Jaunākais izdevums

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

“Gribēju saprast, kā šis process notiek no A līdz Z - sākot no komunikācijas ar klientu līdz produkta palaišanai tirgū. Ze Guru galvenokārt fokusējās uz dažādu pasākumu organizēšanu - strādāju gan ar korporatīvajiem, gan produktu ieviešanas un cita veida pasākumiem. Jāsaka, ka man šis process ļoti patika, taču manu entuziasmu nedaudz aizēnoja ekonomiskā krīze, tās dēļ es biju spiesta darbu mainīt,” atminas L.Kļaviņa, kas krīzes laikā pievienojas Ninja Communications komandai.

Izaug uzņēmumā

“Laiks reklāmas aģentūrās lika man apjaust to, ka man ļoti patīk pārdot produktus un konceptus, taču es gribēju iet vēl tālāk un saprast, kā mārketings darbojas uzņēmumu iekšienē,” pauž L.Kļaviņa. “Pēc teju četriem gadiem divās aģentūrās pietiecos darbā Philip Morris Latvia pārdošanas nodaļā. Man tā šķita laba iespēja, jo Philip Morris bija starptautiska kompānija ar labu reputāciju, tāpēc domāju, ka šeit varēšu daudz ko mācīties. Lai gan tolaik man nebija praktiski nekādas pieredzes pārdošanā, tiku pieņemta, un tā sākās mans ceļš Philip Morris Latvia,” stāsta pašreizējā uzņēmuma vadītāja.

Helmuts Linde, bijušais Philip Morris Latvia vadītājs, kurš šobrīd darbojas Philip Morris International globālajā vadības centrā, L.Kļaviņu atceras kā talantīgu, enerģisku un radošu personību. “Tajā laikā biznesa un personāla vadībā centāmies ieviest pārmaiņas - gribējām, lai darbinieki uzņemas vairāk iniciatīvas, jūtas brīvi savu lēmumu pieņemšanā un ne vienmēr gaida, ka kāds no augšas pateiks, ko darīt. Šajā procesā mums ļoti paveicās, jo izdevās piesaistīt Leldi, kurā jau sākotnēji pamanījām milzīgu potenciālu. Lai arī konkurence bija liela, Leldes pieņemšana darbā nešaubīgi ir bijis viens no veiksmīgākajiem lēmumiem,” atzīmē H.Linde, norādot, ka L.Kļaviņa ļoti ātri prata iejusties komandā un ne tikai izveidoja labas attiecības ar kolēģiem, bet arī kritiskos brīžos aktīvi iesaistījās, lai komandu saliedētu un motivētu jauniem izaicinājumiem. “Tādējādi jau no paša sākuma viņa veiksmīgi parādīja savu līdera un personālvadības potenciālu,” teic H.Linde.

Mērķis jāsasniedz

Vairāk nekā 11 gadu laikā L.Kļaviņa Philip Morris ieņēmusi dažādus amatus, tajā skaitā vairākus gadus strādājusi arī par zīmolu vadītāju Baltijā. “Lai to darītu, es pārcēlos uz Lietuvu, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmolu vadības procesi tolaik galvenokārt koncentrējās tieši Viļņā. Lai izveidotu veiksmīgāku sadarbību ar saviem Lietuvas kolēģiem, es pat iemācījos lietuviešu valodu, jo kādā brīdī sapratu, ka tikai ar angļu valodu man nepietiek. Es gribēju šiem cilvēkiem tikt klāt pa īstam, vēlējos, lai viņi mani pieņem un es nebūtu tikai kaut kāda ārzemniece, kas atbraukusi pie viņiem mācīt, ko un kā darīt,” atminas L.Kļaviņa, uzsverot, ka darbs Lietuvā viņai ļāva būtiski paplašināt savas zināšanas gan par mārketingu un pārdošanu, gan zīmolvadību.

“Sapratu, ka, lai gan visas Baltijas valstis atrodas ģeogrāfiski tuvu, mēs tomēr esam dažādi, tāpēc vienam un tam pašam produktam bija nepieciešams izstrādāt trīs atsevišķas stratēģijas. Tas bija izaicinoši, taču ļoti aizraujoši un interesanti,” stāsta L.Kļaviņa, kas pēc atgriešanās Latvijā turpināja darbu vadošo klientu menedžeru komandā, pēc tam piecus gadus strādāja par Pārdošanas nodaļas vadītāju, bet šā gada septembrī kļuva par Philip Morris Latvia vadītāju.

Pati L.Kļaviņa uzskata, ka nokļūt šajā amatā viņai galvenokārt palīdzējusi pacietība un mērķtiecība. “Savās pirmajās darba pārrunās ar toreizējo Philip Morris Latvia vadītāju vienojāmies - kādreiz es gribēšu ieņemt šo amatu. Protams, ka viss nenotiek uzreiz - mērķis ir jāsasniedz soli pa solim. Katrā pozīcijā esmu daudz mācījusies un bijusi pacietīga, lai beigās nonāktu tur, kur es esmu. Šajā gadījumā gan jāatzīmē arī uzņēmuma cilvēku un kultūras politika, kas sniedz iespēju darbiniekiem kāpt pa karjeras kāpnēm – gan vienas valsts ietvaros, gan veidot starptautisku karjeru,” atzīmē L.Kļaviņa.

Sniedz lielu pienesumu

Lelde ir ļoti mērķtiecīgs, enerģisks un profesionāls cilvēks, kas nebaidās no grūtiem un sarežģītiem lēmumiem, secina H.Linde. “Viņas radošā pieeja mums vienmēr ir palīdzējusi izstrādāt jaunus stratēģiskos plānus ar ambicioziem mērķiem, bet viņas apņēmība, drosme un neatlaidība ļāvusi to visu realizēt. Lelde neapšaubāmi ir milzīgs ieguvums uzņēmumam, darbiniekiem un nozarei kopumā ne tikai Latvijā vai reģionā, bet arī globālā līmenī. Es personīgi esmu priecīgs, ka mēs veiksmīgi turpinām sadarbību, turklāt esmu pārliecināts, ka par Leldes turpmākajiem sasniegumiem mēs vēl dzirdēsim ļoti daudz,” uzskata H.Linde.

Karolina Vozgirdaite, Philip Morris Vācijas patērētāju pieredzes nodaļas vadītāja, L.Kļaviņu savukārt raksturo kā pozitīvu, talantīgu un mērķtiecīgu kolēģi. “Mēs iepazināmies apmēram pirms desmit gadiem laikā, kad strādājām Viļņas ofisā. Atceros, ka Lelde vienmēr bija smaidīga, enerģiska un ar visskaļākajiem smiekliem birojā! Jāsaka, ka es viņu uzskatu par ļoti labu komandas spēlētāju, jo viņa lieliski māk ne tikai sastrādāties ar kolēģiem, bet arī sniegt pozitīvas enerģijas lādiņu. Mūsu līdzšinējo sadarbību es raksturotu kā godīgu, patiesu, atklātu, labi strukturētu, bet tajā pašā laikā arī jautru un radošu,” teic K.Vozgirdaite.

Sportiska un azartiska

Leldei ir ļoti harizmātiska enerģija, kas spēj paraut citus līdzi, spriež Sandra Amare, Henkel mārketinga vadītāja Sadzīves ķīmijas nodaļai Baltijā. “Zvaigznes salikās tā, ka, atbraucot mācīties uz Rīgu, mēs ar Leldi nonācām vienā kopmītņu istabiņā. Sākumā viņa likās ieturēta un klusa, taču, laikam ejot, Lelde sāka atvērties, līdz uzplauka un ir gatava kļūt par jebkuras kompānijas dvēseli,” atminas S.Amare, uzsverot, ka L.Kļaviņu jebkurā vidē ir grūti nepamanīt. “Viņai piemīt laba humora izjūta, un Leldes smiekli ir tik lipīgi, ka noteikti liks smieties līdzi arī apkārtējiem. Tāpat nedrīkst nepieminēt viņas cīņas sparu. Lelde ir īsta cīnītāja - sportiska un azartiska. Turklāt šīs īpašības atspoguļojas ne tikai sporta laukumā, bet arī biznesā un brīvajā laikā. Izaicinājums varētu būt Leldes otrs vārds, jo, ja Leldi izaicina, viņa var paveikt jebko. Tajā pašā laikā Lelde ir arī cilvēks, kuram var droši uzticēties un vienmēr zināt - viņa uzklausīs un atbalstīs,” norāda S.Amare.

Arī K.Vozgirdaite piekrīt - L.Kļaviņa ir ļoti mērķtiecīga, turklāt jebkurā problēmā vai izaicinājumā viņa spēj saskatīt arī pozitīvo pusi. “To citi no Leldes varētu mācīties, tāpat kā viņas spēju apvienot ģimenes dzīvi un mātes lomu ar veiksmīgu profesionālo karjeru, kā arī māku vienmēr palikt jaunai, sportiskai, drosmīgai un smaidīgai neatkarīgi no ieņemamā amata vai sabiedrībā piešķirtā titula,” atzīmē K.Vozgirdaite.

Visa pamatā cilvēks

Arī pati L.Kļaviņa apstiprina - viņai patīk būt ārpus komforta zonas un nemitīgi izaicināt sevi. “Ja runājam par būtiskākajiem izaicinājumiem jaunajā amatā, jāsaka, ka tie galvenokārt saistās ar pārmaiņām nozarē, kā arī darbinieku motivēšanu un iesaisti. Mums jāapzinās, ka visa nozare atrodas transformācijas procesā, bet Philip Morris ir šo pārmaiņu iniciators. Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kas ļāvušas radīt mazāk kaitīgus bezdūmu produktus, būtiski mainās gan sektora, gan tirgus filozofija. Piedalīties šajā pārmaiņu procesā ir unikāla un interesanta pieredze, bet vienlaikus tas uzliek papildu atbildību gan vadītājam, gan ikvienam darbiniekam. Tāpat viens no maniem ikdienas izaicinājumiem ir izveidot arī vienotu un atsaucīgu komandu - to izdarīt mūsdienās ir daudz sarežģītāk nekā agrāk, jo liela daļa kolēģu klātienē satiekas reti. Tas nozīmē, ka vadītājam par komandas veidošanu jādomā citās kategorijās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Lai saliedētu savus darbiniekus arī virtuālajā vidē, regulāri organizējam dažādas tiešsaistes sesijas un kopsapulces, tāpat veidojam arī dažādus saliedēšanās pasākumus un runājam par mūsu kopīgo vīziju un mērķiem. Domāju, ka ikvienam darbiniekam ir jāsaprot, kāda ir viņa pievienotā vērtība mērķa sasniegšanai - ikvienam ir jāzina, kā tieši viņa darbs ietekmēs mūsu sasniegumus. Ja visi darbinieki to zinās, rezultāti būs, jo mērķa vizualizēšana ir ļoti būtisks aspekts tā sasniegšanā,” spriež L.Kļaviņa, piebilstot, ka tikpat svarīgi ir, lai komanda būtu arī motivēta, kā arī zinātu, kādi kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji darbiniekiem jāsasniedz.

“Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka, vērtējot darbu, nerunājam tikai par cipariem, jo mums ir svarīgi, kā mūsu cilvēki jūtas. Jāsaprot, ka katrs cilvēks ir pilnīgi citāds, tāpēc arī vadības stils bieži ir jāpielāgo. Es mēģinu izprast, kas ir tas, kas maniem darbiniekiem no manis un uzņēmuma konkrētajā brīdī ir nepieciešams, lai viņš savu darbu spētu izdarīt maksimāli labi. Ja mēs parūpēsimies par mūsu cilvēkiem, cilvēki parūpēsies par uzņēmuma rezultātiem. Tas ir visa pamatu pamatā,” domā L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uzņēmuma Philip Morris International (PMI) grupā ietilpstošajai SIA “Philip Morris Latvia” mainās vadība – par uzņēmuma vadītāju kļuvusi Pārdošanas nodaļas vadītāja Lelde Kļaviņa, nomainot līdzšinējo Philip Morris Latvia vadītāju Jurģi Petri, kurš pievienosies PMI Eiropas Savienības biroja komandai Šveicē.

“Kā uzņēmuma vadītājs Jurģis ir uzstādījis augstu latiņu darba kvalitātei, mans uzdevums būs turpināt viņa uzsākto darbu uzņēmuma stratēģisko plānu īstenošanā, kā arī komandas stiprināšanā. Tomēr galvenais izaicinājums būs darbs pie kompānijas globālo pārmaiņu ieviešanas un jaunu produktu virzīšana Latvijas tirgū. PMI ir aizsācis visas nozares transformāciju – smēķētājiem tiek piedāvātas arvien jaunas cigarešu alternatīvas – inovatīvi bezdūmu produkti. Mēs paplašinām produktu portfeli un jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas tirgū prezentēsim jauna veida tabakas karsēšanas sistēmu LIL Solid,” tuvākos uzdevumus iezīmē jaunā Philip Morris Latvia vadītāja L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 5 gadiem tirgū karsējamā tabaka veido 14% no tabakas produktu tirgus

Db.lv, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 07.03.2023

Dalies ar šo rakstu

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 20.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk jāiesaistās kreditēšanā, bet, ja tās nevēlas lielāku iesaisti, tad jāsāk lūkoties, ko varam darīt ar nodokļu regulējumu.

To intervijā Dienas Biznesa galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un žurnālistam Mārim Ķirsonam stāsta jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūnija žurnālā lasi:

Statistika

Inflācija vēl saglabājas pārtikas inerces dēļ

Finanses

Banku virspeļņas nodokļa ideja — dienaskārtībā

Tēma

Lielākie un prognozējami stabili ienākumi ir sanitāriem un policistiem

Ražošana

Olainfarm gatavo lēciena platformu

Tendences

Turpina pieaugt bezalkoholiskā alus popularitāte

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 26.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.septembra numurā lasi:

Statistika

Darbavietu mazāk, birokrātu vajag vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Latvija - koka palešu eksporta līderis

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Aktuāli

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Aprites ekonomika

Bizness kļūst zaļāks

Finansējums

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 03.05.2022

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3. maija numurā:

Statistika. ES izejvielu tirdzniecības pirmskrīzes skaitļi

Tēma

Nodokļu ieņēmumi pārspēj plānoto

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

Pasaules ekonomika. ASV troni vēl neatdos

Aviācija. Aviācijas atgūšanos no pandēmijas bremzēs karš

Aktuāli. Kaut kas jau jāprognozē

Tendences. Paņemt kredītu digitālam penthausam

HoReCa. Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Portrets. Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 14.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Teju vai gadu solītās nodokļu reformas vietā ir atsevišķi kosmētiski, dekoratīvi grozījumi nodokļu likumos, vienlaikus 2024. gadā daudzi uzņēmumi varēs izjust pārmaiņas nodokļu kontroles procedūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņai esot skumji, ka valstij nav vidēja termiņa nodokļu sistēmas plāna un viss notiek pēdējā brīdī, gluži kā nemitīgi atrastos ārkārtas stāvoklī, kas diemžēl ir izdevīgi tiem, kuri duļķainā ūdenī jūtas labāk, un arīdzan kontrolētājiem ir brīvākas rokas, jo tā var mainīt nosacījumus, kad vien ir tāda vēlme, un par to pat īsti neinformēt nodokļu maksātājus, kurus tas varētu skart.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.novembra numurā lasi:

* Statistika

Elektroenerģijas vairumcenas krīt, bet mazumtirdzniecībā turas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 21.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 16.08.2022

Dalies ar šo rakstu

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 04.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.oktobra žurnālā lasi:

Statistika

Cerības atliktas uz 2023. gada otro pusi

Tēma

Latvija — Baltijas čempions darbaspēka nodokļu slogā

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Komentāri

Pievienot komentāru