Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām un virtuālo telpu. Tās ir iekarojušas uzticību gan privātajā dzīvē, gan arī darba jautājumos un papildus datu uzglabāšanai nodrošina mums vitāli svarīgu sistēmu darbību. Piemēram, personas datu uzglabāšanu un virtuālu naudas apriti. Šāds uzticības kredīts tehnoloģijām nozīmē arī pilnīgi jaunu atbildības jomu – par kiberdrošību. Riski Baltijas valstīs vēl tikai tiek apzināti, kamēr pasaulē tas jau ir nopietns virziens, ar ko saskaras arī apdrošinātāji.

ERGO Grupas uzņēmumu pieredze citās pasaules valstīs liecina, ka kiberuzbrukumu veids, kā arī to nodarītie zaudējumi var būt ļoti dažādi, un biežāk dzirdētie gadījumi ar bankas rīcībā esošo privātpersonu datu piesavināšanos nebūt nav tie bīstamākie. To apstiprina arī starptautiskā privātuma, datu aizsardzības un informācijas drošības institūta Ponemon veiktais pētījums. Tajā secināts, ka vislielākos zaudējumus nodara kiberuzbrukumi enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarē. Ļaunprātīga hakeru uzbrukuma rezultātā apturēta elektroenerģijas spēkstacijas darbība var radīt ne vien bojājumus konkrētajā objektā, bet arī izraisīt daudz plašāka mēroga negadījumu ķēdes reakciju – apturēts citu uzņēmumu darbs, nelaimes gadījumi apgaismojuma dēļ vai drošības sistēmu atslēgšanās un sabojāta produkcija ražotnēs.

Tāpēc izpratne par IT drošības risinājumu nepieciešamību ir izplatījusies arī ārpus finanšu nozares, kur meklējami tās pirmsākumi. Pašlaik raksturīga tendence, ka IT drošības sistēmu risinājumi tiek izskatīti kontekstā ar apdrošināšanas iespējām. Tādējādi rūpējoties ne tikai par preventīvo darbu, bet savlaicīgi rēķinoties arī ar iespējamām sekām, ja drošības sistēmas tomēr tiek pieveiktas. Ņemot vērā informācijas apjomu, kas atrodas virtuālajā vidē, un spēku, kas tai piemīt, starptautiskā mērogā apdrošināšana pret potenciālo kiberzubrukumu radītajiem zaudējumiem arvien biežāk tiek integrēta uzņēmumu IT drošības politikā. Piemēram, Vācijā ik gadu dažādi kiberzubrukumi kompānijām rada zaudējumus vidēji 7,3 miljonu eiro apmērā.

Apdrošinātāji IT drošības stratēģijā tiek iesaistīti galvenokārt, lai izstrādātu katra uzņēmuma specifikai piemērotāko risku segumu un kompensētu ievērojamos izdevumus, ar kuriem uzņēmumiem jāsaskaras pēc kiberuzbrukuma – datu atjaunošana, IT sistēmas restaurēšana un biznesam nodarītie zaudējumi. Pieprasījums pēc kiberrisku apdrošināšanas Eiropā strauji pieaug, un to galvenokārt izvēlas uzņēmumi, kas glabā un uztur personu datus, kā arī veic finanšu darījumus.

Tas ir tikai laika jautājums, kamēr kiberrisku segums tiks iekļauts polisēs kā viens no standarta segumiem. Jau tagad Eiropā apdrošināšanas segums datu bāžu uzlaušanas vai datorvīrusa uzbrukuma gadījumā var tikt iekļauts arī elektronisko iekārtu apdrošināšanā vai uzņēmuma civiltiesiskās atbildības un pat uzņēmējdarbības pārtraukuma polisēs. Jo, piemēram, uzņēmumam ir būtiski segt ne vien tos zaudējumus, ko informācijas uzlaušana nodara klientiem, bet arī peļņas iztrūkumu, kas rodas zaudētās reputācijas dēļ.

Latvijā un Baltijā gan pagaidām nav novērojama tik kompleksa pieeja IT sistēmu drošībai, un galvenokārt fokusā ir aizsardzība pret dažādiem vīrusiem. To var skaidrot ar faktu, ka lokālā komercsegmentā līdz šim nav bijuši nozīmīgi kibernoziegumu gadījumi, kas būtu radījuši būtiskus finansiālos zaudējumus kādam uzņēmumam. Vienlaikus varam novērot, ka līdz ar Latvijas spēcīgāku pieteikumu starptautiskajā telpā mūsu valsts kļūst par potenciāli interesantāku mērķi arī kiberuzbrukumiem. To parādīja pieaugošais kiberuzbrukumu skaits līdz ar Latvijas kā prezidējošās valsts lomu Eiropas Savienības Padomē. Pagaidām gan šie uzbrukumi galvenokārt bija vērsti uz to, lai paralizētu valsts institūciju reprezentācijas vajadzībām izmantotās interneta vietnes, nenodarot būtisku kaitējumu.

Diemžēl pieredze rāda, ka interese par sevis pasargāšanu nereti parādās tikai pēc pirmās rūgtās pieredzes. Tāpēc šis ir piemērots brīdis arī Latvijas uzņēmumiem savlaicīgi paplašināt savu redzējumu par IT sistēmu drošību. Savukārt saistīto nozaru uzņēmumiem, tostarp arī apdrošinātājiem, jāapzinās, ka šādi riski kļūs par ikdienas realitāti jau pavisam drīz, radot jaunus izaicinājumus biznesā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra