Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Palapu ģimene Gramzdas pagastā jau jūnija sākumā vāks agro kartupeļu ražu. Viņu meitas, pieradušas pie lauku darba, uz pilsētu neraujas un šiverē siltumnīcās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Saimnieks Egils Palaps stāsta, ka cenšas paņemt dārzeņu un sakņu tirgu ar ļoti agru ražu. Kartupeļi uz lauka jau sanākuši un būs rokami jūnija sākumā. Tirgū pat neticot, ka vietējie. «Paši varam izaudzēt. Kāpēc jāved no Polijas?» vaicā saimniece Rita Palapa un pastāsta, ka zemē liek tikai sadiedzētus agrāko šķirņu kartupeļus. Tie aukstajā zemē nekad nesapūstot. Lai raža būtu pakāpeniska, daļa lauka apsegta ar plēvi. Tai cauri redzami paprāvi ceri, bet pirmās lapas parādījušās arī uz klajā lauka.

«Viss ir tā, kā pienākas,» siltumnīcu zaļo augu un krāsaino puķu valstībā saka Rita. Saimniekošana tajās iesākta pirms četriem pieciem gadiem, lai būtu darba vieta meitām Zandai un Madarai, kurām pilsētā nepatīkot. «Man pilsētā galīgi nepatīk,» apstiprina Zanda. Tās dzīvi izbaudījusi mācoties.

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Lai gan aizvadītais 2018.gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā.

Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Aizvien lielāku nozīmi arī 2019.gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.

Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā Baltic International Bank strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.Piemēram, Baltic International Bank akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos.

Starptautiskā sūtījumu piegādes kompānija "Venipak" turpina nostiprināties Rietumeiropas tirgū, mainot pērn iegādātā Nīderlanes e-komercijas vairumtirgotāja "Strengholt Entertainment BV" zīmolu uz "Venipak Commerce".

Šī uzņēmuma iegāde bija stratēģisks solis, kas mainīja loģistikas biznesa modeli, pievienojot jaunus vairumtirdzniecības e-komercijas kanālus un atverot iespējas visai uzņēmumu grupai paplašināties starptautiski kā e-komercijas platformai, kļūstot par globālu tirgus dalībnieku.

Saskaņā ar "Venipak" vadītāja Justas Šablinskas teikto, uzņēmums jau kādu laiku ir koncentrējies ne tikai uz loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un klientu vertikālo sadarbības formu, bet arī vēlas nodrošināt pēc iespējas lielāku tirdzniecības ķēdes daļu. Tāpēc Nīderlandes e-komercijas uzņēmuma iegāde bija viens no būtiskākajiem notikumiem 2023. gadā.

"Šis darījums atvēra aptuveni četru miljonus preču piedāvājumu un ļāva attīstīties ārpus Baltijas valstīm un Polijas tirgus Rietumeiropā, paplašinot e-komercijas kanālus un sniedzot visaptverošus e-komercijas pasūtījumu izpildes pakalpojumu jeb e-fulfilment. Fokusēšanās uz šo jomu apstiprina arī notikušās pārmaiņas, pēc kurām uzņēmums turpinās darboties kā "Venipak Commerce"", pauž J.Šablinskas.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanos, kuras laikā AS «Citadele banka» kļūst par 12,5 % SIA «Mobilly» kapitāla daļu īpašnieci, tādējādi iegūstot kopīgu izšķirošu ietekmi SIA «Mobilly» kopā ar esošajiem SIA «Mobilly» vairākuma dalībniekiem, informē KP.

KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS «Citadele banka» ir Latvijas kredītiestāde, kas sniedz tradicionālos banku un finanšu pakalpojumus, tostarp inovatīvus maksājumu pakalpojumus. Savukārt SIA «Mobilly» piedāvā pakalpojumus tūlītējiem maksājumiem par pirkumiem Latvijā. Tūlītēju maksājumu pakalpojumi, kurā darbojas SIA «Mobilly», ietver kontakta un bezkontakta karšu maksājumus, maksājumus ar mobilo tālruni, piemēram, ar īsziņas vai aplikācijas palīdzību, maksājumus ar aprocēm un uzlīmēm un citus.

SIA «Mobilly» un AS «Citadele banka» turpinās saimniecisko darbību kā līdz šim, integrējot SIA «Mobilly» mobilo maksājumu pakalpojumus Citadele grupas piedāvājumā, kā arī izstrādājot kopīgus jaunus mobilo maksājumu pakalpojumus.

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja ekonomistu sniegtā informācija, ka ēnu ekonomika Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājusies, turklāt vairāk par cerēto 1%. Neraugoties uz to, Valsts prezidents ir norādījis, ka līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošanas politika nav devusi vajadzīgo rezultātu.

Ar kādām metodēm ir panākts samazinājums? Vai tas ir pietiekams, ņemot vērā kopējos ekonomikas attīstības tempus? Vai samazinājums gaidāms arī ilgtermiņā?

Pozitīvām prognozēm par agru

SSE Riga pētījumā atspoguļojas, ka visas trīs Baltijas valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu kopš 2009. gada, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā, lēšot, ka 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomika ir samazinājusies par 2,2 procentpunktiem.

Ēnu ekonomiku Latvijā veido vairākas komponentes – neuzrādītie ienākumi, aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki u.c. Pētījumā atspoguļotās izmaiņas patiesībā jau nav tik lielas, tāpēc arī Valsts prezidenta komentārs ir saprotams. Mēs vēl ne tuvu nevaram priecāties, ka šajā jautājumā viss ir sakārtojies. Domāju, ka vēl ir par agru pozitīvām prognozēm, nākamā gada rādītāji būs daudz būtiskāki, jo šobrīd visas aplēses liecina, ka nākamajā gadā varam saskarties ar ēnu ekonomikas rādītāju pieaugumu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadītāja amats skan vilinoši, bet tas būtu 10 gadus par agru, aģentūrai BNS sacīja reklāmas aģentūras !Mooz vadītājs Ēriks Stendzenieks, komentējot ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas aicinājumu viņam «vai kādam citam radošam prātam» apsvērt iespēju mainīt profesiju un pieteikties vakantajam TAVA vadītaja amatam.

«Protams, tas būtu brīnišķīgi – piekrist amatam, izsludināt apjomīgu iepirkumu un redzēt savus šobrīdējos cīņu biedrus svīstam konkursā un prezentējot idejas, kuras es tad varētu nežēlīgi kritizēt. Pat tikai šis viens aspekts jau padara TAVA vadītāja amatu vilinošu. Tomēr pat, ja šis piedāvājums būtu īsts, tas ir nācis kādus 10 gadus par agru,» sacīja Stendzenieks, piebilsot, ka viņam viņam vēl pietiek enerģijas aktīvam darbam aģentūrā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka TAVA direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu. Par to trešdien LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Reizniece-Ozola, vienlaikus norādot: «Es aicinu varbūt Stendzinieka kungu vai kādu citu radošu prātu ar oriģinālām idejām apsvērt iespēju pamainīt karjeru. Es gribu, lai TAVA būtu stipra.»

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Iepirkšanās, sēžot dīvānā, izmantojot vien pāris klikšķus viedierīcē, vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neizskaudīs tradicionālo biznesa modeli

Tomēr ir skaidrs, ka tādi pēdējo desmitgažu un pat gadu fenomeni kā e–komercija vai dalīšanās ekonomikas attīstība ietekmēs gan veikalniekus, gan tirdzniecības centrus, liekot uzņēmējiem, investoriem lauzīt galvu un meklēt atbildes uz klasisko jautājumu – kā dzīvot tālāk, jo, piemēram, Credit Suisse ir paredzējusi, ka 20-25% tirdzniecības centru ASV tiks slēgti jau tuvākajos piecos gados. Jau patlaban tur daļa senāk būvētu objektu maina funkciju, notiek diskusija, ka varbūt lietderīgāk tos vienkārši nojaukt, jo cilvēkus patiešām ir arvien grūtāk piedabūt uzkāpt augstāk par pirmajiem stāviem.

Aptaujātie pašmāju lielāko tirdzniecības centru (t/c) pārvaldnieki neslēpj, ka bizness tik tiešām ir izaicinājumiem bagāts, taču drīzu galu Eiropas iepirkšanās objektiem neprognozē; nenoliedzami, industrija evolucionē līdzi tehnoloģijām un paaudzēm.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Būtiskas izmaiņas pēc gāzes tirgus atvēršanas nav novērotas, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā diskusiju panelī par siltumapgādi atklāja uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Šobrīd tirgū redzami vairāki jauni spēlētāji, tomēr Baltijas reģiona līderi palikuši nemainīgi, savas pozīcijas Latvijā saglabājusi arī Latvijas Gāze. AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzsvēra, ka šobrīd tirgus vēl tikai attīstās, tāpēc pāragri runāt par to, kādas priekšrocības tas nesīs.

Pašlaik esam ceļa sākumā, secinājumus varēsim izdarīt pēc gada, uzskata Talcis.

Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis diskusijas laikā izteica atzinību Latvijas Gāzes pielāgošanās spējām tirgus dinamikai un svārstīgajām cenām.

Ja sākumā likās, ka tirgus atvēršana ir smagnējs process, tad šobrīd redzam, ka tas veicinājis konkurenci, tāpēc kopumā šo procesu vērtējam pozitīvi, atzina Kuņickis.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.