Vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir juridisks brāķis un nepieļaujama likumdošanas prakse, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

ZAP aicina gan tieslietu ministru, gan Saeimas deputātus atbildīgi izvērtēt grozījumos pieļautās kļūdas un risināt situāciju, kamēr nav iestājušās paredzamās negatīvās sekas.

«Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,» norāda G. Kaminska.

Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā tiek apšaubītas ar tiesas nolēmumu nodibinātās tiesiskās attiecības – parādnieka un kreditora savstarpēja saistību atzīšana – un radīta iespēja pārskatīt tiesiskās attiecības, kas radušās trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.  G. Kaminska uzskata, ka ar šādu kārtību tiek izjaukta tiesiskā stabilitāte un grauta uzticība tiesu nolēmumiem kopumā.

Otrs brāķis, kā norāda G. Kaminska, ir uzņēmumu valdes locekļu materiālās atbildības noteikšana, par kuras negatīvajām sekām prognozes izteikušas arī Latvijas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas.

«Šādu grozījumu akceptēšana parāda pilnīgu neizpratni par komerctiesībās noteiktajiem principiem par kapitālsabiedrības mantas un saistību nošķiršanu no kapitālsabiedrības dalībnieku mantas. Turklāt, tā kā lielākā daļa Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieki ir vienlaikus arī valdes locekļi, šie noteikumi vistiešākā veidā ietekmēs komercdarbības vidi, atturot Latvijas iedzīvotājus no kļūšanas par kapitālsabiedrību valdes locekļiem. Paredzams, ka šādi nepārdomāti grozījumi sekmēs uzņēmumu dibināšanu ārvalstīs – tepat kaimiņos esošajā Igaunijā vai Lietuvā –, kur šāda atbildība nav paredzēta.»

Trešais likumdevēja vieglprātīgais un juridiski absurdais lēmums ir noilguma noteikšana kā sekas kreditoru pieteikšanās termiņa nokavēšanai bez izņēmumu gadījumu definēšanas. Likumdevējs nav paredzējis izņēmumu noilguma termiņam attiecībā uz saistībām, kas nav dzēšamas saistību dzēšanas procedūrā, piemēram, uzturlīdzekļu saistībām.

«Piedāvātais risinājums ir juridisks analfabētisms. Šobrīd ir radīta situācija, kad sešu mēnešu noilguma termiņš fiziskās personas maksātnespējas procesā ir attiecināms arī uz prasījumiem par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem, tajā skaitā līdzekļiem, kas samaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tiesību normas, kas nosaka, ka uzturlīdzekļu parādi maksātnespējas procesā netiek dzēsti, nevar darboties, kamēr Maksātnespējas likumā nav noteikts izņēmums, ka uz uzturlīdzekļu prasījumiem šo noilgumu nepiemēro,» norāda G. Kaminska.

Ceturtais nepārdomātais lēmums ar acīmredzamām negatīvām sekām ir valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem.

«Lai arī kas tiktu publiski sludināts, ir acīmredzams, ka advokātu iespējas pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus tiks nepamatoti ierobežotas. Tas ne tikai grauj tiesisko paļāvību, bet ir arī pretrunā Satversmē nostiprinātajām tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Vairāki kolēģi jau ir vērsušies Satversmes tiesā, un tiesa ir ierosinājusi lietas par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem. Manuprāt, būtu loģiski un saprātīgi, ja līdz Satversmes tiesas spriedumam apstrīdēto likuma normu spēkā stāšanās tiktu atlikta,» pauž G. Kaminska.

Šī gada 6.februārī Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei, Tieslietu ministram un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, kurā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija lūdz:
1.  Saeimu lemt par Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu,  lai nepieļautu juridiski nekorekto un neizvērtēto normu spēkā stāšanos 2015.gada 1.martā;
2. nepieļaut Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanos līdz Satversmes tiesas nolēmuma pieņemšanai par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem;
3. izskatīt likuma grozījumus Saeimas Juridiskajā komisijā un izstrādāt tiesību sistēmai atbilstošu regulējumu maksātnespējas jomā. Grozījumi Maksātnespējas likumā pirms to pieņemšanas tikuši sagatavoti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, neiedziļinoties atbalstīto normu juridiskajā nozīmē un neizvērtējot šo normu juridiskās sekas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra