Eksperti

«Bezvērtīgais» laiks un pūles tiesas procesā

Sandis Bērtaitis, zvērinātu advokātu biroja Liepa, Skopiņa/BORENIUS advokāts, 27.10.2010

Jaunākais izdevums

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Izdevumu atlīdzināšana

Reti ir tie gadījumi, kad šobrīd vispār tiek atlīdzinātas juridiskās palīdzības izmaksas par administratīvo procesu tiesā. Turklāt izmaksātā atlīdzība ir salīdzinoši neliela. Ministru kabineta noteikumi, kas noteic atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru, paredz atlīdzību pārstāvim tiesā triju latu apmērā par vienu darba stundu, bet ne vairāk par 20 latiem par pilnu darba dienu.

Savukārt Satversmes tiesas procesā juridiskās palīdzības izmaksas vispār netiek segtas. Tas gan nekavē likumā noteikt, ka Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. «Pietiekams» juridiskais pamatojums Satversmes tiesas praksē tiek pielīdzināts turpat vai izvērstai un zinātniskai attiecīgā tiesību jautājuma analīzei.

Salīdzinājumam var minēt, ka civilprocesā mantiska rakstura strīdos izdevumi advokāta palīdzības samaksai tiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Tā rezultātā puse, kura zaudē procesā, atlīdzina otrai pusei izdevumus advokāta palīdzībai samērīgā apmērā.

Vai izdevumu atlīdzinājums ir sociālā palīdzība?

Apsverama būtu tā funkcija, kas jāpilda juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzinājumam. Lasot tiesību normas, kas reglamentē juridiskās palīdzības apmaksu, ir skaidrs, ka juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tiek pielīdzināta valsts sociālajai palīdzībai grūtības nonākušiem cilvēkiem. Piemēram, Administratīvā procesa likums sarežģītajās lietās paredz izdevumu atlīdzību, vienīgi ņemot vērā fiziskās personas mantisko stāvokli.

Manā skatījumā juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzības funkcija, pirmkārt, ir saistāma ar to, ka tiek veicināts valsts aparāta darbības tiesiskums. Joprojām nepamet izjūta, ka iestādes dažkārt atļaujas rīkoties bezatbildīgi, jo ir cieši pārliecinātas, ka nekādu nelabvēlīgu seku par to nebūs.

Otrkārt, izdevumu atlīdzība pilda iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanas funkciju, tāpēc ir neadekvāti to pielīdzināt sociālajai palīdzībai. Arī uzņēmējiem ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par valsts pieļauto tiesību aizskārumu. Tiesvedības procesā radušies izdevumi ir tieši saistīti ar šāda aizskāruma novēršanu. Domājams, ka Dienas Biznesa lasītājam nebūtu jānorāda, ka lietas risināšanā ieguldītais laiks un pūles vienmēr ir izsakāmas konkrētos izdevumu posteņos.

Tiesnesis – advokāts

Kā attaisnojums izdevumu neatlīdzināšanai administratīvajā procesā, parasti tiek minēts t.s. objektīvās izmeklēšanas princips, atbilstoši kuram tiesa ieņem aktīvu lomu un pati noskaidro lietas būtiskos apstākļus, kā arī dod tiem juridisku vērtējumu. Līdz ar to juridiskās palīdzības sniedzējs kļūstot „lieks” un tā funkciju izpildot tiesnesis.

Kopumā objektīvās izmeklēšanas principa ideja ir apsveicama. Tomēr pietiekoši neakcentēta paliek šīs idejas realizācijas praktiskā puse. Kā zināms, administratīvās tiesas noslodzes ziņā nav izņēmums un tiesneši ir spiesti ļoti īsā laikā izskatīt neskaitāmus strīdus. Augsti novērtējot tiesnešu profesionālo kvalifikāciju, tomēr nākas atzīt, ka pārmērīgā slodze deformē sākotnēji iecerēto procesa norisi. Bieži personām tiek pieprasīts pašām iesniegt nepieciešamos pierādījumus.

Turklāt joprojām paliek neatbildēts jautājums par to, kas palīdzēs privātpersonai sagatavot procesuālos dokumentus un sniegs nepieciešamās konsultācijas. Nedrīkst aizmirst, ka pierādījumu vākšana ir tikai viena daļa no tiesvedības procesa.

Diemžēl minētais raksturo kopējo valsts attieksmi, risinot jautājumus par tās atbildību privātpersonas tiesību aizskāruma gadījumā. Šāda attieksme gan nav vērojama gadījumos, kad, piemēram, sakarā ar neuzmanīgi kārtotu grāmatvedību VID rēķina uzņēmējam maksājamās nokavējuma un soda naudas. Iespējams, ka attieksmes dažādība ir saistīta ar amatpersonu bažām par sūdzību kopējā skaita pieaugumu, nodrošinot iedzīvotājiem juridisko palīdzību. Ja raugās no otras puses – ir taču ērtāk nedot iespēju izmantot kvalificētu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Valde kā krietns un atbildīgs saimnieks – ne tikai skaisti vārdi

Evija Novicāne, Mg.iur., zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tiešās tirdzniecības darbinieki pārdošanas apjomu palielināšanai arvien vairāk izmanto digitālos rīkus

Žanete Hāka, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks atkal izsaka noraidījumu tiesas sastāvam

LETA, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arestēta Lemberga manta 135 miljonu vērtībā; Lembergs: tas neko nemaina

LETA, 17.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2017.gada februārī darbu sāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ekspluatācijā nodots jaunais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nams, kas atrodas Mazajā nometņu ielā 39.

Atklāšanas ceremonijā uzrunu sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nama rekonstrukcijas laikā Tieslietu ministrijai nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, taču, sadarbojoties ar Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, tos veiksmīgi izdevās pārvarēt.

Paredzēts, ka jaunajā tiesu namā aktīva darbība sāksies nākamā gada sākumā, kad uz to tiks pārceltas lietas, kas šobrīd atrodas vecajā tiesas ēkā Baložu ielā 14. Taču uz jauno tiesas ēku, visticamākais, netiks pārcelta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, jo tās izskatīšanā tiek izmantots liels apjoms ar tehniskajiem līdzekļiem, kuru pārvietošana nebūtu ekonomiska, aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Palink turpina saņemt Guščina prasījumus

LETA, 18.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdā ar Reverta iesaistītā maksātnespējīgā SIA Delfīns partneri tikusi pie kārtējā – nu jau trešā – administratora.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu iecelt par maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (DP), kas pilnībā pieder agrāk labi pazīstamajai nekustamo īpašumu attīstītājai Larisai Svirodovai, citu administratoru – Gati Upenieku.

Lēmumu par līdzšinējās uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Krastas atcelšanu tiesa pieņēma jau pagājušā gada jūnijā, taču viņa par šo lēmumu iesniedza blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja bez izskatīšanas, turklāt norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Taču arī par šo tiesas lēmumu I. Krasta iesniedza blakussūdzību, kas aizceļoja tālāk uz Augstāko tiesu, kas attiecīgi lēma, ka blakus sūdzība atstājama bez izskatīšanas. Tādējādi šobrīd ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas lēmums par viņas atcelšanu no administratores pienākumu pildīšanas DP maksātnespējas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar jaunām tehnoloģijām aprīko tiesas un ieslodzījuma vietas

LETA, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada jūnija beigām, kā tika plānots, ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām ir aprīkotas visas Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas, informēja projekta Tiesu modernizācija Latvijā pārstāvis Rolands Ostrovskis.

Ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām kopumā aprīkotas 312 zāles.

Kopumā Latvijā ir 47 tiesas un tiesu nami, kā arī 12 ieslodzījuma vietas.

Videokonferenci tiesas varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī.

Videokonferences izmantošana ļaus saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazināsies lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē būs iespējams tuvākās pilsētas tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Daļēji atzīst Anglijas tiesas rīkojumu par Lemberga aktīvu iesaldēšanu

Elīna Pankovska, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ātrākai tiesvedībai izmantos videokonferences

Zanda Zablovska, 01.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paātrinātu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs un noregulētu tehnisko līdzekļu izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā, plašāk tiks izmantots rakstveida process, kā arī videokonferences.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Administratīvā procesa likumā.

Lietu izskatīšanā plānots plašāk izmantot rakstveida procesu, nosakot, ka pirmās instances tiesa lietu izskata rakstveidā, ja vien lietas dalībnieks neprasa izskatīšanu mutvārdu procesā. «Ja tiesa uzskata, ka apelācijas procesā lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešama tiesas sēde, arī otrās instances tiesvedība būs rakstveidā,» skaidro Saeimas Preses dienestā. Savukārt kasācijas instances tiesa lietas paredzēts izskatīt rakstveidā.

Lai novērstu līdzšinējo praksi, ka tiesas sēdes tiek atliktas, jo procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā, likuma grozījumi paredz izmantot videokonferences. «Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols,» informē Saeimā. Turklāt likuma grozījumi palīdzēs atvieglot tiesas sazināšanos ar iestādi, nosakot, ka dokumentus un aicinājumu uz tiesu var sūtīt uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, arī neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Kā darbojas normas par valdes locekļa atbildību

Gundars Madelis, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu speciālists, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā trešdien, 25.aprīlī nolēma līdz 5.septembrim atlikt lietas skatīšanu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala Depo būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Kā tiesas sēdē skaidroja tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, tiesai nav radusies pārliecība, ka ir iesniegti visi lietā nepieciešamie dokumenti, tādēļ nav iespējams sākt skatīt lietu pēc būtības.

«Piemēram, trešās personas (SIA Auras centrs) blakusprasībā ir atrodama transporta organizācijas shēma ar pieslēgumu Rīgas ielai. Tiesa vēlas pārliecināties, vai šis un citi lietā trūkstošie dokumenti ir Jelgavas domes rīcībā, un pievienot tos lietai,» pamatoja Birkmanis.

Tiesa uzskata par nepieciešamu uzklausīt ekspertus no Latvijas Arhitektu savienības, lai saņemtu atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir «reprezentatīva celtne», jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Lietas dalībniekiem mēneša laikā būs iespējams sagatavot un iesniegt tiesā interesējošos jautājumus speciālistam, uz kuriem atbildes tiks sniegtas, sākot skatīt lietu pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru