Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Jūrmalā straujāk ir samazinājušās cenas vecākām neremontētām savrupmājām bez ērtībām, kā arī vienģimeņu ēkām, kas atrodas Pumpuru – Vaivaru rorajonā, teritorijā starp dzelzceļu un upi, sarēķinājusi kompānija Arco Real Estate.

Cenu samazinājums šajā segmentā pērn bijis 35 – 55 %, bet 2010.gada tālāks cenu kritums nav konstatēts. Salīdzinoši neliels un samērā noturīgs piedāvājums ir dārgo īpašumu sadaļā – ēkas ar zemi jūras vai upes tuvumā. Kaut gan darījumu skaits ir niecīgs, piedāvājuma cenu samazinājums ir 25 – 35 % pret 2008.gada beigu cenām.

Vislielākais cenu samazinājums bija Vaivaru – Dubultu rajonā aiz dzelzceļa, kur vidējā darījumu summa jaunām dzīvojamām ēkām ar platību ap 200m² ar zemes gabalu ap 1500m² šobrīd ir 150 – 180 tūkstoši eiro, kas faktiski ir līdzīga vidējām, šāda raksturojuma dzīvojamo māju cenām Mārupē, taču, ņemot vērā Jūrmalas dabas faktorus un salīdzinoši labo infrastruktūru, šī mikrorajona pašreizējās cenas varētu būt zem teorētiskās tirgus cenas, spriež Arco Real Estate speciālisti.

Pēc Ceļu satiksmes drošibas direkcijas (CSDD) datiem, jūnijā Latvijā reģistrēti 556 jauni automobiļi. Tas joprojām ir par 17% mazāk nekā 2009. gada jūnijā, taču par 212 automašīnām vairāk nekā šī gada maijā (344).

Tomēr savu ieguldījumu autotirgus pieaugumā devuši arī vairāki lieli iepirkumi Latvijā. LPAA prezidents Andris Kulbergs: «Jūnijs bija pārsteidzošs mēnesis. Vēl pusmēneša rezultāti neliecināja par jelkādiem uzlabojumiem salīdzinot ar maiju, turklāt Jāņu nedēļa faktiski bija brīva.»

LPAA prezidents norāda, ka jūnijā bijuši vismaz 7 prāvi jaunu auto iepirkumi. Savus autoparkus papildinājuši komunikāciju, enerģētikas, autoceļu uzturēšanas, pārtikas un citi uzņēmi. Jaunus Mercedes-Benz Sprinter neatliekamās medicīniskās palīdzības vajadzībām saņēmusi sanitārā autobāze, un nepieredzēti daudz automašīnu, 36, vienā mēnesī pārdevis Fiat dīleris.

Septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, TV reklāmu skaits palielinājies par 20%, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 2 %.

Kopumā septembrī TNS Latvia Reklāmu reģistrs televīzijā ir reģistrējis 93,3 tūkst. reklāmu un 16,66 tūkst. sponsorreklāmu gadījumus.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka TV reklāmu skaits septembrī ir pieaudzis negaidīti strauji. Pagājušais gads gan bija īpašs ar to, ka septembrī tika noraidīts mazāk reklāmu nekā augustā, šogad atkal ir novērojama ierastā tendence TV reklāmu skaitam pieaugt pēc vasaras sezonas noslēguma.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais pieaugums ir bijis rīta stundās no plkst. 7 līdz 9, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 41%. Prime Time laikā no 18 līdz 24 reklāmu skaits ir pieaudzis par 19%.

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Koalīcijas veidošana pēc šīm ārkārtas vēlēšanām būs vēl sarežģītāka nekā pērn pēc 10. Saeimas vēlēšanām, prognozē eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Godīgi sakot, es neredzu, kas mums tiek piedāvāts, kas tik radikāli varētu situāciju mainīt,» sestdien intervijā Latvijas Radio viņa atzina. «Tieši otrādi es domāju, ka šīs ārkārtas vēlēšanas ir iztērējušas vairākus mēnešus politiskās aktivitātēs, kas citādi varbūtu būtu vērstas uz krīzes novēršanu.»

Tāpat koalīcija noteikti būs jāveido no vairākām partijām, turklāt - šajā gadījumā nākusi klāt vēl viena jauna, kas būs centriski labēja, bet tas nozīmē, ka pārējām centriski labējām partijām neizbēgami samazināsies balsu skaits un būs jāveido koalīcija ar vēl vienu partiju.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Exigen Services 2010.gada pirmajā pusē ir saglabājis vadošā Baltijas valstu IT uzņēmuma pozīciju, liecina Lietuvas investīciju bankas Prime Investment jaunākais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2009.gada datiem, Exigen Services IT pakalpojumu ieņēmumu kritums veido 13%.

«Šis kritums ir saistīts ar globālo ekonomikas krīzi, kas Baltijas valstis skāra īpaši smagi, tādējādi ietekmējot IT pasūtījumu apjomu, īpaši valsts sektorā. Grūtāko posmu piedzīvojām 2010.gada sākumā, un jau tagad redzam situācijas uzlabošanos, turklāt šā brīža apgrozījums arī skaidri norāda uz izaugsmi. Esam pārliecināti, ka, turpinot strādāt tikpat intensīvi, šī tendence tikai pastiprināsies,» skaidro Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos Uldis Smilts.

Aizvadītajā oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā strauji – līdz pat 33 % - pieaudzis reklāmu skaits, liecina sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijā ir reģistrējis 98 901 reklāmu un 22 434 sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 17 %. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka, oktobris ir pirmais mēnesis šogad, kad novērojams lielāks sponsorreklāmu nevis reklāmas klipu skaita pieaugums. Šī situācija skaidrojama ar rudens TV šovu sezonas sākumu, kas tradicionāli piesaista lielu sponsoru interesi.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais reklāmu skaita pieaugums tāpat kā septembrī ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 33 %. Vismazāk pieaudzis dienas laikā no 9:00 līdz 18:00 izvietoto reklāmu skaits – tikai par 12 %.

Šogad nekustamā īpašuma tirgū Jūrmalā vērojamas tās pašas tendences, kas tirgū toni noteica arī 2009.gada, ziņo Arco Real Estate, norādot, ka piemēram, sērijveida dzīvokļu cenas gada laikā samazinājās par 20 – 50%, kā rezultātā saruka arī piedāvājuma skaits.

Tiesa 2010. gada pirmajā pusē vidēji sērijveida dzīvokļu cena Kauguru mikrorajonā ir nedaudz pieaugusi – par 5%. Pilsētas centrālā daļā cenas vidējais pieaugums ir bijis 7 – 11%. Kompānija norāda, ka tas skaidrojams ar dzīvokļu cenas zemākā sliekšņa paaugstināšanos.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, TV reklāmu gadījumu skaits pieaudzis par 28%, bet sponsorreklāmu skaits mazinājies par 7%, kopumā minētajā periodā gada griezumā nodoršinot 23% pieaugumu.

Jūnijā televīzijā reģistrēti vairāk nekā 147 tūkst. reklāmu un vairāk nekā 15 tūkst. sponsorreklāmu (visi reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem), saskaņā ar TNS Reklāmu reģistru.

Pretēji ierastajam, šā gada jūnijā TV raidīts vairāk reklāmu nekā maijā, bet sponsorreklāmu apjoma samazināšanās nav ļāvusi pārspēt kopējo reklāmu gadījumu skaitu, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Jūnijā lielākā daļa reklāmu (46,5%) tiek noraidītas «dienas» laikā (no 9:00-18:00). Būtiskākās svārstības notikušas pārvietojoties reklāmām no «rīta» (7:00-9:00) uz «nakts» (00:00-07:00) periodu. Naktī novērojams arī straujākais reklāmu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada jūniju - par 58%, analizējis TNS.

Augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 11% ir pieaudzis TV reklāmu skaits, savukārt sponsorreklāmu skaits samazinājies par 2%.

Kopumā TNS Latvia Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir reģistrējis 85,86 tūkst. reklāmu un 14,29 tūkst. sponsorreklāmu.

Augustā pirmo reizi kopš marta TV visbiežāk reklamētā nozare atkal ir mobilie sakari. Iepriekšējo mēnešu populārākā auksto dzērienu nozare gan atkāpusies tikai vienu vietu zemāk. Zīmīgi arī tas, ka trijās no piecām reklamētākajām nozarēm šogad, reklāmu skaits ir samazinājies salīdzinot ar pagājušā gada augustu.

Tas liecina, ka kopējo pieaugumu TV reklāmu skaitā nodrošina nevis lielāko reklāmdevēju aktivitāte, bet gan vispārējs tirgus kāpums. Mobilo sakaru nozare visticamāk atgriežas pirmajā vietā uz ilgāku laiku, bet aukstie dzērieni tiks reklamēti mazāk, sākoties rudens periodam.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgu posmu pirms gada, ievērojami pieaudzis TV reklāmu skaits. Oktobrī reklāmas apjomi TV varētu sasniegt visu laiku augstāko atzīmi.

TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā reģistrējis 136,9 tūkstošus reklāmu un 15,1 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 51%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 11%, kopumā nodrošinot 41% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kā norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters, šāds TV reklāmas apjoma pieaugums ir neierasti straujš. Kopējais reklāmu skaits - aptuveni 152 tūkstoši ir lielākais jebkad Latvijā septembrī noraidītais, apsteidzot 2007. gada septembri, kad TV tika noraidīti 125,7 tūkstoši reklāmu.

Noskaidrots Latvijas interneta blogu top desmitnieks, un pirmajā vietā ar 16,6 tūkstošiem lasītāju ierindojies iinuu.lv, liecina interneta izpētes uzņēmuma Gemius publicētā informācija. Otrajā vietā ierindojas tehnoloģiju blogs krizdabz.lv, bet trešajā - kakao.lv.

Blogu topa līderi - blogu iinuu.lv - novembrī apmeklējuši 1,32 % no visas Latvijas interneta auditorijas, un tas ir labākais rezultāts to blogu vidū, kas novembrī piedalījās blogu topa mērījumos, norāda Gemius.

Reālo apmeklētāju skaits audzis arī aprīlī veidotā Gemius blogu topa uzvarētāja Kristapa Skuteļa blogam krizdabz.lv - tam lietotāju skaits audzis par nepilniem trīs tūkstošiem, novembrī sasniedzot 12 tūkst. Par 2,5 tūkst. lietotāju augusi šī paša autora bloga androids.lv auditorija, novembrī sasniedzot 6,5 tūkst. Tehnoloģiju blogu popularitāti apstiprina ne tikai tas, ka pieaudzis to apmekletāju skaits, bet arī tas, ka teju pusē no populārākajiem blogiem pārstāvēta jaunāko tehnoloģiju tematika.

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā ir reģistrējis 152 tūkstošus reklāmu un 16,7 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumus, informēja TNS pārstāvji.

Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 29%, bet sponsorreklāmu skaits par 22%, kopumā nodrošinot 28% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums. Vislielāko pieaugumu nodrošinājusi zāļu nozare, gandrīz visi reklāmdevēji kāpinājuši reklāmu apjomu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka septembrī, turpinoties jau augustā novērotajai tendencei, mazāks reklāmu skaita īpatsvars fiksēts Prime Time (18.00-24.00) laikā. Pieaugusi no rīta (7.00-9.00) un pa dienu (9.00-18.00) izvietoto reklāmu daļa.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā (TV) ir reģistrējis 119 608 reklāmas un 22 369 sponsorreklāmas gadījumus, līdz ar ko pagājušajā mēnesī TV reklāmas gadījumu skaits ir audzis par 23%, bet sponsorreklāmu skaits - par 24%, kopumā nodrošinot 23% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Šī gada martā novērojams neierasti straujš reklāmas apjoma kāpums, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā, salīdzinot 2011. gadu ar 2010. gadu, datus skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā citi diennakts laiki ir zaudējuši reklāmu apjomu par labu nakts periodam (0:00-7:00). Naktī izvietoto reklāmu īpatsvars pieaudzis par 0,5 procentpunktiem. Neskatoties uz izvietoto reklāmu īpatsvara samazinājumu, lielākais pieaugums pēc reklāmu skaita fiksēts rīta stundās (7:00-9:00), kad TV noraidīts par 53% vairāk reklāmu nekā šajā diennakts laikā 2011. gada martā.