Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.
Tā tēze, kas tika pārdota sabiedrībai kā lielākais spēks, patiesībā ir jaunās konstrukcijas vislielākais vājums. Sanāks nevis visiem vienādi vienkārši, bet visiem vienādi sarežģīti. Minēšu piemēru. Ja uzņēmums brauc piedalīties izstādē un vēlas saņemt 400 eiro atbalstu, dokumentu apjoms ir samērā neliels. Jāiesniedz braucienu apstiprinošie dokumenti, viesnīcu čeki. Lai saņemtu divu miljonu atbalstu rūpnīcas celtniecībai, dokumentu pakete ir būtiski lielāka – biznesa plāns, virkne ar bankas dokumentiem, dažādiem saistībrakstiem. Līdz ar to apgalvojums, ka bērnudārzs, jaunais zinātnieks, pašvaldība, uzņēmējs, cits šīs institūcijas klients tiks apkalpots vienādi un ka tas ir ieguvums, jāpapildina ar paskaidrojumu – skaidrs, ka ieguvums būs administrācijas pusē un, manuprāt, milzīgs kvalitātes zaudējums pašam lietotājam. Birokrātija noteikti pieaugs.
Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Proti, privātais pērk no privātā, bet valsts šajā darījumā iejaucas, liekot rīkot konkursus, izvēlēties lētāko būvnieku, lētākās, bieži vien kaut kur Āzijā ražotās iekārtas. Uzņēmēji pret to cīnās, jo noskatījuši konkrētu, piemēram, vācu iekārtu. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā. Pārbaudes priekšmetam no valsts puses ir jābūt nevis zemākajai cenai, bet konkrētās iegādātās iekārtas atbilstībai tirgus cenai. Proti, ja uzņēmums saka, ka viņam vajag ražošanas mersedesu, man ir jāpārbauda, lai viņš nesamaksā par šo mersedesu kā par rolsroisu, bet es nedrīkstu viņam likt nopirkt indiešu tatu.

Tik un tā LIAA tiek kritizēta kā pārāk birokrātiska.

Šeit es pilnībā piekrītu. Tādi esam. Tikai tad man jāpaspēj laikus paskaidrot, kādēļ. FM nav bijusi vēlme atteikties no iepirkuma procedūras un pāriet uz ekspertīzi. Jo mans apgalvojums ir: vairāk nekā 90% rūpnīcu tāpat izvēlas pašu noskatītu iekārtu ražotājus vai celtniecības firmu un tikmēr žonglē ar iepirkumu, pakārtojas iepirkumu prasībām, kamēr iegūst gribēto, nevis brīvajā tirgū brīnās – nez kurš pieteiksies celt manu rūpnīcu. Godprātīgu ražotāju, kas tā izturētos pret savas rūpnīcas celtniecību, es nevaru iedomāties. Līdz ar to sanāk situācija, ka mēs uzturam dubulto pārbaudes sistēmu, proti, esam izveidojuši nodaļu, kas pārbauda iekārtu cenas atbilstību tirgus cenai, un otra ir paralēlā sistēma, kas kontrolē formālo procedūru izpildīšanu un kas uzņēmējus administratīvi būtiski noslogo.

Plašāk lasiet rakstā Zināšanas – komplektā ar iespējām tās realizēt pirmdienas, 2.marta laikrakstā Diena (4.,5. lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra