Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

- Vai VID un Finanšu ministrija ir vērtējusi pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ar būtisku nozīmi (RIMI/MAXIMA) preču iepirkuma politiku attiecībā uz vietējiem ražotājiem un piegādātajiem? Kādi ir izdarītie secinājumi un VID izstrādātā politika šīs situācijas novēršanai?

Paskaidrojiet, vai VID un Finanšu ministrija šādu sfēru ar būtisku ietekmi uz budžeta ieņēmumiem ir/nav analizējusi.

- Vai VID veic starptautiskus nodokļu kontroles pasākumus pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem RIMI/MAXIMA, lai varētu pārliecināties par transfēra cenu politikas faktisko realizāciju ne vien Latvijā, bet arī saistīto uzņēmumu mītnes zemēs?

- Vai VID neuztrauc pazīmes, kas liecina par to, ka mazumtirdzniecības tīkli samazina ar nodokli apliekamo ienākumu Latvijā un maksā nodokļus citās valstīs?

- No publiskajā telpā pieejamās informācijas izriet, ka viens no Maxima Group līdzīpašniekiem tiek apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar viena no akcionāriem sacīto ar dažādām nodokļu shēmām, kuras pielietojusi Maxima, notika izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un iegūti vairāk nekā 200 miljoni eiro, no kuriem ap 70 miljons eiro esot tiešā veidā saistīts ar Latviju.

Vai VID ir vērtējis informāciju saistībā ar SIA Maxima Latvija iespējamo nodokļu nemaksāšanu un šīs, iespējamās, nemaksāšanas rezultātā nodarītos zaudējumus valsts budžetam?

- VID nodokļu kontroles - audita rezultātā nodokļu maksātājam nosūta EDS sistēmā lēmumu par audita rezultātiem, šie lēmumi vienmēr tiek nosūtīti kā dokumentu oriģinālu noraksti. Ļoti bieži ir situācijas, ka VID šos lēmumus nosūta vēlāk nekā ir it kā pieņemti lēmumi.

Vai VID šādā veidā neizmanto dokumenta juridisko formu, kas ļauj VID ar atpakaļejošo datumu lēmumu (iekšējā sistēmā it kā reģistrējot lēmuma numuru, bet faktiskais lēmuma pieņemšanas datums ir noraksta nosūtīšanas datums)?

Šāda situācija ievērojami grauj VID kā labas pārvaldības iestādes prestižu. Rupji it kā legāli, izmantojot savas varas pozīcijas, faktiski negodprātīgi un nevienlīdzīgi attiecas pret nodokļu maksātājiem, kā rezultātā būtiski ietekmē nodokļu maksātāju uzticību valsts pārvaldei kopumā, ne tikai VID. Šāda VID rīcība faktiski noved pie nodokļa maksātāja nevis audzinošas politikas (rādot priekšzīmi), bet gan pie pretēja rezultāta - nodokļu maksātāji ir vīlušies valsts pārvaldes rīcībā un tas rada negatīvas sekas arī valsts budžetam.

- VID faktiski reālajā darbībā neveic prevencijas un izglītojošos pasākumus attiecībā uz nodokļu maksātājiem. Šie pasākumi ir VID labas publicitātes nodrošināšanas mēģinājums nevis faktiskā darbība. Ir bijuši vairākkārtēji gadījumi, ka VID par vienu un to pašu jautājumu vienam un tam pašam nodokļu maksātājam sniedz atbildes, kas savstarpēji ir pretrunā, bez tam šīm atbildēm ir informatīvs raksturs. Līdz ar to, VID faktiski nodokļu maksātājam kaut ko atbild, uz ko nodokļu maksātājs pēc labākas gribas faktiski nevar paļauties, lai gan VID šāda funkcija ir jānodrošina.

Kā Jūs varat izskaidrot radušos situāciju?

- Vai VID nodokļu kontroles pasākumu ietvaros lēmumu pieņemšanā ievēro konsekvences principu? Ir bijuši vairāki gadījumi, ka par vieniem un tiem pašiem darījumiem VID sniedz diametrāli pretējus lēmumus. Šie lēmumi ir attiecināmi ne vien attiecībā uz, piemēram, vienu darījumu starp vairākiem nodokļu maksātājiem, bet arī par darījumiem, kas attiecināmi uz vienu nodokļu maksātāju.

Kā Jūs varat izskaidrot radušos situāciju?

- Nav skaidra un saprotama VID amatpersonu lēmumu pieņemšanas pamatojuma izvērtēšanas politika. Ļoti bieži nodokļu maksātāja viedoklis nodokļu kontroles pasākumos faktiski netiek uzklausīts. Uz nodokļu maksātāja viedokli formāli tiek atbildēts, ka tas ir izvērtēts un netiek ņemts vērā, taču vērā tiek ņemti kaut kādi nodokļu inspektora subjektīvi argumenti. Tas viss kopumā rada faktisku vilšanās sajūtu nodokļu maksātājos un faktiski pretēju reakciju, kas attiecas uz nodokļu maksāšanas politiku.

Kā Jūs varat izskaidrot radušos situāciju?

- Vai VID ir vērtējis kāda var būt nodokļu faktiskā iekasējamība valsts budžetam, ja VID mainītu attieksmi pret nodokļu maksātājiem, proti, samazinot represijas pret faktiski strādājošajiem uzņēmumiem (īpaši ar vietējo kapitālu), vairāk viņiem palīdzot nevis tos gremdējot.

Kāda ir Jūsu attieksme par, -

a) riska partneru izvērtēšana un skaidra informācijas datu ieguve, kuru iegūstot, nodokļu maksātājs droši saprot un zina, ka uz šo informāciju var paļauties un ka to respektēs arī VID;

b) prevencijas pasākumu īstenošana, kuros nodokļu maksātājus informē par pastāvošiem riskiem, kurus saskata VID, sniedzot nodokļu maksātajam skaidrus un tiešus padomus, norādot esošos risku pamatotību, ļaut nodokļu maksātājam risku novērst nevis uzreiz sodīt;

c) nodokļu kontroles pasākumos, pieņemot lēmumu par audita rezultātiem, faktiski izvērtēt uzņēmuma maksātspēju. Tam ir būtiska nozīme - nodokļu maksātājs saprot, ka ir pārkāpis likumu, taču valsts arī nāk pretī un apzināt nodokļa maksātāja maksātspējas kapacitāti, kā rezultātā neiestājas maksātnespējas, bet nodokļu maksātājs faktiski samaksā uzlikto sodu. Izrietoši, uzņēmums turpmāk darbojas kā līdz šim, uzņēmuma vadība var turpināt attīstīt uzņēmumu nevis koncentrēties uz procesiem, kas biznesa vidē visiem ir zināmi un saprotami. Šis punkts gan nav attiecināms uz tīšiem fiskālā labuma tīkotājiem, kā arī atkārtotiem pārkāpumiem, bet pie pirmreizējām pārbaudēm. Tad nodokļu maksātājs zinās, ka «jā, esmu rīkojies pretēji likuma normām, bet zinu, ka, ja VID nāks vēlreiz, tad man būs ievērojami lielākas nepatikšanas».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra