Pirms laikasavā blogā jau rakstīju, ka vairāki privātā un valsts sektora pārstāvji, tostarp arī Lindorff, apvienojuši spēkus darba grupā, lai definētu tiesisko lauku, kurā izvērst parādu atgūšanas praksi. Tas nozīmētu, ka beidzot būtu skaidri definēti noteikumi, kas regulētu gan parādu atgūšanas praksi, gan arī noteiktu grūtībās nonākušo kredītņēmēju tiesības un pienākumus.
Šobrīd turpinās aktīvs darbs un darba grupa skata likumprojektu, lai gala variantā katra iesaistītā puse būtu paveikusi labāko darbu.
Zināms, ka ekonomikas augšupeja un lejupslīde lielākoties izriet tikai no mūsu pašu darbības sekām. Šobrīd ar mainīgiem panākumiem notiek «cīņa» ar augšupejas veicināto burbuļu driskām. Lielākā daļa cilvēku joprojām turpina regulāri un laikus pildīt uzņemtās kredītsaistības. Bet gadījumā, ja nauda maksājumu veikšanai kādā brīdī aptrūkstas, ir izstrādātas zināmas vadlīnijas, kas nosaka naudas atgūšanas procesu, kā arī regulācija procentu un līgumsodu piemērošanai. Taču, piemēram, parādu atgūšanas izdevumi netiek regulēti vispār. Tas nozīmē, ka šobrīd piemērotie risinājumi kredītnemaksāšanas sekām visbiežāk ir nesaudzīgi arī situācijās, kad saistību nepildīšanai nav ļaunprātīgu nodomu, bet drīzāk sadzīviskas situācijas un pārpratumi.
Šodien, kad informācijas apjoms un aprites ātrums pieaudzis vairākkārt, ikvienam (arī parādu atguvējiem) un par ikvienu iespējams ievākt saistošu informāciju pāris sekunžu laikā,iegūglējot jūsu vārdu un uzvārdu, un uzzinot, piemēram, kādus sociālos tīklus lietojat (esat draugos, vai aktīvičivinat tik populārajātwitter). Un ja nu vēstules draugos un visiem redzami ieraksti JūsuTwitter profilā no organizācijas, kam nodota Jūsu kavēto parādsaistību atgūšana, kļūst par ikdienu?
To labi aprakstījis blogerisNombrerakstu lasi šeit, spriežot, ka ASV izplatītā ielaušanās kredītņēmēja privātajā telpā, ir vēl plaši neizmantota iespēja parādu atguvējiem Latvijā. Tāpat varētu apsvērt ideju ieviest Spānijas parādu atgūšanas praksi - nosūtot vīrus melnā, kuri vienkārši seko parādniekam viņa ikdienas gaitās. Taču, manuprāt, tas ir vēl viens šķietami sīks iemesls, kāpēc nepieciešama šāda likumdošana. Svarīgi raudzīties, lai netiktu pārkāptas ikviena, arī maksājumu kavētāju, personiskās tiesības, sabalansējot privātuma tiesiskās aizsardzības nodrošinājumu un sabiedrības intereses uzturēt «kārtību» un stabilitāti finanšu sistēmā - ar tiesībām iegūt informāciju, atgūt kavētos maksājumus un gūt par to adekvātu atlīdzību.
ASV prakse, kad parādu atguvēji izmanto sociālos tīklus, lai iegūtu saistošu informāciju par parādniekiem un pēc tam, piemēram, publiski paziņotu par kavētajām parādsaistībām arī šī cilvēka radu un draugu lokam, līdz mumsšajā linkā aprakstītajā veidā nav nonākusi. Un, domāju, ka saistoša likumdošanas akta ieviešana dzīvē palīdzēs parādu atguvējiem un kredītņēmējiem sadarboties, skaidri zinot, kādas ir katras puses tiesības un pienākumi, un tādējādi turpinot kārtot kredītmaksājumus laikus un atgūstot finanšu stabilitāti ilgtermiņā.