas likumos, tostarp Komerclikumā, kas paredz, ka ikvienai kapitālsabiedrībai (SIA, AS, SE) noteiktā termiņā nepieciešams grozīt statūtos un citos dokumentos norādīto pamatkapitālu no latiem uz eiro. Turklāt Komerclikumā ir noteikts, ka pamatkapitālam jābūt izteiktam pilnos euro, nepieļaujot centu norādīšanu. Šāda kārtība nozīmē nepieciešamību sākt pamatkapitālu noapaļot, kas, savukārt, noved gan pie kļūdām, gan liekām birokrātiskām darbībām.

«Ir izveidojusies situācija, ka nepārdomātu likuma izmaiņu rezultātā vairāk nekā 100 tūkstošiem kapitālsabiedrību ir jātērē savs laiks un nauda bezjēdzīgām birokrātiskām darbībām, tā vietā, lai rūpētos par sava biznesa attīstību. Pāreju no latiem uz eiro iespējams nodrošināt daudz vienkāršāk un nesāpīgāk,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komerclikuma prasības izpildījuši ap 30% uzņēmumu. Šāda uzņēmēju aktivitāte prasību izpildē vērtējama kā nepietiekama, tāpēc, lai informētu uzņēmējus par aktuālajām prasībām un palīdzētu dokumentu sagatavošanā, Uzņēmumu reģistrs (UR) atklāj informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!, informē UR pārstāve Evija Ivdra.

Lai gan grozījumi Komerclikumā atvieglos prasību izpildi aptuveni 80% uzņēmumu, ir jādomā par atbalstu tiem, kuriem šie grozījumi nav saistoši - norāda UR pārstāvji. Tieši tāpēc tiek uzsākta informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir ne tikai informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, bet arī veidot izpratni par to nepieciešamību un sniegt atbalstu dokumentācijas sagatavošanā. Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātēs gan virtuālajā vidē, gan klātienē - kampaņas informatīvajā vietnē www.sakartopapirus.lv tiks apkopota visa informācija vienuviet, tiks sagatavots plašs informatīvo materiālu klāsts atbalsta sniegšanai - video pamācības, bukleti u.c., nodrošinātas konsultāciju dienas un semināri deviņās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās - Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī u.c.

Tuvāko trīs mēnešu laikā Uzņēmumu reģistrā obligāti būs jāierodas 27 462 SIA un jāiesniedz izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda situācija veidosies tad, ja Saeima akceptēs valdības sagatavotos grozījumus Komerclikumā. Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām dalībnieka reģistra nodalījumu līdz šim vēl nav iesniegušas 111 664 SIA, bet, izdarot attiecīgos grozījumus, 90 dienu laikā pa galvu pa kaklu uz reģistru nebūtu obligāti jādodas 84 202 viena īpašnieka SIA jeb 75% no visām SIA, kurām šis pienākums jāveic līdz šā gada 30. jūnijam. Savukārt divu vai vairāk dalībnieku SIA uz Uzņēmumu reģistru šajā laikā būs jādodas. Kopumā šādu SIA skaits ir 27 462 jeb teju 25% no kopējo SIA skaita, kuras nav iesniegušas dalībnieka reģistra nodalījumu atbilstoši 2013. gada 1. jūlijā spēkā stājušamies grozījumiem Komerclikumā. Saistībā ar pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam UR jāiesniedz ar pāreju uz eiro saistītie dokumenti. Izmaiņas Komerclikumā paredz, ka UR veiks automātisku denomināciju viena dalībnieka SIA, kas nebūs iesniegušas ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus UR līdz likumā noteiktajam gala termiņam – 2016. gada 30. jūnijam. Kopumā šāda procedūra jāveic 93 489 SIA, bet, Saeimai pieņemot grozījumus, tas vairs obligāti nebūtu jādara 74 529 viena dalībnieka SIA, kurās nav riska, ka denominācijas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā. DB jau raksrījis, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā).

Tikai katrs trešais pensiju 2. līmeņa dalībnieks uztver šos uzkrājumus kā savu naudu un ar tiem nākotnē rēķinās, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Turklāt tikai 6% iedzīvotāju regulāri seko līdzi uzkrāto līdzekļu apjoma izmaiņām. Taču lielākā daļa jeb 61% iedzīvotāju uzkrājumus pensiju 2. līmenī neuztver kā savu naudu. No tiem 35% kopumā neuzticas pensiju sistēmas ilgtspējai nākotnē, 18% neuzskata to par savu naudu, jo saņems to tikai pensionējoties, bet 8% pat nezina, kura banka pārvalda iemaksas un cik daudz līdzekļu uzkrāts. Jāatzīmē, ka pēdējo 5 gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kas uzkrājumus pensiju 2. līmenī neuztver kā savu naudu (pieaugums par 5 procentpunktiem).

«Iedzīvotāju aptauja rāda, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju attieksme pret pensiju 2. līmeni ir duāla – trešdaļa šos uzkrājumus uztver kā savus, bet vienlaikus ir 35% cilvēku, kuri pensiju sistēmai neuzticas. Protams, mūs priecē, ka divas trešdaļas respondentu novērtē savas bankas piedāvājumu pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā, kas nozīmē - pārvaldnieki ilgtermiņā ir spējuši radīt cilvēkos uzticību un drošības sajūtu. Vēlos uzsvērt – jau šobrīd pensiju 2.līmenī izveidotie uzkrājumi ir reāla nauda, kam būs nozīmīga loma ikviena cilvēka pensijas gados, pat ja tie šķiet vēl aiz kalniem,» norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs.

Tikai 49 513 jeb 31% no visām SIA ir iesniegušas dalībnieku reģistra nodalījumu atbilstoši komerclikuma prasībām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina Uzņēmumu reģistra dati. «Uzņēmēju aktivitāte Komerclikumā noteikto prasību izpildē joprojām vērtējama kā zema, līdz ar to visi uzņēmēji, kuri vēl nav veikuši pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro un iesnieguši dalībnieku reģistra nodalījumu, aicināti iepazīties ar Uzņēmumu reģistra informatīvās kampaņas interneta vietni,» situāciju skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs ir ieinteresēts, lai uzņēmēji ne tikai izprastu prasību nepieciešamību, bet arī nodrošinātu to izpildi sev visērtākajā formātā, tāpēc kampaņas informatīvajā vietnē pieejamās informācijas un palīgmateriālu izmantošana atvieglos uzņēmējiem dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas procesu.

Tālākais liktenis neskaidrs, kas tiks piemērots uzņēmumiem, kuri līdz 30.jūnijam nav izpildījuši Komerclikuma prasības – tiem draud pat «augstākais soda mērs» – likvidācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tikai 38% jeb 13 038 divu vai vairāku dalībnieku SIA līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Tādējādi kopumā 2013. gada vasarā pieņemto antireiderisma grozījumu prasību divu gadu laikā tā arī nav izpildījušas 62% jeb 20 923 divu vai vairāku dalībnieku SIA.

Biznesa protests

«Kārtējo reizi prasības neizpilda aptuveni 20 000: pirmo reizi, kad visām SIA bija obligāti jāpalielina (līdz 01.01.1997.g.) pamatkapitāls no 100 Ls līdz 2000 Ls, otro reizi, kad komercsabiedrībām bija jāpārreģistrējas komercreģistrā,» vēsturi pārcilā bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņaprāt, par šo situāciju atbildība ir jāuzņemas valstij un visu nevajag novelt tikai uz uzņēmēju pleciem. «Manuprāt, teju 21 000 SIA ar dalībnieku nodalījuma neiesniegšanu protestēja pret valsts izvirzītajām prasībām,» sacīja M. Gulbis. Viņš uzskata, ka šādu «protestētāju» ir daudz vairāk. «Ja politiķi steigā nebūtu izdarījuši grozījumus Komerclikumā un viena īpašnieka SIA nebūtu atcēluši noteikto termiņu – 30. jūniju –, tad prasību neizpildītāju skaits būtu milzīgs,» prognozēja M. Gulbis. Viņaprāt, šādu uzņēmēju signālu politiķi nedrīkst ignorēt. «Izvirzītās prasības bija laba naudas ādere zvērinātiem notāriem, protams, ir tendence visu darīt pēdējā brīdī, tomēr uzsāktā kampaņa par papīru sakārtošanu bija par vēlu, turklāt milzīgās rindas parakstu apliecināšanai pie valsts notāriem Uzņēmumu reģistrā raisa jautājumus par elektronisko vidi – tās iespējām, kā arī to, kāpēc šādu attālinātu rīku neizmantoja tie, kuri stāvēja un stāv rindās Uzņēmumu reģistrā,» akmeni valsts dārziņā met M. Gulbis.

Viena dalībnieka kapitālsabiedrības atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru; LTRK priekšlikumus šādu pretimnākšanu izrādīt visām kapitālsabiedrībām neskata

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, izskatot grozījumus Komerclikumā. LTRK atbildīgajai komisijai bija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā, paredzot šādus aspektus: 1) pamatkapitāls var būt arī ar centiem, 2) Uzņēmumu reģistrs automātiski Komercreģistra sistēmā veic izmaiņas pēc likumā noteiktā valūtas kursa, 3) uzņēmuma īpašnieks groza pamatkapitālu no latiem uz eiro tikai tad, kad dodas uz Uzņēmumu reģistru grozīt statūtus citā sakarā. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka aicināja šo piedāvājumu atstāt bez izskatīšanas, jo komisijā tas saņemts tikai 18. maijā, bet runa bijusi par to daudz ātrāku iesniegšanu arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam. Tā kā no LTRK neviens uz Saeimas komisijas sēdi ieradies nebija un izteikto priekšlikumu iestrādāšanu Komerclikuma grozījumos neaizstāvēja, tad arī diskusijas par tiem īsti nebija.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Viena dalībnieka SIA atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru, iegūs gan uzņēmēji, gan arī valsts, jo nebūs jātērē nauda un laiks, Saeimai jāpieņem grozījumi Komerclikumā

To paredz valdības sēdes lēmums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ar Komerclikuma grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota dzīve. «Tas ir ieguvums gan biznesam, gan arī valsts pārvaldei, jo ne vieniem, ne otriem nav jātērē resursi (miljoniem eiro) – vieniem, lai sagatavotu dokumentus, otriem, lai tos pārbaudītu un iereģistrētu,» tā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī pauž nožēlu par to, ka šādu risinājumu viena dalībnieka SIA jau neatrada agrāk, kad tika izdarīti attiecīgi labojumi Komerclikumā.

Plašāk lasiet rakstā Valdības pretimnākšana SIA trešdienas, 1. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Šādu lēmumu trešdien, 6.maijā, atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Komerclikumā, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus.

Deputāti šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz viena dalībnieka SIA automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

UR pārstāvji informējuši, līdz šim tikai 16 procenti no visām šāda veida SIA ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Tieši viena dalībnieka SIA veido 80 procentus no visām SIA. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc grozījumu pieņemšanas tas vairs obligāti nebūs jādara vairāk nekā 74 tūkstošiem SIA, kurās nav riska, ka pārejas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā, norādījuši UR pārstāvji.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā; plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo pamatkapitāla samazināšanas procedūru; plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām; nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības – būtiskākās izmaiņas „Uzņēmēja vadītāja rokasgrāmatā”, kuras skaidro rokasgrāmatas autors ZAB „Tark Grunte Sutkiene” advokātu un juristu komanda.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz „nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība” tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Līdz 2015. gada 30. jūnijam visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013. gada 30. jūnijam, jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums, informē Uzņēmumu reģistra sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ivdra.

Šis termiņš nav saistošs SIA, kurās ir viens dalībnieks.

Nodalījums ir dokuments, ko veido vienā reizē izdarīto ierakstu kopums, kas atspoguļo pilnu aktuālo dalībnieku sastāvu, savukārt dalībnieku reģistrs ir šo dokumentu kopums. Izmaiņas dalībnieku reģistrā noteica Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, dēvēti arī par antireiderisma grozījumiem, bet prasību izpildi viena īpašnieka SIA atviegloja Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā.

Savukārt Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā, noteica būtiskus atvieglojumus viena īpašnieka SIA saistībā ar pirmā dalībnieka reģistra nodalījuma iesniegšanu, nosakot, ka prasību izpildes termiņš – 2015. gada 30. jūnijs - nav saistošs viena īpašnieka SIA. Līdz ar to SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā.

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.