Eksperta viedoklis: sākumdeklarēšanas ieviešana Latvijā - kā rīkoties ar zeltu?  2

Likumprojekts nosaka, ka jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00. Tomēr likumprojekts diezgan neskaidri traktē uzkrājumu deklarēšanu, kas veikti dārgmetālos. Proti, likuma 3. panta 10. apakšpunkts nosaka, ka: «...personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir šī panta pirmās daļas 1.- 9.punktā neminēts īpašums (piemēram, antikvāri, mākslas un kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni, Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, u.c.), kura kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa datumā, kad radies pienākums iesniegt deklarāciju». No šāda punkta traktējuma izriet, ka jādeklarē visi uzkrājumi, kas veikti zelta monētās un lietņos, kā arī jebkurā citā dārgmetālā, piemēram, sudrabā, platīnā un palādijā veiktie ieguldījumi.

Lasot šo likumu, netop gan īsti skaidrs, kas domāts ar terminu «dārgmetālu suverēni». Šeit nepieciešams šī termina skaidrojums, jo nevienā citā normatīvajā aktā šāds termins nav atrodams, un līdz ar to nav skaidra šī termina nozīme un jēga. Pēc likuma gara tomēr var pieļaut, ka šeit domāti jebkāda veida, t.sk.augstākminētie, dārgmetālu ieguldījumi. Ir gan dzirdēts, ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Budžeta komisijas deputāti nolēma no likumprojekta svītrot piemēru, kurā uzskaita dažādas vērtīgas mantas, kas arī būtu deklarējamas: antikvāri, mākslas un kolekciju priekšmeti, suverēni.

Nav skaidra arī vērtība, pēc kādas dārgmetālus deklarēt un kas notiek ar ienākuma nodokļa maksāšanas pienākumu šādā gadījumā. Var izskatīt šādu gadījumu. Persona iegādājusies 2000. gada 29. decembrī 50 unces zelta lietņus vai monētas pēc tābrīža cenas 300 USD/oz kopumā par 15 000 dolāru. Pēc Latvijas Bankas kursa 0,613 iegādes summa ir 9 195 lati.