2016. gads apliecina Latvijas būvniecības nozares lielo balstīšanos publiskā sektora pasūtījumos, kuri savukārt bez Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma notiek kūtri
Kavējoties ar ES fondu apguvi, cietīs būvniecības nozare, samazināsies kompāniju apgrozījumi, cilvēki paliks bez darba - teju visu 2015. gadu brīdināja uzņēmēji. Prognozējot šo gadu, uzņēmēji jau bija skarbi – būs izdzīvošanas gads. Prognozes piepildījušās par visiem 100%, dažam uzņēmumam, piemēram, SIA RBSSKALS Būvvadība nopietni cīnoties par turpmāko pastāvēšanu. Tiesā iesniegts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
Statistika rāda – ceturksnis pēc ceturkšņa šis gads bijis sliktākais pēdējos gados. Šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās bija 203,4 milj. eiro, kas ir samazinājums par 19%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, otrajā ceturksnī – kritums par 19% (325,4 milj. eiro), trešajā – jau par 22% (456,1 milj. eiro). Turklāt būvapjoma kritums vērojams kā ēku, tā inženierbūvju celtniecībā, liecina CSP informācija. Būvniecības kritums bremzē arī IKP pieauguma tempu, atzīst banku analītiķi. «Būvniecības nozarē šogad ievērojami krities darba apjoms. Tas neizbēgami atstās iespaidu arī uz 2016. gada finanšu rezultātiem. Provizoriskās aplēses liecina, ka tie būs sliktāki, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Domājams, ka ar to jārēķinās vairumam Latvijas būvkompāniju. Darbu apjomam mazinoties, sīvāka kļuvusi arī būvnieku konkurence publiskajos iepirkumos,» DB saka SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis. Pēc viņa teiktā, šogad iezīmējas tendence tirgū palielināties militāro infrastruktūras objektu būvniecības īpatsvaram. Lai gan objektu skaits tirgū varētu būt saglabājies iepriekšējo periodu līmenī, darbu apjomi ir mazāki, kas mazina arī kopējo būvdarbu apjomu nozarē, norāda uzņēmuma vadītājs.
Visu rakstu Nesagaida ES miljonus lasiet 20. decembra laikrakstā Dienas Bizness.