Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

«SIA Porcelāna galeriju ar sievu atklājām Pārdaugavā, kur mums bija neliela ražotne. 2007. gadā nolēmām, ka uzņēmums jāpaplašina un vislabāk to varētu izdarīt ārpus Rīgas. Piebalgas pusi mēs izvēlējāmies manas vecmāmiņas vējdzirnavu dāvinājuma dēļ. Savu ideju par porcelāna darbnīcas izveidi es piedāvāju vietējai pašvaldībai. Ražotnes vajadzībām bija iespēja nomāt bijušās pienotavas ēku, kurai jāsakārto jumts un telpas jāpielāgo jaunajai darbībai. Sekoja krīzes gadi, kad pazuda pasūtījumi, bet parādījās tā laika pirktspējai piemēroti izstrādājumi – mazas porcelāna krūzes «krīzes biķerīši». Nosaukums Porcelāna Fabrika savulaik radās kā joks par nākotnes ambīcijām, jo fabrikas ir lielas, bet šeit - maza, mīļa, pašu izlolota darbnīca,» skaidro J. Ronis.

No 2009. gada Vecpiebalgas muižas ēkā tika atvērta galerija, kurā var gan aplūkot un iegādāties fabrikas produkciju, gan radošajā darbnīcā apgleznot sev tīkamu trauku vai suvenīru. Paralēli uzņēmums ir iesaistījies tūrismā – interesentiem piedāvā ielūkoties porcelāna izstrādājumu tapšanā un uzzināt vēsturi

Pamazām augot ražošanas apjomiem, izveidotas 15 darbavietas. Arī ražotnes ēka piedzīvojusi pārvērtības – ievilkta apkure, nomainīts un nosiltināts jumts, pārbūvēta un sakārtota telpa apdedzināšanas iekārtām. Soli pa solim tiek labiekārtotas pārējās ražošanas telpas, veikts kosmētiskais remonts.

«Burzītās» krūzes pirmsākumi

Uzņēmuma produkcija ir dažāda dizaina krūzes, vāzes un korporatīvās dāvanas – vispopulārākā un senākā ir «burzītā» tējas krūze. «Burzītā» tējas krūzes ir viens no vecākajiem mākslinieka rūpnieciskā dizaina darbiem, bet pirmsākumi meklējami mākslinieka eksperimentālajā darbībā. «1995. gadā tapa gaismas objektu izstāde, kurā, dažādu faktūru risinājumus meklējot, izmantoju savu autortehniku un burzījuma tehniku. Pirmā «burzītā» krūze tika veidota sadarbībā ar Latvijas Universitāti – studenta brokastu krūze ar apdruku kā saburzīta eksāmena lapa ar visām formulām. Vēlāk ar šādu burzītā papīra faktūru tapušas lielākas un mazākas krūzes, vāzes, šķīvji, bļodas un tējkannas. Produkcijas klāstu papildināja trauki ar adītu pīņu rakstiem. Šo faktūru krūzītes jau kļuvušas par mūsu ģimenes fabrikas firmas zīmi. Jaunākie un populārākie šobrīd ir daudzšķautņainie trauki, kas modelēti 3D programmā,» stāsta mākslinieks.

Produkcija galvenokārt tiek realizēta Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar mākslas saloniem un suvenīru veikaliem, kuru pircēji ir gan Latvijas iedzīvotāji, gan tūristi. Produkciju atpazīst Lielbritānijā, Itālijā, Luksemburgā, Krievijā un citviet. «Latvijas tirgus mērogiem mēs esam lieli, tālākā attīstība būs atkarīga no tā, vai spēsim nodrošināt eksporta tirgu. Ļoti ceram, ka nesen atvērtais e-veikals palielinās produkcijas plūsmu uz ārvalstīm un ļaus atrast jaunus sadarbības partnerus. Savu e-veikalu atklājām tikai decembra sākumā, vēl neesam iekļāvuši visu produkciju, papildinām pamazām. Secinājumus un aprēķinus izdarīt pāragri, bet Ziemassvētku gaidīšanas laikā jaunās iespējas klientiem iepirkšanos padarīja ērtāku,» pastāstīja J. Ronis.

«Latvijā esam vienīgā porcelāna ražotne. Pasaulē daudzviet ir lielas un spēcīgas fabrikas, iespējams, agrāk vai vēlāk nāksies konkurēt ar Poliju un Čehiju, kas tirgū izkonkurējušas vāciešus. Mums nav vērts ražot to, ko citi var uztaisīt vairāk un lētāk. Mēs ražojam sava dizaina izstrādājumus un to, ko citi netaisa. Līdztekus plašajam sortimentam, tiek veidoti gan pasūtījuma darbi nedaudz eksemplāros, gan Latvijas mākslinieku autordarbu sērijas, par kurām jau interesējas kolekcionāri,» teic J. Ronis.

Uzņēmuma mērķauditorija ir cilvēki, kas novērtē labas, radošas un interesantas lietas. Mākslinieks iezīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazinās. «Mūsu produkcijas ražošanai tiek izmantots ļoti rūpīgs roku darbs un ne visi iedzīvotāji var atļauties tos nopirkt. Katru gadu mēs veidojam arvien vairāk jaunu izstrādājumu, tāpēc, lai arī nedaudz, bet apgrozījums aug,» viņš stāsta.

Uzņēmums ir spējis darboties ar paša ieguldījumiem, brīžiem gan nācies balansēt uz «naža asmens». Ražotnes modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei uzņēmums ir saņēmis arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējumu. Vairākas reizes rakstīti projekti un saņemts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts, kas deva iespēju uzņēmumam ar savu produkciju piedalīties izstādēs Parīzē, Berlīnē.

Izmanto angļu kaula porcelāna masu

Mākslinieks stāsta, ka porcelāna trauku tapšanas process ir laikietilpīgs. Sākumā ražotnē tika strādāts ar Rīgas porcelāna fabrikā izstrādāto masu, bet šobrīd tiek izmantota angļu kaula porcelāna masa.

Pirms apstrādes porcelāns ir balta, ķepīga masa, pēc apstrādes – gaismas caurlaidīga, bet ūdens un gāzes necaurlaidīga viela. Porcelāna darinājumu formas top ģipša veidnēs, vēlāk apstrādātas, dedzinātas, glazētas, veikta apdruka. Viena standartizmēra krūze, izejot pilnu ciklu ar trim apdedzināšanām, top gandrīz divas nedēļas. «Baltijas reģionā porcelāna masu sagādāt nav iespējams. Strādājam ar pašu dārgāko, bet arī vienu no kaprīzākajiem izejmateriāliem - augstvērtīgu kaula porcelāna masu ievedam no Anglijas,» sacīja mākslinieks.

Jāseko līdzi tendencēm

Mākslinieks stāsta, ka privātā biznesa īpatnība ir tāda, ka uzņēmējam jābūt ļoti zinošam savā izvēlētajā jomā, mobilam un jāseko līdzi tirgus tendencēm, lai nekļūdītos. «Ja saražoto produkciju nepirks, riskē ne vien ar savu kapitālu, bet arī ar darbiniekiem. Kaprīzā materiāla noslēpumus iespējams izzināt, tikai ilgstoši strādājot ar to. Noder arī inženiera tehnologa gēni un prasme izgatavot apdedzināšanas iekārtas. Jāseko līdzi visām tehnoloģijām, kā pasaulē pašreiz strādā ar porcelānu, un jāpiedāvā savs dizains, kas patiktu, būtu interesants un savdabīgs pircējam. Tas viss jājūt un jāzina, lai varētu veidot sava uzņēmuma stratēģiju,» komentē J. Ronis.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Cēsu izstāžu namā tika atklāta izstāde «Jānis Ronis un Piebalgas Porcelāna Fabrika». «Šeit aplūkojami arī mani jaunākie radošie veikumi – porcelāna gaismas objekti - lampas, kurās apvienoju porcelānu ar vitrāžu stiklu un metālu. Darbojamies arī tūrisma jomā, jo īpaši vasaras mēnešos, kad katru dienu ir atvērta mūsu galerija un apgleznošanas. Gada laikā mūs apmeklē ap 10 tūkstošiem tūristu. Jaunās ieceres saistās ar piedāvājuma papildināšanu šai vasarai, to neatklāšu, lai ir pārsteigums arī tiem, kas brauc pie mums atkārtoti. Būtiski ir attīstīties un piedāvāt ko jaunu,» pastāstīja J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru