Ceturtdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, tādējādi Stoxx Europe 600 pārtrauca sešas dienas ilgušo pieaugumu.

Kritumu veicināja vairāku kompāniju finanšu rezultāti, kas bija sliktāki nekā gaidīts. Tā, piemēram, Francijas lielākās bankas BNP Paribas akcijas cena samazinājās par 3,7%, reaģējot uz datiem, kas uzrādīja negaidītu ceturtā ceturkšņa peļņas kritumu.

Nestle akcijas cena saruka par 2% pēc tam, kad tika publicētas prognozes, ka izaugsme šajā gadā varētu būt tuva tās zemākajam mērķim. Savukārt Zurich Insurance Group akcijas cena saruka par 0,8% pēc tam, kad lielākais Šveices apdrošinātājs paziņoja, ka ienākumi ir bijuši mazāki nekā prognozēja analītiķi, raksta Bloomberg.

Rezultātā Stoxx Europe 600 saruka par 0,44%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,32%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,35%.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.