Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Martā Latvijā bijusi zemākā inflācija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eurostat dati.

Eirozonas gada inflācija martā sasniegusi 1,7%, kas ir mazāk nekā 1,8% februārī. Pirms gada inflācija eirozonā bija 2,7%.

Savukārt ES gada inflācija martā sarukusi līdz 1,9%, salīdzinot ar 2% februārī. Pērn attiecīgajā periodā gada inflācija bija 2,9%.

Martā gada deflācija bija Grieķijā – 0,2% apmērā.

Zemākā inflācija bijusi Latvijā – 0,3%, Zviedrijā – 0,5%, savukārt lielāko cenu kāpumu gada laikā piedzīvojusi Rumānija – par 4,4%, Igaunija – par 3,8% un Nīderlande – par 3,2%.

Salīdzinot ar februārī, inflācija samazinājusies 20 ES dalībvalstīs, bet piecās saglabājusies esošajā līmenī, savukārt tikai divas valstīs cenu līmenis audzis.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt

Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.

Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.