#Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām.

Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta (valstij piederošā kompānija AS Tallinna Sadam) izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku, DB norādīja ostas pārstāve Sirle Arro. Rīgas brīvostas komersanti atzīmē, ka tas ir brīdinājuma signāls arī Latvijas termināļiem domāt par citu kravu piesaisti.

No aktīvu pārdošanas pa daļām osta cer iegūt 3,3 milj. eiro, vēstīja BNS. Pērnā gada nogalē tā rīkoja konkursu par apbūves tiesībām un ogļu termināļa pārvaldīšanu, kā sākotnējo cenu nosakot 4,5 milj. eiro. Neviens interesents gan nepieteicās.

Jaunais gads finanšu tirgū sagaidīts ar krietni lielākām bažām, lai gan nomanāmi arī cerību stari.

Jaunais gads finanšu tirgos šoreiz ticis sagaidīts ar zināmām bažām. Decembrī akciju cena visai pamatīgos tempos planēja zemāk, lai gan pašās gada beigās bija vērojami arī cerīgi momenti, kur, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība vienas tirdzniecības sesijas laikā palēcās par 5%. Daži to sauca par «beigtā kaķa atlēcienu» (Dead Cat Bounce), bet citi izteica cerību, ka tā varētu būt zīme, ka tuvi ir zemākie cenu punkti. Katrā ziņā pašlaik nav vērojama spēcīga pārliecība par to, kā varētu attīstīties notikumi, un ir sajūta, ka, pirms uzspīd saule, var kļūt arī sliktāk. Tas daudziem liek būt piesardzīgiem, un tas ir saprotams. Nupat gan sācies janvāris, kas vērtspapīru tirgū mēdz būt visai zīmīgs mēnesis.

Vērtspapīru tirgus dalībnieki šobrīd nekautrējas pārdot arī savas akcijas-uzvarētājas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujāka izpārdošana pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos turpinās arī šonedēļ, kur, piemēram, ASV akciju vērtības sasniegušas zemāko līmeni kopš augusta otras puses. Pašlaik, investori, šķiet, nav pārliecināti ne par viena sektora varēšanu pārspēt kopējo tirgu, un akciju cenas sarūk ne tikai enerģijas un izejvielu ieguves uzņēmumiem.

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka investori izpārdod savus agrākos uzvarētājus jeb kompānijas, kuras pirms tam spējušas ilgstošāk iepriecināt ar akciju cenu palielināšanos. Izpārdoti pēdējo tirdzniecības sesiju laikā tiek, piemēram, veselības aprūpes un biotehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri. Rezultātā Nasdaq Biotechnology indeksa vērtība šīs nedēļas sākumā sarukusi par 6%, un tādējādi šī indikatora vērtība šobrīd izdzēsusi visus savus šā gada guvumus (kopš jūlija rekordiem tā ir sarukusi jau par ceturto daļu). Veselības aprūpes un biotehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas sarūk arī pēc ASV prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones izteikumiem par pārāk augstām medikamentu cenām un potenciālajiem to limitiem.

Atnācis janvāris ar saviem «efektiem» finanšu tirgū

Līdz ar janvāra sākumu iegriezies 2018. gads, un tradicionāli daudzus finanšu tirgus dalībniekus nodarbina jautājums, kāds tad galu galā tas būs. Nākotne vienmēr ir neskaidra, un mēdz teikt, ka kādu precīzu prognožu piepildīšanās drīzāk ir veiksme. Interesanti, ka ar janvāra mēnesi dažkārt akciju tirgus censoņi saista gan kalendāros fenomenus, gan dažādas sakritības.

Startējot jaunam gadam, populāri ir runāt, piemēram, par tā saucamo «janvāra efektu». Par to tiek saukts sezonāls akciju cenu pieaugums janvāra sākumā. Decembrī daudzi ieguldījumu fondi veic savu portfeļu tīrīšanu. Tāpat arī daudzi citi ieguldītāji izpārdod savas zaudējumus nesošās akciju pozīcijas, lai samazinātu to daļu, uz kuru attiecas kapitāla pieauguma nodoklis. Janvārī, sākoties jaunam apaļam atskaites periodam, nauda atkal atgriežas tirgū, kas nozīmē lielāku pirkšanas spiedienu un tādējādi arī cenu pieaugumu. Tāpat janvāra sākums bieži tiek saistīts ar vēlmi pildīt veselu lērumu jaunā gada apņemšanos un mūsu psiholoģiskajām vājībām. Proti, kāds jauns atskaites periods visai bieži tiek sasaistīts ar optimistiskām gaidām uz potenciāli labām pārmaiņām, kas tad attiecīgi arī var novest pie lielākas akciju uzpirkšanas.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Tirgus dalībniekiem slēdzot pozīcijas, nepatikšanas var skart ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu finanšu sistēmas. Investoru aktivitāte var sabremzēties arī eirozonā un tostarp Latvijā

Kā jau to varēja paredzēt iepriekš, akciju tirgus burbuļa plīšana Ķīnā liek runāt par naudas atplūdiem ne tikai no šīs valsts, bet arī citu valstu fondu tirgiem. Lai arī pats Ķīnas akciju tirgus pēc kapitalizācijas nav pārāk liels, un šajā ziņā ir apmēram trīs reizes mazāks nekā Lielbritānijas, vairāk nekā trīs reizes atpaliek no Japānas un ir aptuveni 20 reizes mazāks par ASV fondu tirgu, ietekme uz pasaules finanšu procesiem ir daudz lielāka, nekā to varētu iedomāties.

Būtiski ir tas, ka Ķīnu līdz šim varēja uzskatīt par globālās ekonomikas izaugsmes motoru, pateicoties kuram lielā mērā tika pārvarēta arī iepriekšējā finanšu krīze. Ja situācija attīstīsies pēc sliktākā scenārija, tagad Ķīna, kurai kopējās parādsaistības pret ekonomikas apjomu ir līdzīgas kā ASV vai Vācijai, taču uz daudz nestabilākiem tautsaimniecības pamatiem, pati var kļūt par jaunas ekonomiskās krīzes aizmetni. Austrumāzijas ekonomikas apjoms gan aizvien ir mazāks nekā ASV, taču izaugsmes tempi vēl iepriekšējos ceturkšņos bija apmēram trīs reizes straujāki nekā pasaules lielākajai tautsaimniecībai otrpus Klusajam okeānam. Ja dzinējā ir iekļuvušas smiltis, un par tādām salīdzinošā kategorijā varētu uzskatīt iepriekšējās pārmērības Ķīnas fondu un nekustamo īpašumu tirgos, arī kopējā mehānisma veiksmīga darbība, visticamāk, piedzīvos lielākus vai mazākus traucējumus, vai arī apstāsies pavisam.

Pirms nedēļas Dienas Biznesā pastiprinātu uzmanību pievērsām tendencei, ka uzreiz vairākas lielo tirdzniecības centru ķēdes izpārdod ēkas, turpmāk tās nomājot. Oficiāli tas tiek skaidrots ar nepieciešamību fokusēties uz pamatdarbību – tirdzniecību, nevis nodarboties arī ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpat kā pamatojums tiek minēta nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem. Tas saprotams. Taču tikpat labi viens no apsvērumiem varētu būt saistīts ar pieļāvumu, ka var nākties, tā teikt, strauji sakravāt koferus un evakuēties. Ticamība šādai iespējamībai ir visai liela, ņemot vērā tādus faktorus kā Rietumu pasaules attiecību saasināšanās ar Krieviju, Latvijā īpaši ilgstošie ierobežojumi biznesam saistībā ar centieniem ierobežot pandēmiju, iedzīvotāju pirktspējas kritums energoresursu cenu kāpuma un līdz ar to arī komunālo izdevumu sadārdzināšanās dēļ, dramatiski sliktie demogrāfijas rādītāji, biznesu ietekmējošu normatīvo aktu mainīgums u.tml.

Jā, ir redzams, ka Covid-19 pandēmijas laikā sarūk ierosināto maksātnespējas procesu skaits, tas it kā šķiet pozitīvi, taču jāņem vērā, ka šajā laikā valstī bijuši noteikti maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Dāsni dāvāti arī pabalsti tiem, kas pārstājuši darboties. Tātad, tēlaini runājot, pacients ir dzīvs, kamēr pieslēgts mākslīgajai elpināšanai. Cik ir tādu uzņēmumu, kas bez atbalsta vairs nespēj pastāvēt, redzēsim jau drīz vien pēc tam, kad pandēmija beigsies. Vēlēšanu tuvošanās politiķus aizvien vairāk motivē slavēt sevi kā veiksmīgus krīzes pārvaldītājus, lielīties ar ekonomikas izaugsmi, vidējās algas pieaugumu valstī pat ierobežojumu laikā, taču tās ir vien virspusējas putas.

Pirmdien pasaules finanšu tirgos bija vērojama Parīzes teroraktu ietekme – akciju cenas tirdzniecības sesiju sākumā saruka straujāk nekā parasti, tomēr pēc tam atkal spēja pakāpties.

Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par vairāk par 1%, taču pēc tam atguvās līdz kritumam 0,1% apmērā.

Visstraujāk saruka aviokompāniju un ceļojumu aģentūru vērtspapīru cenas, jo šo uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar teroraktu ietekmi, mazinoties cilvēku vēlmei ceļot. Tiesa gan, akciju tirgus indeksu kritumu tas neveicināja, jo straujāk palielinājās enerģētikas un ieguves uzņēmumu akciju cenas, pakāpjoties izejvielu cenām pasaulē.

Investori un analītiķi uzsver, ka iepriekšējos gados teroraktu ietekme uz akciju tirgiem bijusi īslaicīga – sākotnēji daļa investoru izpārdod savus aktīvus, taču pēc tam cenas atkal atgūstas.

Divos mēnešos Dream Light Planner izdevēja Lelde Kovaļova pārdod vairāk nekā trīs tūkstošus plānotāju, apgrozot vairāk nekā 30 tūkstošus eiro.

Pirmo plānotāju uzņēmums izdeva pērn. «Iepriekš biju pārliecināta, ka tas man būs papildu darbiņš, kas neaizņems daudz laika. Taču pasūtījumu skaits pirmajā mēnesī pārsniedza tūkstoti, kas nozīmēja, ka pamatdarbs jānovirza otrajā plānā. No augusta līdz janvārim šis ir reāls pilna laika darbs. Nepārtrauksim to darīt, ja vien nezudīs pieprasījums. Negaidījām, ka tik vienkāršs projekts kā plānotājs var kļūt par sirdsdarbu mums abiem ar vīru. Pozitīvās emocijas dod lielu gandarījumu,» saka Lelde.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2022. gada pavasarī runāt par kapitāla saglabāšanu šķiet neiederīgi. Ir sajūta, ka laikā, kad Ukraina pašaizliedzīgi cīnās pret Krievijas agresiju, par naudas lietām runāt vispār nav jēgas. Ir saprotams, ka daudzi ikdienišķi jautājumi šodien ir palikuši ēnā, taču savu nozīmi tie nav zaudējuši.

Tie notiek neatkarīgi no tā, vai par tām domājam, vai nē. Piemēram, tas, ka Latvija strauji tuvojas divciparu inflācijas līmenim, nozīmē, ka mums ir jāparūpējas par saviem noguldījumiem un ieguldījumiem. Un tas jādara nevis “pēc kāda laika”, bet tieši tagad.

Inflācijas kāpums aizsākās pandēmijas seku dēļ – “mājsēdes” sākumā, pieprasījumam samazinoties, cenas visās pasaulē kritās, bet tiklīdz parādījās pirmās pazīmes par kovida pārvarēšanu, cenas sāka strauji augt. Tam bija vairāki iemesli, bet trīs galvenie: energoresursu cenu kāpums, kas vienmēr “parauj līdzi” visas pārējās nozares; būtiski pārrāvumi piegāžu ķēdēs, kas notika dēļ milzīgā pieprasījuma; uzņēmumu veidotie papildu krājumi, lai nepieļautu materiālu trūkumu (sīkāk par inflācijas cēloņiem lasiet LB prezidenta Mārtiņa Kazāka rakstā šeit).

Naftas kompānijām smagākais periods vēl nav aiz muguras, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas un dabasgāzes cenām preču biržās ceļojot zemāk, jauns izpārdošanas vilnis skāris lielo pasaules energokompāniju akcijas. Piemēram, ASV enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas vērtība kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies gandrīz par 9% – līdz 74,63 ASV dolāru atzīmei. Gandrīz par 9% Ņujorkas biržā sarukusi arī Chevron Corporation akcijas vērtība. Gāžas arī cauruļvadu ražotāju akciju vērtība – kopš decembra sākuma, piemēram, ASV šāda uzņēmuma Williams akcijas cena ir sarukusi par 26%. Turklāt cenas sarūk ne tikai ASV enerģijas nozares kompānijām. Kopš šā mēneša sākuma Amsterdamas biržā Royal Dutch Shell akcija zaudējusi 12% savas agrākās vērtības. Savukārt Londonā par 10,5% minētajā periodā sarukusi BP akcijas vērtība. Par 10,4% samazinājusies arī Francijas Total akcijas cena.

Zemo piena iepirkuma cenu un Krievijas embargo radītās piena pārprodukcijas dēļ jaunbūvētās fermas un vairāk nekā 300 piena govju ganāmpulkus izpārdod viena no lielākajām Pierīgas zemnieku saimniecībām - Mālpils novada Bērzi.

Kā norāda saimniecības īpašnieki, Bērzu darbību pērn ļoti negatīvi ietekmējis Krievijas noteiktais embargo, kā dēļ radusies izejvielas pārprodukcija, piena iepirkuma cena nokritusi zem pašizmaksas, saimniecībai sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to tālākā saimnieciskā darbība nav iespējama.

Kā liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, saimniecības maksātnespējas administratore izlikusi pārdošanai izsolē saimniecības īpašniecei Zanei Dreimanei piederošu nekustamo un kustamo mantu - liellopu fermas ar vienu no modernākajiem slaukšanas iekārtu aprīkojumiem, mēslu krātuves, ganāmpulku, kukurūzas, siena, skābbarības krājumus, zemesgabalus Mālpils, Zaubes un Ķeipenes pagastā, dzīvojamās ēkas, kā arī plašu tehnikas parku.

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Saldējumu ražotājs SIA "Avenei" energoizmaksu dēļ līdz martam atslēdz saldētavu, pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Dāvis Dudelis.

Viņš stāstīja, ka lēmums pieņemts, lai samazinātu izmaksas ziemas sezonā. Plānots, ka šajos mēnešos uzņēmums samazinās jaudas apjomus, neveidos liekus krājumus un ražos atbilstoši pieprasījumam un ierobežotajai vietai. Savukārt martā, gatavojoties saldējumu sezonai, saldētavu ieslēgs un "Avenei" atsāks ražot lielākā jaudā.

Viņš norādīja, ka pašlaik uzņēmumā izpārdod esošo produkciju, bet atlikušo produkciju un izejvielas uzglabās mazajās saldētavās un pie partneriem.

BMX riteņbraucēja vegāniskā saldējuma bizness 

BMX riteņbraucējs un veselīgā saldējuma ražotājas SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis secinājis,...

Vienlaikus Dudelis atzīmēja, ka, lai gan 2022.gada apgrozījums ir nedaudz zemāks nekā gadu iepriekš, uzņēmums savu darbību pērn vērtē kā labu, un par spīti izaicinošajai situācijai ar enerģiju un inflāciju, kas būtiski ietekmējusi cilvēku pirktspēju, uzņēmums situācijai ir pielāgojies.

Savukārt 2023.gadā "Avenei", sadarbojoties ar izplatītājiem un biznesa partneriem, plāno attīstīt eksportu uz Baltijas valstīm un citviet.

"Esam uzsākuši arī pildīto pankūku ražošanu un plānojam investēt iekārtās. Kā arī ar Eiropas Savienības projekta atbalstu izstrādāt jaunus vegāniskus produktus," stāstīja Dudelis.

"Avenei" 2021.gadā strādāja ar 542 501 eiro apgrozījumu, kas ir par 85,2% vairāk nekā 2020.gadā, vienlaikus uzņēmuma peļņa palielinājās gandrīz divas reizes un sasniedza 113 265 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmumā 90% kapitāldaļu pieder Dāvim Dudelim, bet 10% - Valtam Vīzem.

Piecos gados virtuālais drēbju tirdziņš atverskapi.lv izaudzis līdz 43 tūkstošiem reģistrēto lietotāju, kuri mēnesī ievieto 35 tūkstošus sludinājumu

Pirms pieciem gadiem, kad radīts atverskapi.lv, tajā bija reģistrējušies astoņi tūkstoši lietotāju. Šobrīd dienā portālā ienāk 10 līdz 12 tūkstoši cilvēku, katrs uzturas vidēji 13 minūtes. Ik dienu portālā tiek ievietoti 1000 līdz 1500 sludinājumu un mēnesī pāršķirstīto lapu skaits pārsniedz 6,5 miljonus. 2015. gadu uzņēmums noslēdza ar 27 tūkstošu eiro apgrozījumu. «Savukārt finanšu rentabilitāte 2014. gadā bija 48% – no katra apgrozītā eiro pelnījām 48 centus,» lepojas Marta Svile, SIA Atverskapi.lv īpašniece.

Šobrīd Marta un viņas vīrs Guntars, kurš ir veidojis portāla vizuālo koncepciju un vadījis portāla izstrādi, apsver ideju pārdot atverskapi.lv. «Izaugsme ir stabila, protams, tā vairs nav tik strauja kā sākumā. Secinām, ka šo gadu laikā tirgošanās un mainīšanās ar apģērbiem no modes neiziet, gluži otrādi, tāpēc pieņēmām izaicinājumu sev meklēt jaunus tirgus, kuros mūsu idejai varētu būt pieprasījums,» saka Marta.

Izrādījies, ka dāņiem nav bail no pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš: veikals Kopenhāgenā, kas izpārdod pārtikas pārpalikumus, ir tik populārs, ka atvērta jau otra šāda tirdzniecības vieta, ziņo thelocal.dk.

«Ir lieliski, ka pārtika tiek, nevis izmesta, bet pārdota,» stāstījusi kāda studente, rādot olīveļļas pudeli, kuru iegādājusies par 20 kronām (2,70 eiro).

«Vai nav brīnišķīgi?» sajūsminās pensionāre Olga, rādot saldumus, kurus dāvināšot mazbērniem Ziemassvētkos. Saldumi varot «stāvēt simts gadus, jo tajos ir cukurs».

Dānijā pārtikas ar beigušos derīguma termiņu pārdošana ir likumīga, ja vien tas ir skaidri norādīts un tā nerada apdraudējumu veselībai.

Visus produktus ziedo ražotāji, uzņēmumi un vietējie veikali, tos savāc projekta Wefood darbinieki, no kuriem visi ir brīvprātīgie. Veikala peļņa tiek ziedota labdarībai.

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Stāvlaukumā pie uzņēmuma Keramika LV Jelgavā, Rīgas ielā turpinās saražoto trauku, vāžu, svečturu un citas produkcijas izpārdošana. Kaut arī pircēju netrūkst, uzņēmuma pārstāvji par to nepriecājas, jo visi darbinieki ir atlaisti un izstrādājumi tiek pārdoti zem pašizmaksas, lai atbrīvotu noliktavu telpas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kāds no uzņēmuma darbiniekiem teic, ka darba viņam nav jau vairāk nekā pusgadu.

Keramika LV valdes loceklis Raimonds Neilands apstiprina, ka uzņēmumā, kur pirms gada strādāja ap piecdesmit darbinieku, tagad vairs nestrādā neviens. Pēdējie atlaisti pērn decembrī.

R.Neilands piebilst, ka par keramikas izstrādājumu ražošanu pašlaik optimisma trūkstot. Tiek meklēti nomnieki ražošanas platībām 6,5 hektāru uzņēmuma teritorijā, kurai ir ūdens pieslēgums, dabasgāzes un palielinātas elektrības jaudas pievads.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kļūst par Latvijā un Baltijā vadošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Eco Baltia mazākuma akciju turētāju, informē Eco Baltia.

Bankas vairāk nekā 10 miljonu lielās investīcijas tiks izmantotas, lai finansētu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.

Šī rūpnīca būs pirmā tāda veida rūpnīca reģionā, kas fokusēsies tieši uz šķirošanu, proti, otrreiz izmantojamā materiāla nošķiršanu no sadzīves atkritumiem. Latvijā gandrīz 90 procenti sadzīves atkritumu joprojām tiek apglabāti poligonos, un jaunā rūpnīca spēlēs būtisku lomu atkritumu pārstrādes veicināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas Lauciena, kas atradīsies Salaspils novada Aconē, būvniecību paredzēts uzsākt jau 2016.gadā. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnu atkritumu gadā. Turklāt, ņemot vērā rūpnīcas paredzamos apmērus un jaudas, tajā tiks nodrošinātas arī vismaz 60 jaunas darba vietas.

Inovatīvu māla piedevu ražotājs Alina piesaistījis sēklas investīciju no vairākiem privātiem biznesa eņģeļiem, izveidojot biznesa eņģeļu sindikātu, kurā vadošie investori ir Džerijs Virts (Jerry Wirth) un Deivids Derouss (David DeRousse)

«Investīcijas mērķis ir finansēt demo ražotnes izveidi, kuras kopējā kapacitāte būs līdz 40 tonnām gadā, atbalstīt produkta pārdošanas aktivitātes, kā arī turpināt testēšanu un izpētes darbu ar potenciāliem klientiem,» teic Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece un vadītāja. Ierobežota apjoma demo ražotnes izveide esot īpaši svarīgs uzdevums, jo uzņēmums vēlas ražot savu produkciju, izmantojot ārpakalpojuma partnerus, bet tas nav iespējams, kamēr nav definēts un pilnībā pārbaudīts ražošanas process. Šī sēklas investīcija palīdzēs uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū un izveidot partnerības, kas svarīgas biznesa mērogošanai nākotnē.

«Šis uzņēmumam ir bijis aktīvs gads un esam sasnieguši biznesa attīstībai svarīgus mērķus. Mūsu uzņēmuma attīstība nebija iespējama bez intelektuālā īpašuma aizsardzības. Šogad saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu iesniegtais produkta patents ir novērtēts pozitīvi un nepastāv šķēršļu patentēšanai pasaules mērogā. Esam uzsākuši produkta virzīšanu tirgū, kas rezultējies noslēgtos līgumos ar vairāk nekā desmit krāsu ražotājiem Eiropā, kā rezultātā ir uzsākti testi par Alina produktu izmantošanu krāsu produktu ražošanā,» teic Dāvids Štēbelis, SIA Alina līdzīpašnieks. S.Kostjukova piebilst, ka uzņēmums ir ieguvis nozīmīgu atbalstu un finansējumu no Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra, lai finansētu produkta izpēti un attīstību. Tāpat Alina šogad tika nominēta Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvai EIT Innovation awards, kas izceļ inovatīvus uzņēmumus ar mērķi mainīt nākotni. Tas ir augsts novērtējums ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. «Mēs esam uzlikuši Latviju uz inovāciju kartes – citu uzņēmumu no Latvijas šajā konkursā nebija,» saka S. Kostjukova.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

Kokapstrādi neesmu īpaši mācījies, tas ir nācis pats no sevis. Jau no agras jaunības mani aizrauj dažādi materiāli, koks, metāls – stāsta ekskluzīvo mēbeļu zīmola KANTTARI veidotājs Renāts Kotļevs. Vēlme radīt kaut ko īpašu kādu dienu vainagojās ar pirmā galdiņa tapšanu. Tad tapa otrais, un tā tas aizgāja. Pašā sākumā taisījām vienkāršas lietas. Laikam ejot, sākām izmantot krāsu metālus.

Mēbelei ļoti svarīgs ir izskats un kvalitāte, taču arī tas, lai tā labi kalpotu. Piemēram, vienam no mūsu TV galdiņiem sākotnēji bija gluda kapara fasāde. Tā nemitīgi smērējās, uz tās bija redzami pirkstu nospiedumi. Tad izdomājām, kā to novērst – apstrādājām ar īpašu slīpo skrāpējumu. Visu laiku domājam jaunus risinājumus.

Daudzi mums jautā, kā mēs tirgojam savus produktus? Kā vispār iespējams pārdot dārgu un ekskluzīvu mēbeli internetā? Viens no mūsu galvenajiem ieročiem ir sociālie tīkli. Tirgojam bildes, un cilvēki pērk mūsu produktus ar acīm. Mums ir skaistas bildes, mēbeles mēs speciāli vedam uz studiju un fotografējam tur.

Salīdzinoši īsā laikā mums ir izdevies izsisties eksportā – atzīst uzņēmuma līdzīpašniece Agnese Stalte. Viens no svarīgiem faktoriem ir pareiza pienākumu sadale – katrs atbild par savu sadaļu, nekas nepārklājas. Par dizainu atbild viens, par ražošanas sadaļu atbild otrs, par sociālajiem medijiem atbild vēl trešais. Tā, komandā, arī izdodas gūt panākumus.