Eksperti

Sanācija – nenovērtētā iespēja

Mārtiņš Bunkus, 20.11.2009

Jaunākais izdevums

Uzņēmuma sanēšanu jeb bankrota novēršanu un darbības atjaunošanu gribas dēvēt par Latvijas uzņēmēju neizmantoto iespēju. Kopš neatkarības atjaunošanas ir apstiprināti un īstenoti tikai mazliet vairāk nekā divdesmit sanācijas procesi, un pēdējā gada laikā uzsākto sanāciju skaits ir tikpat liels, kā iepriekšējo 17 gadu laikā kopā. Tam ir vairāki iemesli – pēdējo desmit gadu laikā Latvijas uzņēmējiem nevajadzēja saskarties ar tik dziļu krīzi – ekonomika auga, piesaistīt finansējumu bija samērā viegli, bija daudz veidu, kā atrisināt finansiālās problēmas.

Šobrīd sanācija ir vienīgais reālais ceļš daudzu nozaru uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, piemēram, ražotājiem u.c. nozarēm, kurās investīcijas ir jāatpelna ilgākā laikā. Sanācijas priekšrocība – tā paredz 5 līdz 7 gadu atveseļošanās termiņu un iespēju samazināt prasījuma apmērus, līgumsodus un nodokļu parādus. Turklāt sanāciju jebkurā brīdī var pārtraukt, ja tā vairs nav nepieciešama. Un tieši tas ir vajadzīgs, lai uzņēmums pārdzīvotu krīzi, saglabājot savus aktīvus, vārdu, klientus, atsevišķos gadījumos pat 20 gadu darbu un mūža ieguldījumus.

Dažas dienas atpakaļ – 10. novembrī – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja sanācijas plānu SIA «GTR Truck Parts» – vidēji lielam transporta nozares uzņēmumam. Šis process man kā tās administratoram apliecināja, ka sanācija ir reāls instruments, ja uzņēmuma īpašniekam ir konkrēta vīzija un gribas atjaunot uzņēmuma darbību. Arī banka deva savu akceptu izstrādātajam sanācijas plānam, un mēs panācām parāda restrukturizāciju un vienošanos par atmaksas kārtību, kuru uzņēmums spēs pildīt. Bankas ir un būs pretimnākošas, ja tām spēj pierādīt uzņēmuma dzīvotspēju, jo tās, protams, grib būt pārliecinātas, ka atgūs savu naudu.

Pieredze un šī brīža situācija liek paredzēt lielāko bankrotu vilni tieši nākamgad, to atzīst arī SVF. Jau šobrīd arvien lielāki un stabilāki uzņēmumi kļūst maksātnespējīgi. Mums ir ļoti svarīgi būt reālistiem un saprast, ka ekonomiskā situācija neuzlabosies tik ātri un straujas izaugsmes nebūs, tāpēc daudzām nozarēm var palīdzēt tikai ilgtermiņa risinājums – 7 gadu sanācija – nevis īstermiņa risinājums kā tiesiskās aizsardzības process (TAP).

Sanācija ir iespēja, ko nevajag atlikt. Jebkura konflikta vai sarežģījumu risināšanā der princips – jo ātrāk sāksi risināt, jo mazāki visticamāk būs zaudējumi. Jaunajā Maksātnespējas likumā sanācijas vairs nav, ir plānots tikai TAP ar 4 gadu termiņu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka TAP kopš 2008.gada 1. janvāra ir apstiprināti tikai 8 procesi, bet noraidīti vairāk kā 28 procesi. Lielākoties tie sastopas ar banku noraidījumu, bet ir gadījumi, kad TAP plāni ir nekvalitatīvi un ir dzīvot nespējīgi. Ir grūti prognozēt, kā ar jaunajiem nosacījumiem TAP mainīsies nākamgad. Visticamāk, jaunais likums vēl tiks būtiski labots, bet skaidru spēles noteikumu trūkums un maksātspējas risinājumu atlikšana nav uzņēmēju sabiedrotais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana izmaksājusi 57,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.

«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.

«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sanācija un maksātnespēja likumos jānodala

Māris Ķirsons, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar- dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Par gandrīz miljonu eiro veiks sērskābā gudrona izpēti

LETA, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija tiktu pabeigta noteiktajā termiņā, ir nepieciešams veikt šīs ķīmiskās vielas izpēti un izstrādāt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem.

Valsts vides dienests ir izsludinājis iepirkuma konkursu par izpētes darbu veikšanu un priekšlikumu iesniegšanu turpmākajai rīcībai, paredzot tam atvēlēt 983 011 eiro.

Iepirkuma mērķis ir piesaistīt augtas klases speciālistus, kas konsultētu Valsts vides dienestu (VVD) un izpildītājus lēmumu pieņemšanā projekta laikā, kā arī veikt nepieciešamos pētījumus un analīzes Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorijā, aģentūrai LETA skaidroja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina. Šo pētījumu rezultāti ļaus novērtēt sanācijas darbu veikšanas metodes un izvēlētās tehnoloģijas, ļaujot ātrāk pieņemt vajadzīgos lēmumus, lai nodrošinātu sekmīgu piesārņotās vietas sanāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sanācija nav pašmērķis, jo svarīgākais ir atgūt noguldītāju un kreditoru līdzekļus, bet jebkurā situācijā, kad kāds uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, ir pareizi izsvērt, vai ir iespējama sanācija. Protams, Latvijas Krājbankas sanācija ir iespējama,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

«Jautājums, vai izdodas atrast pietiekami stabilus investorus, kas ir gatavi sanāciju realizēt. Šobrīd LK kapitāla nepietiekamība ir 167 miljoni latu. Tātad ir jāatrod šie 167 miljoni, lai atjaunotu kapitāla pietiekamību, un vēl vismaz 100-150 miljonus latu bankas likviditātei,» viņš skaidrojis.

Vaicāts, vai par šiem jautājumiem runājis ar Aleksandru Antonovu, FKTK pārstāvis sacījis: «Aleksandram Antonovam es vienkārši pastāstīju, kāds ir Latvijas Krājbankas finanšu stāvoklis. Viņš izteica varbūtību, ka viņa sadarbības partneri investori būtu gatavi izskatīt šo jautājumu. Mana atbilde bija - jā, ja tie ir stabili investori ar caurskatāmu kapitālu, viņiem ir laba kapitāla kvalitāte, kāpēc ne. Vienmēr ir labāk runāt par kaut kā atjaunošanu nekā pilnīgu sagraušanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais finansists, investors un filantrops Džordžs Soross (George Soros), kas 1992. gadā nopelnīja 1 miljardu USD uz Lielbritānijas sterliņu mārciņas svārstībām, paziņoja, ka pašreizējā «valūtas iekārta» ir pilna ar briesmām un pasaulei nepieciešams globāls regulējums.

Dž. Soross ceturtdien (15. oktobrī) paziņoja, ka ASV dolāra vērtībai attiecībā pret Ķīnas valūtu vajadzētu kristies, lai ASV apvaldītu tekošā konta deficītu, ziņo Reuters.

Džordžs Soross. (Foto: REUTERS/SCANPIX)Viņš skaidroja, ka tā kā juaņa ir piesaistīta dolāram, Ķīnas valūta konstanti ir nenovērtēta, un dolāra vērtība vājinās pret citām lielākajām valūtām.

Jāatzīmē, ka Dž Soross ir pazīstams ar to, ka viņš ar saviem izteikumiem spēj iedragāt finanšu tirgus visā pasaulē. Sorosa investora stils tiek uzskatīts par ļoti agresīvu un pat «slepkavniecisku». Viņa lauciņš ir īstermiņa spekulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par un pret jauno Maksātnespējas likumu

Zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators Mārtiņš Bunkus, 01.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās nepaiet ne diena, kad lielākajos Latvijas medijos nerunātu par jauno Maksātnespējas likumu. Viedokļi ir dažādi, taču dominē uzskats, ka likumprojekts spēcīgi lobē banku intereses. Fakti liecina, ka jaunais likums vairāk aizsargās kreditorus, vienlaikus obligātās papildus prasības tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādei padarīs plānus kvalitatīvākus un pamatotākus.

Viedoklim, ka jaunais likums darbosies banku interesēs, var piekrist, piemēram, paredzētā iespēja prasīt ieķīlātās mantas vai īpašuma pārdošanu jau divu mēnešu laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas dienas. Tas nozīmē, ka komercsabiedrībai nebūs cerības atjaunot komercdarbību, ja banka nolems mantu (īpašumus) pārdot. Būt vai nebūt biznesam – to izlems banka. Šobrīd likums vairāk līdzsvaro nodrošināto un nenodrošināto kreditoru attiecības, nosakot, ka nodrošinātais kreditors var prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu tikai pēc tam, kad pārējie (nenodrošinātie) kreditori ir akceptējuši attiecīgo maksātnespējas risinājumu (izlīgums, sanācija vai bankrots).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - KPMG Baltics saņēmis četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus

BNS, 24.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, tādējādi novēršot piesārņojuma nonākšanu augsnē un gruntsūdeņos.

Kopumā projekta rezultātā saimnieciskajā apritē atgriezti ~ 8,4 hektāri zemes. Sanācijas projekts noslēdzies 2023.gada decembrī.

Vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma rezultātā atjaunoti 5 ha zemes platības (tajā skaitā abu piesārņojuma avotu (dīķu) teritorija, kurā veikti sanācijas darbi). Tāpat projekta laikā, cementa ražošanas procesā, kopumā sadedzinātas ~ 49 000 tonnas sekundārā kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem.

Sākot ar 2024.gadu, tiek uzsākta projekta pēc uzraudzība, kas turpināsies turpmākos piecus gadus. Kā arī, VVD, 30 gadus pēc projekta pabeigšanas, turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēc sanācijas monitoringa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Priedītis: būs ļoti dīvaini, ja Krājbankas sanācijas vietā izvēlēsies bankrotu

Nozare.lv, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka bankrotam sanācijas vietā, uzsvēra bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

«Domāju, ka pastāv ļoti reāla iespēja, ka banka tiks sanēta, jo tai ir ļoti labs tīkls un infrastruktūra. Turklāt Krājbankai ir vairāk nekā 86 gadu pieredze finanšu tirgū,» skaidroja Priedītis.

Viņš sacīja, ka iegādāties Krājbankas akcijas potenciālie investori ir gribējuši jau iepriekš. «Šāda interese ir bijusi pat tad, kad finanšu pasaulē valdīja visdziļākā krīze un investoriem nebija intereses par bankām ar plaši pazīstamiem zīmoliem. Turklāt Krājbankas aktīvu, vēstures, klientu apkalpošanas tīkla un nozīmīgās atpazīstamības dēļ investoru piedāvātā cena bija būtiski lielāka nekā citos investīciju gadījumos. Tādēļ būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku bankrotam sanācijas vietā,» skaidroja Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Attīrītajā Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvē stāda vītolus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievu Otkriķije grib pārņemt kontroli pār Krājbanku

Lelde Petrāne, 30.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Melngailis: neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā 2014. gadā

Nozare.lv, 22.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija apstiprinājusi finanšu ieguldījumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrās kārtas projektā, kur tā īstenošanai kopumā paredzēti vairāk nekā 29 miljoni eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējot 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta otrā posma īstenošanā, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, paredzēta Dienvidu dīķa sanācijas pabeigšana, Ziemeļu dīķa sanācija, sanācijas darbu uzraudzība, inženiertehniskie pakalpojumi un projekta vadība.

Līdz 2023. gada nogalei plānots atjaunot 2,5 ha zemes, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, ko varēs iesaistīt saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 7 - 9 ha. Šo platību varēs, piemēram, izmantot kā meža zemi.

Projekta iesniedzējs ir Valsts vides dienests - tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, savukārt atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Olainē īstenota bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācija

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Realizējot sanācijas darbus Inčukalna gudrona dīķu projektā, jau izsmeltas un neitralizētas pirmās 500 tonnas gudrona, un jūlijā varētu sākties gudrona izvešana no Inčukalna. Lai iepazītos ar Skonto Būve veiktajiem gudrona dīķu sanācijas darbiem un pielietojamajām tehnoloģijām, Inčukalna gudrona dīķus apmeklēja arī starptautiskās konferences Gudrona dīķu sanācija dalībnieki no 9 valstīm, kurās ir līdzīga problēma.

Sanācijas procesā izsmelto gudronu pēc Mueg tehnoloģijas jaucot kopā ar nesējvielām, kas var būt līdz pat 50% no masas, padarīs par substanci, kuru, sadedzinot augstā temperatūrā, utilizēs Cemex cementa rūpnīcā Brocēnos.

Rihards Kalniņš, Skonto Būve jaunākais projektu vadītājs, norāda: «Neitralizētā gudrona paraugi šobrīd ir nogādāti Vācijas laboratorijās, lai veiktu to analīzi. Kad tiks saņemts apstiprinājums, ka materiāls ir piemērots utilizācijai, pirmās neitralizētā gudrona kravas jau jūlijā varētu tikt nogādātas cementa rūpnīcā. Kopumā jāpārstrādā 30 tūkstoši tonnu gudrona un vēl 40 tūkstoši tonnu piesārņotās smilts.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gudrona dīķu sanācija izmaksās 20 miljonus latu

Elīna Pankovska, 05.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot ir cerība likvidēt indīgāko vietu Latvijā, taču Inčukalna gudronu dīķu sanācija izmaksās 20 milj. Ls, raksta Diena.

Vairāk nekā 14 milj. Ls piešķir Eiropas struktūrfondi. «Pirmkārt tā ir infrastruktūras izbūve, otrkārt, nepieciešama piemērota tehnika pārvadāšanai, jo apjoms ir milzīgs. Treškārt, jānodrošina darbs uz vietas, jo jāgarantē darbinieku drošība,» izmaksas pamato VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.

Vides ministrijas izvēli rīkot slēgtu konkursu, kurā uzvarēja SIA Skonto būve, viņš nekomentē. Uzņēmums, kam nav pieredzes šādu darbu veikšanā, piesaistījis apakšuzņēmēju vācu kompāniju Moeg, kas esot veikusi piecu līdzīgu dīķu sanāciju.

Centieni dīķus likvidēt bijuši vairāk nekā desmit gadu garumā, bet bez īpašām sekmēm. Tagad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu beidzot tiks sākta reāla gudrona dīķu sanācija, kas ilgs teju četrus gadus. Kaitīgās vielas izsmels, pārstrādās, vietā sabērs šķembas, smiltis, melnzemi un iesēs zāli. Vēl pēc dažiem gadiem ir cerība iestādīt kokus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Apvienoto Kurzemes fondu atbalstu tiek rekonstruēta viena no unikālajām Latvijas vēsturiskajām koka celtnēm - Krūtes baznīca.

Pēc kultūrvēsturnieka Imanta Lancmaņa ieteikuma vācu kultūras mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros pērn uzsākta Krūtes baznīcas sanācija, informē Apvienoto Kurzemes fondu priekšsēdētājs, barons Pēters fon Korfs.

Krūtes baznīca ir rets Kurzemes koka arhitektūras piemērs ar vērtīgu iekšējo apdari, celta 1642.gadā. Prioritāte bija jumta atjaunošana, kuru izdevās pabeigt vēl pirms ziemas iestāšanās. Lielāko daļu nepieciešamo līdzekļu piešķīra Vācijas federālā

valdība. Fondi uzņēmās atlikušo finasējuma daļu un projekta organizāciju, projekta vadību veica Latvijas ev. lut. baznīcas nekustamā īpašuma nodaļa Pastorāts. 2013.gada martā uzsākta mūru un pamatu sanācija, ko arī lielākoties finansēs Vācijas valdība programmas Arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšana Austrumeiropā ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas muzeja ēku kompleksā pabeigta vērienīgākā rekonstrukcija kopš ēku uzcelšanas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros tika rekonstruētas četras Liepājas muzeja ēkas - bijusī savrupmāja jeb centrālā ēkā (67,4% no būvniecības izmaksām), bijusī ratnīca (18,5 % no būvniecības izmaksām), administrācijas ēka (10,7 % no būvniecības izmaksām) un garāža (3,4 % no būvniecības izmaksām). Kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljons latu. Iepirkumu rezultātā pašvaldības līdzfinansējums no plānotajiem 12% pieauga līdz 18%. Būvuzņēmējs ir SIA Vega 1, apakšuzņēmējs SIA Pilsbūve.

Rekonstrukcijas ietvaros centrālajā muzeja ēkā veikta ēkas jumta oriģinālo dakstiņu seguma atjaunošana un papildināšana ar Vācijā ražotiem jauniem dakstiņiem, vēsturisko skursteņu remonts, jumta nesošo koka konstrukciju un pārsegumu renovācija. Veikts fasāžu remonts, sanācija un renovācija, atbilstoši fasāžu krāsojuma slāņu izpētei un apmetuma ķīmisko analīžu rezultātiem. Fasādēs remontēti un restaurēti dažādu vēsturisko periodu logi un oriģinālās durvis, daļēji ievietoti jauni logi un durvis, izbūvēta jauna lietus ūdens uztveres un novadīšanas sistēma. Veikta ēkas pamatu attīrīšana, remonts, hidroizolācija, sanācija un siltināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz brīdinājumiem par lēnīgāku pasaules ekonomiku, pasaules lielākajos akciju tirgos cenas braši sasniedz arvien jaunus rekordus.

Ja janvāra otrajā pusē šiem tirgiem bija piezadzies neliels satraukums, ko galvenokārt iezīmēja vīrusa izplatīšanās Ķīnā, tad februāra tendences jau liecina, ka jebkādas bažas šobrīd netiek uztvertas diez ko nopietni.

Kopš šā mēneša sākuma ASV akciju tirgus "Standard & Poor"s 500" akciju tirgus indeksa (to var uzskatīt par pasaules akciju tirgus flagmani) vērtība palielinājusies jau teju par 5% (tādējādi šis akcijām varētu būt labākais februāris vismaz 20 gados).

Turklāt šāds pieaugams nāk pēc pagājušā gada ASV akciju lēciena par galvu reibinošiem 29%. Valdot šādam fonam, dzirdami atsevišķi spriedumi par to, ka, iespējams, tieši šis februāris būs ieskicējis to brīdi, kad finanšu tirgū sevi pilnā mērā sāk pieteikt eiforija. Būtībā riski, šķiet, aug, bet akcijas tāpat tiek pirktas uz nebēdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir ceļā uz tirdzniecības karu, ko veicina Ķīnas, ASV un citu valstu piekoptā manipulācijas ar valūtām, norāda Brazīlijas finanšu ministrs Gvido Mantega (Guido Mantego), piebilstot, ka Brazīlija gatavo metodes, lai aizstāvētu savu nacionālo valūtu.

BBC vēsta, ka Brazīlija gatavojas šo problēmu aktualizēt Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G20 bagāto un jaunattīstības valstu grupas sanāksmēs.

«Tas ir valūtu karš, kas pārvēršas tirdzniecības karā,» intervija Financial Times sacījis G. Mantega, skaidrojot, ka Brazīlijas tirdzniecība ar ASV ir sarukusi no aptuveni 15 miljardu ASV dolāru pārpalikuma līdz deficītam 6 miljardu dolāru apmērā, ko galvenokārt vecināja ASV centieni atdzīvināt ekonomiku ar monetārās politikas palīdzību.

G. Mantega norāda, ka arī Ķīnas nenovērtētā valūta traucē pasaules tirdzniecībai.

Jau 2010. gadā Brazīlijas finanšu ministrs apsūdzēja vairākas bagātās valstis savu valūtu vērtības samazināšanā, lai veicinātu eksportu un padarītu savu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Valūtu kursi

Ķīnas valūtas reforma būšot pakāpeniska

Jānis Šķupelis, 21.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna savas valūtas juaņa reformu veiks ļoti pakāpeniski, pār notiekošo procesu saglabājot lielu kontroli, pirmdien norādījusi Ķīnas tirdzniecības ministrija.

Veicot Ķīnas valūtas reformas tikšot ņemts vērā valsts ekonomikas stāvokļa izmaiņas sevišķi izmaiņas Ķīnas tirdzniecības bilancē. Ķīnas Tirdzniecības pārstāvji arī izteica pārliecību, ka arī pie stiprākas juaņas sagaida, ka valsts ražotāji spēs saglabāt savu konkurenci.

Ķīnas banka juaņas vērtību jau 23 mēnešus pēc kārtas bija piesaistījusi ASV dolāram (pie kursa 6.825 juaņas par vienu ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Ķīnas valdība tādējādi bija izpelnījusies lielu kritiku no citu valdību puses, kuras grib juaņas vērtības stiprināšanos. Jāpiebilst, ka šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Valūtu kursi

Turpinās strīdi par Ķīnas valūtas cenu

Jānis Šķupelis, 15.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV nevajadzētu izmantot Ķīnas valūtas juaņas lētumu kā «grēkāzi» savām ekonomikas problēmām, šodien paziņojuši Ķīnas valdības pārstāvji.

Ķīnas valdība arī norādīja, ka turpinās savu valūtas reformu (ļaus pieaugt juaņas vērtībai), tomēr tā notikšot pēc Ķīnas ekonomikai pieņemamiem tempiem.

Šādi Ķīnas izteikumi ir neilgi pirms ASV valdība publicēs ziņojumu, kurā Ķīnai oficiāli tiek piešķirs «valūtu manipulatora» statuss. Jānorāda, ka ASV Valsts kasei divas reizes gadā ir jāpublicē ziņojums par ASV lielāko tirdzniecības partneru valūtām un iepriekšējā ASV Valsts kases ziņojumā Ķīnai šāds statuss netika piešķirts.

Jāpiebilst, ka daudzi pasaules analītiķi uzskata, Ķīna speciāli tur zemu savu valūtas – juaņas vērtību, lai atbalstītu savus eksportētājus. Jāatgādina, ka šovasar Ķīna nāca klajā ar paziņojumu, ka atsaistīs savas valūtas kursu no dolāra. Bet kopš tā laika juaņas vērtība pret dolāru pieaugusi vien par nieka 2,2%. Eksperti norādījuši, ka šobrīd Ķīnas juaņa pret dolāru ir nenovērtēta aptuveni par pat 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru