Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

«Eirogrupas mērķis nav par katru cenu paturēt vai izslēgt Grieķiju no eirozonas, bet panākt reformu īstenošanu Grieķijā. Mēs esam ieinteresēti, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu savu ekonomiku, drošību un tautas labklājību,» pārliecināts J.Reirs.

Ja līdz 16. jūlija rītam starptautiskie aizdevēji sniegs pozitīvu atzinumu par Grieķijā notikušajām reformām, dalībvalstīs izskatīs iespēju uzsākt sarunas par aizdevuma programmas sagatavošanu Grieķijai. Jāatgādina, ka 2014. gadā Grieķija atgriezās uz ekonomikas izaugsmes ceļa. Tas apliecina, ka Grieķijas iepriekšējā valdība spēja realizēt strukturālās reformas un panākt nepieciešamo rezultātu valstī.

Tikai tad eirozonas dalībvalstīs uzsāks nacionālās procedūras, lai lemtu par atbalsta programmas sagatavošanas uzsākšanu. Plānots, ka augusta otrajā pusē, kad tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, eirozonas dalībvalstīm vēlreiz būs jāuzsāk nacionālās procedūras, lai lemtu par programmas finansiālo apjomu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veido 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra