DB redkolēģija rudens sesijā diskutēja par darbaspēka pieejamības problēmām un iespējamiem risinājumiem, nodokļu reformas prognozējamajiem rezultātiem, kas uzņēmējiem pagaidām šķiet visai neskaidri un pat biedējoši, par to, kur rast jaunas idejas uzņēmējdarbībai, par start-up ekonomiku, par to, vai Latvijā tiešām ir atgriezušies treknie gadi

Produktivitāti no ārpuses neviens neatnesīs

Roberts Strīpnieks, Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs:

Darbaspēka pieejamība nav vienīgais iemesls, kāpēc ceļas algas, bet tās aug par 5% un pat 8%, kas uzņēmumam ir jāfinansē, bet tirgus stagnācijas apstākļos tas ir ļoti sarežģīti. Vismaz no meža nozares skatupunkta darbaspēka atalgojuma izlīdzināšanās reģionālā mērogā neizbēgami notiks, bet produktivitāti no ārpuses mums neviens neatnesīs. Par to nevar uzbrukt ne ministriem, ne premjeram, tas ir uzņēmēju izaicinājums. Esmu novērojies tendenci, ka uzņēmēji šobrīd laiž vaļā cilvēkus, lai noturētu vidējo algu uzņēmumā, un veic kapitāla investīcijas produktivitātes celšanai.


Iespējams, sagaidīsim būvniekus braucam atpakaļ uz Latviju

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s RERE Grupa valdes priekšsēdētājs:

Priekšā ir darbīguma gadi, kas gan pagaidām vairāk saistās ar sava ceļa meklējumiem, nevis jau izvēlētu konkrētu virzienu. Ir liels deficīts labu biznesa ideju, kam ir jānobriest un jāmaterializējas, tomēr apkārt notiekošā rosība dod labas cerības. Būvniecībā nākamais gads būs vienlaikus grūts un arī ražas gads – iepriekš pieprasījums vietējā tirgū pazuda, tagad tas aug un ir izaicinājums prasītos darbus paveikt laikā un par iepriekš nolīgtajām cenām. Iespējams, sagaidīsim būvniekus braucam atpakaļ uz Latviju un ārzemju speciālistus strādājam šeit.


Nozarei gadā vajag 3000 jaunu speciālistu

Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs:

Ir jūtams darbaspēka resursu trūkums. Mums gadā IKT nozarē vajadzētu ap 3000 jaunu speciālistu, bet Latvijas izglītības sistēma spēj sagatavot tikai ap 700. Paralēli darbaspēka trūkums veicina arī algu inflāciju, kas gan nenotiek vienlaicīgi ar produktivitātes pieaugumu. Iespējams, algu pieaugumu vismaz daļēji spēs amortizēt ekonomikas maiņa no ražošanas uz pakalpojumiem, ko mēs vairākās Eiropas valstīs varam novērot, jo īpaši IKT sektorā, kas pasaulē ir ļoti pieprasīts un vienlaikus dod arī produktivitātes efektu.


Pašreizējā ekonomikas izaugsme ir maldīga

Guntars Kokorevičs, Clean-R padomes priekšsēdētājs:

Algu palielināšanas spiediens bez atbilstoša produktivitātes kāpuma ir trekno gadu pazīme. Bet sajūtas par treknajiem gadiem nav, jo īstas ekonomikas pamatakmens ir ražošanas un pakalpojumu sektors, nevis ierēdņu algu kāpums. Jaunu rūpnīcu atvēršanos un pievienotās vērtības palielināšanos, efektivitātes pieaugumu es Latvijā neredzu. Mūsu pašreizējā ekonomikas izaugsme ir maldīga, jo lielā mērā balstās uz Eiropas naudas pieejamību. Diemžēl mums šodien nav atbildes, ko mēs darīsim, kad pēc trīs gadiem šis finansējums aptrūksies. Es jau vairākkārtīgi esmu uzsvēris, ka mūsu izaicinājumam bija jābūt radīt ar Eiropas naudas atbalstu tādas vērtības, kuras spēs ģenerēt ieņēmumus pēc tam, kad šī ārējās naudas straume būs apturēta.


Nav skaidrības par nodokļu reformas funkcionalitāti un rezultātiem

Roberts Idelsons, Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs:

Banku sektorā nākamais gads solās būs salīdzinoši veiksmīgs, jo tas vienmēr atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju un pašlaik gan iekšējā, gan ārējā vide tiek prognozēta stabila. Starptautisko klientu apkalpošanas segmentā biznesa apjomi banku sektoram kopumā samazināsies, bet, no otras puses, redzēsim šī banku sektora segmenta reputācijas uzlabošanos, jo veiktie priekšdarbi un uzlabojumi sāks nest rezultātus. Makroekonomiski raugoties, gan nav pietiekošas skaidrības par pieņemtās nodokļu reformas funkcionalitāti un rezultātiem.


Vadošajām partijām ir izdevīgs kabatas prezidents

Gvido Zemribo, BDO Law zvērināts advokāts:

Latvijas vadošajām partijām ir izdevīgs kabatas prezidents. Citur pasaulē prezidentam ir jāveic nopietni pārkāpumi, bet Latvijā zināmam skaitam Saeimas deputātu pietiek nobalsot, ka šis cilvēks mums vairs nepatīk, lai viņš zaudētu savu amatu. Līdz ar to arī veidojas situācija, ka prezidents virza priekšlikumu, piemēram, par nepilsoņu bērnu statusu, bet parlaments to vienkārši ignorē. Tad kurš te ir saimnieks? Pirmā valsts amatpersona vai tomēr kāds cits? Taču nenoliedzami, ka politiskajām partijām šāds dominējošais stāvoklis ir ļoti ērts.


Diskusija norisinājās sadarbībā ar koprades telpām The Mill

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra