Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Saskaņā ar vēlēšanu galīgajiem rezultātiem kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti (CDU/CSU) ieguva 33% vēlētāju atbalstu, tādējādi zaudējot 8,6% balsu, kas ir viņu sliktākais rezultāts kopš 1949. gada. Tomēr viņi joprojām ar pārākumu ir lielākā frakcija ar tiesībām izvirzīt kancleru. Līdzšinējo valdības partneru, proti, sociāldemokrātu partijas (SPD) rezultāti samazinājās par 5.2%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs – 20.5%. Partijas līderis Martins Šulcs (Martin Schulz) tūlīt pēc vēlēšanām paziņoja, ka viņa partija turpmāk darbosies opozīcijā. Jaunie Merkeles koalīcijas partneri, visticamāk, būs liberāļi (FDP) un «zaļo» partija, ar iegūtiem 10.7% un attiecīgi 8.9% balsu.  Šī trīsvienība var sasniegt stabilu vairākumu. Ilggadējais kristīgo demokrātu vadītājs, bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols (Helmut Kohl) kopā ar liberālo partiju vadīja valsti vairākus gadus. Turpretī koalīcijas izveide kopā ar «zaļo» partiju federālajā līmenī būtu jaunums.

Par uzvarētāju Vācijas Bundestāga vēlēšanās var uzskatīt labēji populistisko Alternatīva Vācijai (AfD) partiju, kas galvenokārt uzmanību pievērsa ar eiroskeptisko un polemisko pret Merkeli vērsto kritiku saistībā ar bēgļu politiku. Lielākoties šī partija atbalstu guva austrumu federālajās zemēs un valsts līmenī kļuva par trešo spēcīgāko partiju ar 12.6% balsu.

Kritiķi saistībā ar ultralabējās partijas panākumiem saskata politiskā virziena pārrāvumu – pirmo reizi 50 gadu laikā Bundestāgā iekļūst partija, kas ir «labējāka» par CDU. Novērotāji pauž bažas, ka Vācija iekšējās politikas jautājumos varētu kļūt izteikti labēja, tā kā AfD nav norobežojusies no neonacistu un nacionālistiskajiem strāvojumiem. Šī partija varētu vilkt paralēles ar tādiem Eiropas labējiem populistiem kā nīderlandieti Gertu Vildersu (Geert Wilders) un francūzi Le Pēnu (Le Pen). Turklāt šī partija vienmēr uzskatīta par tuvu Krievijas valdībai. Politiskā spektra otrajā galā «kreisie», proti Linkspartei, kas izveidojušies no agrākās Sociālistiskās partijas Austrumvācijā, vēlēšanās uzrādīja savu otro vēsturē labāko rezultātu, no jauna iekļūstot Bundestāgā ar 9.2%. Arī šīs partijas lielākais atbalstītāju loks ir Vācijas austrumu daļa. 

Tiek lēsts, ka AfD partijas vēlēšanu rezultātu dēļ Vācijā atkal uzliesmos bēgļu politikas jautājums. Spriežot pēc novērotāju aplēsēm, priekšvēlēšanu kampaņā bija izteiktas bažas par nākotni. Vācija kopš 2015. gada uzņēma vairāk nekā miljonu bēgļu, kas lielākoties meklēja patvērumu Sīrijas pilsoņu kara dēļ. Šis aspekts vēlētājos raisīja domas par integrācijas un iekšējās drošības jautājumiem. No otras puses, neskatoties uz labklājības līmeņa un ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanos, ne visi sabiedrības pārstāvētie slāņi guvuši labumu no līdzšinējās koalīcijas politikas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra