Mežsaimniecība

Cīņa ar mizgrauzi – kopīga atbildība un tūlītēja rīcība

Dāvis Freimanis, SIA “Ziemeļlatvijas meži” mežu apsaimniekošanas speciālists, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Kāpēc apkarot mizgrauzi?

Ne viens vien mežīpašnieks izvairās no meža apsaimniekošanas pārliecībā, ka tādējādi savā īpašumā pasargā bioloģisko daudzveidību. Diemžēl tā ir ačgārna domāšana, jo nekopts mežs tikai veicina mizgraužu izplatību. Kukaiņu darbības rezultātā koki nokalst un mežs mirst, un tādējādi arī tā iemītnieki zaudē mājas. Pārdomātas un regulāras rūpes ir ilgtspējīga meža pamatā, un vienlaikus tas ir arī ieguldījums dabas daudzveidības saglabāšanā. Mizgraužu posta darbi būtiski samazina meža vērtību. Salīdzinājumam: no vidējas veselas egles ir iegūstami vairāk vai mazāk vērtīgi sortimenti – zāģbaļķis, sīkbaļķis, gulsnis, papīrmalka un malka. Aptuveni 30% no visas krājas apjoma ir zāģbaļķa īpatsvars, ap 20–40% ir papīrmalkas apjoms (variē atkarībā no koka diametra un kvalitātes) un 5–9% ir malkas apjoms. Pilnīgi pretēja situācija ir ar mizgraužu bojāto koksni – papīrmalkas un malkas apjoms pieaug līdz pat 65–80%.Nekopts un inficēts mežs kaitē arī apkārtējiem īpašumiem.

Egļu astoņzobu mizgrauzis vienā piegājienā spēj nolidot pat desmitiem kilometru, tomēr visvairāk apdraudēta ir teritorija puskilometra rādiusā ap novājināto vai vēja nogāzto koku. Tādā veidā arī kaimiņa mežs cietīs zaudējumus, un jūsu attiecības var tikt sabojātas.

Rīcība ierobežojumu laikā

Šogad īstenoto ierobežošanas pasākumu ietvaros no 1. aprīļa līdz 31. augustam būs noteikti ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs. Tie attiecas uz trim zonām: vērtīga mežaudze jeb A zona, skujkoku mežaudze 100 metru attālumā no vērtīgās mežaudzes nogabala ārējās robežas jeb B zona un egļu mežaudze 101 līdz 500 metru attālumā no vērtīgās mežaudzes jebšu C zona. Savukārt D zona atrodas ārpus iepriekš minētajām zonām. Noskaidrot aktuālo meža zonējumu iespējams Meža valsts dienestā.

Vai ierobežojošie pasākumi nozīmē, ka nu rokas ir sasietas un līdz rudenim nāksies vērot, kā koksnes vērtība tiek burtiski nograuzta? Nē, ja mežā uz vienu hektāru konstatēti vismaz 10 mizgrauža svaigi invadēti koki, likumdošana pieļauj mežistrādi arī ierobežojumu laikā. Ja parastos apstākļos atļauju mežistrādei izsniedz 30 darbdienu laikā, tad mizgrauža apkarošanai to var saņemt paātrināti – 5 darbdienu laikā. Tūlītēja rīcība šajā gadījumā ir nepieciešama, lai nepieļautu kaitēkļa turpmākus postījumus ne vien savā, bet arī kaimiņu īpašumā.

Visās zonās koku ciršana būs pieļaujama tikai ar Valsts mežu dienesta sanitāro atzinumu, kas ļauj veikt sanitāro vienlaidu cirti mizgrauža izplatības ierobežošanai. A zonā būs pieļaujama arī koku ciršana sanitārajā vienlaidus cirtē, lai likvidētu 2024. gadā vēja gāztos un lauztos kokus. B zonā šādu koku likvidēšanu varēs veikt arī sanitārajā izlases cirtē. C zonā būs aizliegta koku ciršana kopšanas vai galvenajā izlases cirtē, kā arī kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem. Turklāt, cērtot skujkokus sanitārajā vienlaidus cirtē B un C zonā mizgrauža izplatības ierobežošanai, būs prasība izvietot feromonu slazdus.

Veicamie darbi pavasarī un vasarā

Pavasaris ir īstais brīdis, lai apsekotu situāciju savā īpašumā. Ne vien mizgrauža, bet arī citu no mežsaimnieciskā viedokļa uzmanības vērtu apstākļu pamanīšana var izrādīties sarežģīts uzdevums, tāpēc apsekošanu vislabāk veikt kopā ar mežu apsaimniekošanas speciālistu. Vadoties no profesionāļa novērtējuma, var izveidot tālākās rīcības plānu, lai jau 1. septembrī varētu ķerties pie darbiem. Vienlaikus jāpatur prātā, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi neattiecas uz lapu koku un priežu mežiem, tāpēc klusais periods egļu cirsmu izstrādē neliedz parūpēties par cita tipa mežiem.

Meži ir Latvijas bagātība, un mizgrauzis tai ir nopietns apdraudējums. Mērķtiecīgas rūpes par mežu ir ikviena atbildība ne vien pret savu īpašumu, bet arī pret kopējo mežu platību un tās iemītniekiem. Konstatējot mizgrauzi, svarīgi nekavējoties konsultēties ar meža speciālistiem par riskiem un aizsardzības pasākumiem. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem mizgrauža izplatības mazināšanai ir rūpēšanās par elementāriem meža kopšanas darbiem, nekavējoties nozāģējot un aizvācot vēja sagāztos kokus, iekams tajos ir iemitinājušies kukaiņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru