Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Konkurences likumā (KL) paredz virkni būtisku izmaiņu. Grozījumi to sākotnējā redakcijā jau tikuši apspriesti ar sociālajiem partneriem un tajos veiktas atsevišķas izmaiņas, atkāpjoties no sākotnēji piedāvātajām redakcijām. Tomēr arī šobrīd piedāvātie grozījumi uzņēmējiem būtu skrupulozi jāizvērtē un jāizmanto iespēja sniegt par tiem viedokli un komentārus.

Par vienu no būtiskākajām izmaiņām var uzskatīt grozījumos paredzētās Konkurences padomes (KP) tiesības patstāvīgi noteikt prioritātes lietu ierosināšanai un izpētei, paredzot, ka turpmāk par pamatu lietas ierosināšanai būs tikai iestādes iniciatīva. Piedāvātais regulējums neizslēdz iespējas uzņēmumiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem tirgū, taču KP nebūs pienākuma lemt par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī nebūs ierobežota ar viena mēšana termiņu iesniegumā ietvertās informācijas izvērtēšanai.

Tāpat KL grozījumu projekts paredz jaunu tirgus dalībnieku apvienošanās izskatīšanas kārtību: pirmkārt, KL grozījumi paredz valsts nodevas ieviešanu, kas būs jāmaksā tirgus dalībniekiem, kam ir pienākums ziņot KP par apvienošanās darījumu; otrkārt, grozījumi paredz jaunus sliekšņus ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanai KP, nosakot īpašu regulējumu apvienošanās darījumiem veselības aprūpes jomā; treškārt, tiek paredzētas tiesības KP likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt no apvienošanās dalībniekiem ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanu gada laikā no apvienošanās darījuma pat, ja apvienošanās brīdī neizpildījās priekšnoteikumi ziņojuma iesniegšanai; ceturtkārt, grozījumi paredz tiesības KP pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 15 dienām gadījumos, kad pastāv nepieciešamība izvērtēt tirgus dalībnieku piedāvātos saistošos noteikumus. Šīs izmaiņas kopumā uzlabos tirgus dalībnieku apvienošanās procesu izvērtēšanu, vienlaikus gan radot arī papildus izmaksas apvienošanās procesa īstenošanai.  

Lai nodrošinātu soda preventīvo mērķu sasniegšanu, grozījumi paredz ietvert atbildību par procesuālajiem pārkāpumiem KL, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu, izskatot pārkāpumus konkurences tiesību jomā. Vienlaikus, lai nodrošinātu samērojamību starp atbildību par procesuālajiem pārkāpumiem un atbildību par materiālo tiesību normu pārkāpumiem, tiek ievērojami palielināti sodi par procesuālajiem pārkāpumiem, sasaistot soda apmēru ar tirgus dalībnieku apgrozījumu, un paredzot, ka naudas soda apmērs var sasniegt 1% no pēdējā uzņēmuma finanšu gada neto apgrozījuma. Jānorāda, ka šis ir izņēmums no vispārējās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtības un ir pretrunā ar salīdzinoši nesen veikto reformu, kad administratīvo pārkāpumu lietvedība tika no administratīvo tiesu kompetences nodota tā saucamajām vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Grozījumi paredz arī stingrāku un skaidrāku kārtību attiecībā uz tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi, naudas soda izpildes nodrošinājumu, kā arī aktīvu ieguvēja atbildību, mainoties uzņēmuma īpašniekiem vai notiekot reorganizācijai. Lai pietiekami motivētu pārkāpēju izpildīt KP lēmumā uzliktos tiesiskos pienākumus, tiek paredzēts noteikt piespiedu naudu līdz 5% apmēram no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildīšanai. Līdz šim pastāvošo problēmu ar naudas soda iekasēšanu no pārkāpēja atrisināšanai grozījumu projekts paredz tiesības KP, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par KL pārkāpumu, nodrošināt tā izpildi, piemērojot Civilprocesa likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus. Šis aspekts viennozīmīgi būtu diskutējams, jo, pirmkārt, būtībā grozījumi KL šobrīd paredz iestādei tiesas funkciju uzņemšanos, pieņemot lēmumu par izpildes nodrošināšanu un vienlaicīgi arī lemjot par izpildāmo saistību būtību. Otrkārt, diskutabli ir, vai šajā gadījumā iestādei jāuzliek pienākums vadīties no Civilprocesa normām par prasības nodrošināšanu.

Vienlaikus grozījumu projekts skaidri un viennozīmīgi paredz atbildības par KL pārkāpumu pāreju uz tirgus dalībnieku, kurš pirms vai pēc KP lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu pārņem no pārkāpumu izdarījušā tirgus dalībnieka ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā arī citas vērtības, kuras izmantojamas komercdarbības veikšanai, tādējādi neļaujot izvairīties no KL noteiktās atbildības par pārkāpuma izdarīšanu.

Papildus jau esošajam iecietības programmas regulējumam, kas paredzēts Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumos Nr.796, KL tiek papildināts ar vispārēju iecietības programmas regulējumu, tādējādi paredzot nostiprināt šo tirgus dalībniekiem pieejamo instrumentu KL.

Grozījumi paredzēti arī, lai uzlaboto situāciju saistībā ar konkurences tiesību civiltiesisko piemērošanu. Līdz šim personām, kuras cietušās no KL pārkāpumiem, pastāvēja ierobežotas iespējas aprēķināt un pamatot nodarīto zaudējumu apmēru turpmākai zaudējumu piedzīšanai no vainīgajām personām. Jaunais KL regulējums paredz prezumpciju par zaudējumu apmēru gadījumos, kad konstatēta vertikālā vienošanās par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai tirgus sadali, vai karteļa vienošanās, tādējādi atvieglojot nodarīto zaudējumu apmēra pierādīšanu. Tāpat grozījumi paredz, ka tiesa, lemjot par zaudējumu atlīdzināšanu, nevar lemt pretēji spēkā esošam un par neapstrīdamu kļuvušam KP lēmumam vai tiesas spriedumam, ar kuru konstatēts konkurences tiesību pārkāpums. Tādējādi beidzot ir atrisināts jautājums par iespējām izmantot KP lēmumu kā pārkāpuma pierādījumu zaudējumu atlīdzināšanas prasību ietvaros.

Autores kontakti:

e-pasts: ieva.azanda@ska.lv
Tel: +371 6721 4272
Fax: +371 6721 4273
www.ska.lv

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra