Vai var aizbēgt no parādiem?

Eksperti
2009. gada 28. decembris 13:05

Auksta ziema, aizraujošas filmas par slikto puišu bēgšanu un parādsaistības, kas nospiež prātu un maku – ir gana daudz iemeslu, lai kāds aizdomātos par jautājumu, vai no parādsaistībām var izvairīties, nogaidot labākus laikus ārpus Latvijas.

Slēpšanās  ārvalstīs

Ja parādnieks vai viņa manta atrodas ārvalstīs, bet kreditors –  Latvijā, parāda piedzīšanas veidu un iespējas nosaka vairāki faktori. Ja kreditoram jau ir spēkā stājies Latvijas tiesas spriedums, nozīme būs tam, vai šis spriedums ir atzīts ārvalstīs. Savukārt, ja aizdevējs nupat ir izšķīries par parāda piedziņu ar tiesiskiem līdzekļiem, tad svarīgi ir tas, kurai konkrētās valsts tiesa nodarbojas ar šīs lietas izskatīšanu.

Potenciālās parādnieka patvēruma zemes var iedalīt trijās kategorijās: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, valstis, ar kurām Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi, un valstis, ar kurām šādu līgumu nav. Vismazākās iespējas aizbēgt no parādsaistībām ir kādā ES dalībvalstī, jo ES līmenī pastāv vairākas regulas, kas paredz vienotu kārtību gan prasību celšanai ārvalstīs, gan ārvalsts spriedumu izpildei, ja kreditoram jau ir spēkā stājies tiesas spriedums par parāda piedziņu. Uzņēmējam ir iespēja izmantot t.s. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru – ja parādnieks neapstrīd prasījumu, izpildrakstu ātri un vienkārši, bez gariem tiesas procesiem var saņemt citā ES dalībvalstī. Taču, ja parādnieks nav gatavs padoties, pastāv arī diezgan efektīvs regulējums, kas ļauj ārvalstīs piedzīt parādus, kuru summa nepārsniedz 2000 eiro. Bez tam ES ietvaros ir relatīvi vienkārši noteikt to konkrēto valsti, kurā ir jāceļ prasība.           

No t.s. trešajām valstīm Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi ar Krieviju, Baltkrieviju, Moldovu, Ukrainu, Uzbekistānu un Kirgīziju. Šie līgumi nosaka kā strīda piekritību, tā arī paredz kārtību spriedumu izpildei. Šajā gadījumā parādu piedziņa gan vairs nav tik vienkārša kā ES ietvaros.

Vismazākā  paredzamība pastāv attiecībā uz trešajām valstīm, kuras ar Latviju nesaista tiesiskās palīdzības līgumi. Te neskaidrības ir gan par strīda piekritību konkrētai tiesai, gan par spriedumu atzīšanu un izpildi, jo šos jautājumus nosaka abu valstu nacionālās tiesību normas, kuras var būt pat savstarpēji izslēdzošas. Turklāt tiesvedība ārvalstīs ir dārgs pasākums. Visvienkāršāk starptautiski izpildāmi ir šķīrējtiesu spriedumi, jo tos regulē 1958. gada Ņujorkas konvencija, kam pievienojusies lielākā daļa pasaules valstu. 

Parādsaistību noilgums

Šobrīd saskaņā ar Civillikumu parādsaistības noilgst 10 gadu laikā, un šo laika periodu pilnā apmērā atjauno katrs aizdevēja atgādinājums parādniekam – ierakstīta vēstule, prasības celšana tiesā vai parādnieka izteikta prasījuma atzīšana. Tādējādi dokumenti var tikt bīdīti šurpu-turpu gadu desmitiem, un zaudē tas, kuram pirmajam pietrūkst pacietības. No 1. janvāra uzņēmēju attiecībās parādsaistību noilgums būs trīs reizes īsāks – 3 gadi, to nosaka izmaiņas Komerclikuma D daļā. Turklāt tas būs piemērojams arī saistībām, kas nodibinātas līdz 2010.gada 1. janvārim. 

Secinājumi? Ja ir apņemšanās, noslēpties var vienmēr, bet tad ir jābēg tālu un bez ātra atpakaļceļa. Pēc mazām summām pakaļ dzīties ārpus ES nav vērts, bet mazu summu dēļ parasti arī nebēg. Parāds nav brālis arī 21. gadsimtā, un likumdošana Latvijā turpmāk mudinās saistības ar aizdevēju nokārtot īsākos termiņos un ideālā gadījumā samazinās parādu uzkrāšanos un tīšu saistību izpildes novilcināšanu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra