Tagad pieklusis, bet vēl nesen dažāda līmeņa politiķi gluži kā dzejoli skandināja, ka kaut ko panāksim vien tad, kad Latvijas bizness darbosies produktīvāk.

Nu daudzās jomās panākumi atkarīgi nevis no uzņēmēju centības, bet gan politiķu lēmumiem par nozaru darbības ierobežojumiem, līdz ar to arī, tā teikt, bumba pārsista pašu politiķu pusē. To, ka komentēt spēli gan māk, bet saspēle pašiem nevedas, redzam jau mēnešiem ilgi...

Patlaban pietrūkst aktīvas un mērķtiecīgas rīcības esošo Covid-19 ierobežojumu īstenošanā, jo pašreizējā rīcība ir drīzāk reaģējoša un situatīva, secinājusi Operatīvās vadības grupai piesaistītā ekspertu grupa. Precīzi, vai ne? Žēl tikai, ka šos ekspertus piesaistījuši tik vēlu un post factum, nevis ierobežojumu pieņemšanas laikā, lai izvērtētu visu to tagad ieviesto barjeru apiešanas riskus, kontroles vājās iespējas, negatīvās sekas uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā un, protams, efektivitāti vīrusa pārneses mazināšanā. Jo tas lēmumu pieņemšanas process, kas ir bijis līdz šim, vairāk atgādina mēģinājumu un kļūdu metodi, kaut kādu eksperimentu ar sabiedrību un valsts ekonomiku, nevis pārdomātu, mērķtiecīgu epidemioloģiskās krīzes pārvaldību. Un tas ir nesis valstij pamatīgus zaudējumus. Turklāt ne tikai finansiālos. Ir cietusi uzticēšanās valsts varai.

Un ir būtiski degradēta biznesa kultūra – ja šajos neatkarības gados bijām mācījušies tomēr pamatā respektēt valstī pastāvošos biznesa spēles noteikumus, kas bija daudzmaz sakarīgi (vismaz nesalīdzināmi ar tiem, kādi bija 90. gados), tad tagad aplamu varas lēmumu dēļ ir atjaunota padomiskā pieeja: ja nevar savā būtībā absurdu likumu ievērot, tas jāapiet ar līkumu. Vēl ilgi šajā ziņā tiks pieminēts frizieru piemērs – neļāva strādāt legāli, viņi turpināja savu darbu klientu vai savos dzīvokļos. Un vēl ilgi redzēsim arī tā inerces ietekmi – ne visi tie, kas nu būs raduši strādāt nelegāli, būs gatavi atgriezties ar augstām izmaksām un stingrām prasībām apgrūtinātajā legālajā vidē.

Kurš maksās par tādu mācību? Politiķi? Aizmirstiet! Šajā situācijā ļoti simpātiska šķiet LTRK prezidenta amatā nule atkal apstiprinātā Aigara Rostovska doma – lai panāktu, ka politiķi pieņem sakarīgākus lēmumus, kritisko vērtētāju skaitam jāpiepulcē plašāka sabiedrība, arī tā dēvētās tantes Bauskā un onkuļi Tukumā. Proti, ir nepieciešams lielāks un plašākā frontē izvērsts sabiedrības prasījums pēc kvalitatīvākas politikas. Un politiķiem ir jājūt apdraudējums tādā ziņā, ka viņi tiešām (ne tikai teorētiski, kā allaž tiek pieminēts) var netikt pārvēlēti, ja turpinās būt savā darbībā neefektīvi.

Bet Saeimas vēlēšanas, kā zināms, jau tuvojas... Tieši tā pārlieku lielā stabilitāte, kas izriet no šī Saeimas sastāva paredzamās nespējas vienoties par citu valdības koalīciju, citu premjeru un ministru sastāvu, arī rada to atslābumu, kas izpaužas nespējā pieņemt kvalitatīvus lēmumus un ātri. Veselības ministres nomaiņa to pīļu dīķi šķietami nedaudz saviļņoja, taču uz īsu brīdi. Labi, retorika mazliet ir pamainījusies, arī premjers aizvien biežāk runā par datu analīzē balstītiem lēmumiem, bet... ar tādu pieņemšanu joprojām kaut kā nesokas.

Pēdējā laika spilgtākais apliecinājums tam – muļļāšanās ar jautājumu par tirdzniecības ierobežojumu aizstāšanu ar drošas iepirkšanās procedūru. Kā šo situāciju mainīt? Skaidrs, ka plašākas sabiedrības pamodināšana ir ilgstošs process, bet problēmas ir tagad, un tām nepieciešams tūlītējs risinājums. Līdz ar to jāizmanto tie resursi, kas ir un kas ir ļoti motivēti, turklāt viegli mobilizējami. Runa ir par daudzajām uzņēmēju organizācijām, kas katra var pielikt savu roku vai precīzāk – balsi, paužot uzņēmēju kopīgo prasību, lai cīņa pret vīrusa izplatību beidz būt tāda, kas grauj ekonomiku. Ja kāda viena organizācija vai dažas to saka, tas izskan un pazūd izplatījumā, taču, ja ko līdzīgu nemitīgi atkārto desmitiem organizāciju, aiz kurām ir daudzi tūkstoši strādājošo un viņu uzturētās ģimenes, veidojas vērā ņemama sinerģija.