EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Eksperti
2017. gada 24. oktobris 08:03

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

EK izdarītā izvēle uzsākt izmeklēšanu tieši tagad ir ļoti zīmīga. Līdz nākamā gada janvārim dalībvalstīm jāievieš Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, kura beidzot noteiks Eiropā vienotu maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumu sniegšanas kārtību. Direktīva gan paredz, ka detalizētas prasības attiecībā uz banku un FinTech savstarpējo drošo saziņu, sniedzot iepriekšminētos pakalpojumus, nosakāmas atsevišķos Regulatīvajos tehniskajos standartos (RTS), kuru projektu izstrādā Eiropas Banku Iestāde un pieņem EK. Šīs drošās saziņas prasības kļūs saistošas 18 mēnešus pēc RTS apstiprināšanas, kas saskaņā ar sākotnējiem plāniem būtu 2018. gada sākums. Taču RTS apstiprināšana ir krietni aizkavējusies, un nu jau ir skaidrs, ka RTS izklāstītā drošas saziņas kārtība nozares spēlētājiem kļūs saistoša ne ātrāk kā 2019. gada sākumā. Zīmīgi, ka viens no iemesliem nespējai apstiprināt RTS ir screen scraping – EK uzstāj, ka gadījumā, ja banka nenodrošina direktīvai un RTS atbilstošu maksājumu iniciēšanas vai kontu informācijas pakalpojumu sniedzēja piekļuvi klienta kontam, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam ir jābūt tiesībām izmantot screen scraping, savukārt Eiropas Banku Iestāde šādu viedokli neatbalsta.

Rezultātā Eiropā darbojošās bankas nereti ir paudušas viedokli, ka tās faktiski varētu bloķēt maksājumu indicēšanu un kontu informācijas pakalpojumu sniegšanu vēl vismaz gadu pēc Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas ieviešanas. Tādēļ EK uzsāktajai izmeklēšanai vajadzētu kalpot kā ļoti nopietnam signālam Eiropas bankām rūpīgi izvērtēt, vai tām tik tiešām būs tiesības ierobežot piekļuvi klientu kontiem.

Screen scraping gan nav ne tuvu vienīgā problēma banku un FinTech attiecībās. Kā zināms, tie FinTech uzņēmumi, kuri sniedz ar maksājumu veikšanu saistītus pakalpojumus, parasti darbojas kā maksājumu vai elektroniskās naudas iestādes. Saskaņā ar spēkā esošajiem ES normatīvajiem aktiem, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm nav tiesību piekļūt būtiskajām maksājumu sistēmām. Tas nozīmē, ka, lai izpildītu klientu dotos maksājumu rīkojumus, FinTech uzņēmumiem ir jāizmanto savu konkurentu – banku - sniegtie pakalpojumi. Neapskaužamā situācijā tiek nostādītas gan bankas, kurām faktiski ir jānodrošina savu konkurentu spēja veiksmīgi darboties, gan arī FinTech uzņēmumi, kuru dzīvotspēja kļūst atkarīga no bankām. Eiropas likumdevējs šo problēmu ir mēģinājis risināt, Otrajā maksājumu pakalpojumu direktīvā nosakot, ka bankām ir pienākums nodrošināt šādiem FinTech uzņēmumiem piekļuvi banku sniegtajiem maksājumu kontu pakalpojumiem, balstoties uz objektīviem, nediskriminējošiem un samērīgiem principiem. Gadījumā, ja dalībvalstu finanšu sektora uzraugi nevēlēsies vai nespēs efektīvi piemērot minēto normu, arī banku un FinTech sadarbība saistībā ar maksājumu kontu pakalpojumu izmantošanu nenoliedzami var nonākt EK Konkurences ģenerāldirektorāta redzeslokā.

Saistībā ar jau uzsākto izmeklēšanu ir jāņem vērā, ka ES konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana var ilgt gadiem, tādēļ velti cerēt uz drīzu situācijas risinājumu un skaidru spēles noteikumu publiskošanu. Tajā pat laikā EK raidītais signāls finanšu nozarei ir nepārprotams, jo ES Konkurences tiesību ģenerāldirektorāts izmeklēšanā parasti iesaistās vien gadījumos, kad ir aizdomas par nopietniem pārkāpumiem un būtiski skartām sabiedrības interesēm, mazāk nozīmīgu pārkāpumu izmeklēšanu atstājot dalībvalstu konkurences uzraudzības iestāžu ziņā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra