Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā.

Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu. Taupība ekonomistu aprindās tiek vērtēta dažādi, jo tai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc šai politikai bija savi atbalstītāji un kritiķi (it īpaši - ietekmīgi ASV ekonomisti). Šoibles aiziešana varētu mazliet vājināt Francijas prezidenta Emanuela Makrona dedzīgo vēlmi pēc stiprākas un vēl vairāk integrētas Eiropas. Šoibles darba efektivitāti var vērtēt tandēmā ar Angelu Merkeli, jo Šoible vienmēr ir bijis ļoti galējs savos uzskatos. Piemēram, Šoible, par spīti atsevišķu Eirozonas politiķu spiedienam palīdzēt Grieķijai (atlaižot parādus), pat pieļāva iespēju, ka tā uz laiku pamestu eirozonu. Šāda stingrība uzskatos ļāva Merkelei vienmēr panākt labākus kompromisus. Šoible ieņem nozīmīgu lomu arī brexit stratēģijas sagatavošanā, par kuras iznākumu Vācijas politiķi jau ir izteikušies, ka ES noteikti no tā iegūs, piemēram, uzņēmumu pārcelšana no Lielbritānijas uz Eiropas kontinentālo daļu. Protams, paliek atklāts jautājums, vai arī Latvijai no tā būs kāds labums un vai Latvija būs spējīga piesaistīt jaunas investīcijas.

Vācija nenoliedzami ir viena no spēcīgākajām Eirozonas ekonomikām, un tieši Šoibles laikā tā sasniedza tekošā konta pārpalikumu. No vienas puses, to var uzskatīt par ļoti piesardzīgu pozīciju attiecībā uz nākotnes perspektīvām, taču kritiķi norādīja, ka tekošā konta pārpalikums varētu tikt izmantots dažādām Vācijas ekonomikas vajadzībām, tādējādi vēl vairāk veicinot ekonomisko attīstību. Šis varētu būt viens no jautājumiem, kuru varētu pārskatīt Šoibles pēctecis ekonomikas ministra amatā.

Šoibles aiziešana no Vācijas finanšu ministra amata sākotnēji varētu šķist kā taupības ēras beigas, taču šobrīd šādiem uzskatiem nav pamata, jo arī viņa potenciālie pēcteči pārstāv politiskos spēkus, kas ir līdzīgās domās, un Vācija tuvākajā laikā negrasās mainīt savus stingros uzskatus finanšu disciplīnas jautājumā. Prognozes par Vācijas ekonomikas attīstību ir pozitīvas, un tās ir labas ziņas arī Latvijas uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Vāciju, un tādu uzņēmēju ir gana daudz, jo Vācija veido aptuveni 10% no Latvijas ārējās tirdzniecības.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra