Pērn pasaules ārpakalpojumu sniedzēju sammitā ekonomisti bija veikuši aprēķinus, ka 2017. gadā tādās valstīs kā Malaizija un Singapūra lielākais ekonomikas pienesums būs tieši no ārpakalpojumu sniedzējiem, kas strādā ne vien valsts iekšienē, bet ar uzņēmumiem Āzijā un pasaulē.

Teju divdesmit gadu jubileju drīz svinēs pasaules ārpakalpojumu sniedzēju organizācija IAOP (Starptautiskā Ārpakalpojumu Profesionāļu asociācija), kuri, tiekoties uz ikgadējo sammitu, pārrunā aktualitātes un ekonomiskās pārmaiņas pasaules tirgos. Šogad, februāra beigās, sammita galvenais fokuss būs vērsts uz ārpakalpojumu industrijas attīstību un pakalpojumu sniegšanas nākamo paaudzi. Tikmēr Latvijā uzņēmēji ārpakalpojumus vairums gadījumos izmanto apstākļu spiesti, nevis stratēģisku lēmumu vadīti - uzlabot iekšējo organizācijas vidi vai palielināt darba ražīgumu, nemaz nerunājot par ekonomisko izdevīgumu.

Kur rodas pievienotā vērtība
Ārpakalpojumu izmantošana, pirmkārt, nozīmē naudas ekonomiju. Ietekmīgais britu žurnāls The Economist jau pirms pāris gadiem ir veicis pētījumu, ka uz ārpakalpojuma rēķina uzņēmums vidēji ekonomē no 20% līdz 40% izdevumu atkarībā no nozares un specifikas, kurā darbojas uzņēmums. Eiropas vidējais rādītājs, pēc ES ārpakalpojumu asociācijas datiem, ir 42% finanšu ekonomija un 33% efektivitātes palielināšana. Latvijā šādu pētījumu vēl nav, taču pieredze rāda, ka ārpakalpojuma izmantošana ļauj ne vien ietaupīt, bet par salīdzinoši zemām cenām saņemt profesionāļu ekspertīzi un palīdzību, kuri, distancējoties no uzņēmuma iekšējās struktūras un sistēmas, ir spējīgi uz problēmām paskatīties no malas, piedāvājot iespējami labāko risinājumu.

Viennozīmīgi, uzņēmumam ir iespēja daudz vairāk strādāt un domāt par stratēģiskiem lēmumiem un biznesa attīstību ilgtermiņā, kā palielināt darba efektivitāti. Ārpakalpojums nozīmē iedziļināšanos katra konkrēta uzņēmuma problemātikā, neatkarīgi no jomas, kurā tas tiek izmantots. Tādejādi, gluži kā izmantojot papildspēkus, tiek panākts veiksmīgāks rezultāts gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Nedrīkst nenovērtēt arī laika ekonomiju – ārpakalpojumu izmantošana nozīmē iespēju saņemt kompetentu viedokli īsākā laikā kā gadījumos, ja jautājumu risinātu iekšējie resursi, jo viena cilvēka vietā uzņēmums patiesībā saņem atbalsta komandu ar zināšanām, ko ne vienmēr var iemiesot viens darbinieks. 

IT, personālatlases un sabiedriskās attiecības
Kā liecina dati, pasaule un arī Latvija kā pirmos ārpakalpojuma sniedzējus atzina IT nozares pārstāvjus, jo tie tiek izmantoti visbiežāk.  IT ārpakalpojumu nozare spējusi gan mazus, gan lielus uzņēmumus pārliecināt par izdevīgumu nodot tehniskās lietas profesionāļiem, kas palīdzēs gan pārprogrammēt datorus, gan nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru sekmīgam darbam. Kā nākamo lielo pakalpojumu nozari, kur iecienīti ir ārpakalpojumi, var minēt personāla atlases uzņēmumus, kas palīdz izvēlēties īsto profesionāli, kā arī komplektē darba komandas un apmāca tās attiecīgi uzņēmuma specializācijai. Tam seko ārpakalpojumu izmantošana sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā, kā arī pārdošanas speciālistu izmantošana ārpus uzņēmuma organizācijas. Diemžēl Latvijā teju bērna autiņos ir juridisko pakalpojumu izmantošana ārpus savas organizācijas telpām.

Ko nozīmē juridiskie ārpakalpojumi
Skatoties uz juridiskajiem ārpakalpojumiem Latvijas kontekstā, jāatzīst, ka nereti uzņēmēji savu izvēli par labu štata juristam pamato ar sekojošiem argumentiem: informācijas «noplūšanas» risks; cilvēks vienmēr blakus un «pa rokai»; pārzina konkrētā uzņēmuma specifiku, utt. Iespējams, daudzu uzņēmumu gadījumā štata jurists vai pat juridiskais departaments ir pamatots, izsvērts un gadu gaitā sevi attaisnojis lēmums, taču jāvērš uzmanība sekojošam - drošības sajūta par to, ka zinošs speciālists ir vienmēr blakus un ekonomiskais pamatojums – ne vienmēr iet roku rokā. Juridiskos ārpakalpojumus var izmantot tikai tad, kad tas ir nepieciešams, kā arī tiem nav atvaļinājumi vai slimības.  Īpaši aktuāli tas ir uzņēmumiem, kam darbs ir periodisks vai sezonāla rakstura un savs labs speciālists gada griezumā neatmaksājas. Noteikti jāpiemin, ka štata jurists ne vienmēr var būt kompetents visās juridiskajās jomās, biežāk ir situācijas, kur darbinieks ir specializējies kādā no jomām, taču uzņēmējdarbības vidē, neskatoties uz uzņēmuma specializāciju, ir jābūt zināšanām par teju vai visām juridiskajām lietām, sākot ar komerctiesībām, beidzot ar krimināltiesībām. Šo zināšanu spektru var piedāvāt vai nu vesels juridiskais departaments uzņēmumā vai juridisko ārpakalpojumu sniedzējs.  Juridiskie ārpakalpojumi izceļami ar vēl vienu pozitīvu īpašību, tiem ir institucionālā atmiņa – pieredze un zināšanas, kas uzkrātas daudz gadu darbības laikā.

Teju pilnībā neatrisināts jautājums par juridiskajiem pakalpojumiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jurista funkcijas pilda biroja vadītāji, kas ir ne vien ekonomiski neizdevīgi, bet arī dārgi divu aspektu dēļ – biroja vadītājam sagatavot atbilstošus līgumus un dokumentus aizņem daudz vairāk laika kā profesionālam juristam, papildus biroja administrators šajā laikā nepilda savus tiešos darba uzdevumus, kas viņam jāveic vēlāk vai strādājot virsstundas. Kā arī pietiekami bieži ir gadījumi, kad biroja vadītājs nezina juridiskās nianses un rada vēl lielākus riskus vai pat zaudējumus uzņēmumam, salīdzinājumā ar izmaksām, kas būtu, izmantojot juridiskos ārpakalpojumus, nenoslogojot biroja vadītāju.

Izšķiršanās par ārpakalpojumu izmantošanu var būt gaužām grūta, jo tā saistīta ar uzņēmuma darbības reorganizāciju, iespējams, darbinieku atbrīvošanu no amata, taču, galvenokārt, tā saistīta ar uzticēšanos, kas latviešiem «nav asinīs» - taču ir viens no pamatpostulātiem biznesa vidē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra