15. septembrī valdība atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta.

Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem.

Galvenie parametri, kas jāņem vērā, ir šādi: ja kredītiestāde konstatēs, ka konkrēts darījums ir aizdomīgs (iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas), informācija VID tiks sniegta nekavējoties. Šis aspekts norāda uz būtisku pieejas maiņu attiecībā uz informācijas sniegšanas procesu – vairs nav laika nobīdes no brīža, kad aizdomas ir konstatētas, līdz informācijas saņemšanas dienai, un naudas līdzekļi vēl var būt kontā. Līdz ar to tiks nodrošināta iespēja uzlabot nodokļu administrācijas efektivitāti un spēju reaģēt, konstatējot pārkāpumu.

Turklāt atšķirībā no pašreizējās situācijas informācija var tikt izmantota gan kriminālprocesa ietvaros, gan administratīvajā procesā (nodokļu pārbaužu ietvaros – audits, tematiskā pārbaude).

To, ka šie projekti ir atbalstīti MK un tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, ir ievērojams pavērsiens informācijas apmaiņas sistēmas uzlabošanā. Ļoti būtiski šajā posmā ir turpināt diskusiju ar Latvijas komercbanku asociāciju, paplašināti argumentējot, cik minētā informācija ir būtiska ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai Latvijā.

Raugoties no FM viedokļa, kredītiestādes arī pašreiz ziņo Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem. Līdz ar to tas nav jaunums kredītiestādēm. Taču tiek papildināts informācijas par aizdomīgiem darījumiem sniegšanas adresāts – VID.

Vienlaikus, apzinoties, ka tiks piešķirta cita nozīme nodokļu riskiem, būtu svarīgi izveidot informācijas apmaiņas platformu starp kredītiestādēm un VID par aktualitātēm nodokļu risku jomā. Šāda iespēja ir atrunāta likumprojektu anotācijas projektā.

Ceru, ka tieši šī platforma nākotnē palīdzēs kredītiestādēm paplašināt izpratni par to, kas ir nodokļu risks. Būtiski, lai kredītiestādes šo iespēju izmantotu un lai nākotnē tā tiktu pilnveidota.

Protams, izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir viens no noziedzīgiem nodarījumiem, kura rezultātā iegūst nelegālo naudu. Taču, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam, datu apstrādes mērķis ir cits un ar likuma grozījumiem tieši nodokļu riskiem ir pievērsta īpaša uzmanība.

Pašreizējā stadijā ļoti svarīgi iedarbināt šo rīku. Ja VID kopā ar kredītiestādēm izdosies izveidot platformu, kas ļaus apmainīties ar informāciju par riskiem valsts ieņēmumu jomā un paplašināt izpratni par tiem arī kredītiestāžu vidū, rezultāts būs ļoti labs.

Tas var konceptuāli mainīt nodokļu administrēšanas pieeju: būs iespēja cīnīties nevis ar sekām, bet konstatēt pārkāpumu brīdī, kad vēl notiek naudas kustība kontā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra