Rīga zaudē iedzīvotājus

Eksperti
2017. gada 3. novembris 10:21

Pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, un ievēlētie deputāti jau paspējuši aizmirst solījumus par nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu piemērošanu.

Likums par nekustamā īpašuma nodokli nosaka, ka pašvaldības pienākumos ir pieņemtos saistošos noteikumus publicēt līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim. Laiks ir pienācis, un jau šobrīd būtu jāvar izdarīt secinājumus par to, kas mūs sagaida nākamgad. Ja Rīga nav izrādījusi vēlmi risināt nodokļa problēmas, tad atzinīgi jāvērtē tikko kā pieņemtais Jūrmalas pašvaldības lēmums, kas nosaka, ka atvieglojums 90 % apmērā par zemes īpašumu nākamgad tiks piemērots tiem, kuri uz 2017.gada 31.decembri Jūrmalas administratīvo teritoriju būs deklarējuši kā savu pamata dzīvesvietu. Savukārt daudzbērnu ģimenēm tiks piemērots 90% nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums gan zemei, gan ēkām. Pēc pašvaldības aplēsēm, nodokļa samaksājamība tiks atvieglota ap 14 tūkst. jūrmalnieku. Tomēr Rīgā tik svarīgās atlaides par zemi zem dzīvojamām ēkām nebūs, tātad 2018.gadā problēmas, kas bija aktuālas šogad, turpināsies.

Līdz šim noteiktā kārtība, kā tiek rēķinātas kadastrālās vērtības, nav samērīga un uzliek iedzīvotājiem nesamaksājamu nodokļu slogu. Tādējādi veidojas situācija, ka gan paaudžu paaudzēs mantotie mājokļi, gan ģimeņu mājvietas kļūst nesamērīgi dārgas. Cilvēki ir spiesti pārcelties. Rīgas centra tukšošanos var skaidrot ne tikai ar vēlmi dzīvot klusākā vidē, bet arī ar ekonomiskiem apsvērumiem, kurus ietekmē nekustamā īpašuma nodoklis. Reizē Rīgas attīstības tempi būtiski atpaliek no citu Baltijas valstu galvaspilsētu attīstības, īpaši no Viļņas. Virkne uzņēmumu, lemjot jautājumu par darbības vietas izvēli starp Viļņu un Rīgu, priekšroku devuši Viļņai. Likums ļauj ieviest izmaiņas, piešķirt atvieglojumus vai arī noteikt citas likmes nekustamā īpašuma nodoklim, tomēr Rīgas pašvaldība to neizmanto. Analizējot pašvaldības darbību, vērojama rīcība, kas vērsta uz noteiktu iedzīvotāju segregācijas pastiprināšanu, vēsturisko īpašnieku stimulēšanu pārdot savus īpašumus un pamest pilsētu.

Rīgas pašvaldība ir iestigusi pašapmierinātībā. Tāda rīcība ilgākā laika periodā var rezultēties iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoma samazinājumā, kas vairs neienāks Rīgas pašvaldības budžetā. Tāpēc šādu rīcību var vērtēt vienīgi kā tuvredzīgu. Laikā, kad iedzīvotāju skaits samazinās, saasinās pašvaldību konkurence par iespēju piesaistīt uzņēmumus un iedzīvotājus. Nevaram aizmirst arī par pasauli kā globālu telpu. Konkurence pieaugs gan valsts robežās, gan reģionos, gan valstu vidū. Tāpēc Rīgai, kuras potenciāls ir liels, būtu jāpārskata sava taktika.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra