Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Runa par arestētajām akcijām?

Ja kāda daļa kaut kādu iemeslu dēļ konfiscēta par labu valstij vai cietušajiem, attiecīgi viņiem tā skāde ir nodarīta. Likums nosaka, ka nedrīkst samazināt arestētās mantas vērtību. Protams, ka Latvijas naftas akcijas, kas pieder Latvijas Naftas tranzītam, nebija arestētas, bet bija arestētas akcijas kompānijā, kas ir Latvijas Naftas tranzīta akciju turētājs. Šajā gadījumā ir samazināta arestētās mantas vērtība. Ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja svētību.

Kādā ziņā?

Lai šādu darījumu pieļautu, es loģiski spriežu, ka par to tiek maksāta komisija. Krimināllikuma pantā tas tiek saukts par kukuli. Ja mēs runājam par brokera cenu, tie būtu 2–3%, ja runājam par tādu riskantu darījumu kā šis, tad vismaz 10%. Tātad šajā gadījumā vismaz 18,7 miljoni ir sadalīti.

Kam?

Vai Maizītim personīgi, vai kādam citam, es nezinu.

Vai ir kādi pierādījumi?

Tie ir mani loģiski pārspriedumi. Citādāk – priekš kam tiem cilvēkiem riskēt? Protams, ka no tās starpības, būtu loģiski, ja kādu pusi savāktu par Ostapu Benderu sauktais Rudolfs Meroni. Kaut kāda daļa no tā tiktu arī par labu pircējam, jo ne jau par skaistām acīm viņš arī ietu blēdībās piedalīties.

Plašāk lasiet rakstā Akcionāri tikuši apzagti otrdienas, 27.oktobra laikrakstā Diena (3.lpp)!


 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra