Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki
Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Jārēķinās, ka darbs nav tikai no 9 līdz 17, visu laiku jābūt sasniedzamam. Turklāt, grupas lielākoties brauc atpūsties tieši nedēļas nogalēs, tāpēc bieži vien nākas ziedot savas brīvdienas. Organizējot programmu tūristu grupai, vienmēr jābūt sazvanāmam, lai atrisinātu dažādus sarežģījumus, kas var rasties.

Uz Latviju visvairāk brauc skandināvi un vācieši
Ja analizējam no kādām valstīm šobrīd brauc visvairāk tūristu, tad tās ir Skandināvijas valstis, Vācija – no šīm valstīm ir vislielākais ienākošā tūrisma īpatsvars. Pēdējo trīs līdz četru gadu laikā visvairāk uz Latviju brauca norvēģi, šobrīd gan Norvēģijas tūristu skaits ir samazināties, toties pieaug zviedru un dāņu tūristu skaits.

Mēs redzam arī to, kā mainās galamērķu izvēle, piemēram, pirms pieciem gadiem pieprasītākais galamērķis Baltijā bija Tallina, pēc tam līdera pozīcijas iekaroja Rīga, bet šobrīd jau Tallina atkal ir iecienītākā pilsēta Baltijas valstīs.

Tūristu skaita izmaiņas būtiski ietekmē tieši lidojumi, cenas, kā arī tūrisma veids. Rīga ir pateicīgs galamērķis t.s. leisure tourism jeb atpūtas tūrisma galamērķis, ko ļoti iecienījuši vācu  senoiri , kuri brauc garās autobusu tūrēs pa visu Baltiju.

Latvijas attiecības ar Krieviju rada izmaiņas
Mainās ne tikai tūristu skaits no Krievijas – Eiropas masu medijos parādās informācija par saspīlētajām politiskajām attiecībām šajā reģionā, un tas ietekmē arī Vācijas, Itālijas vai Skandināvijas tūristu izvēli. Atsevišķos gadijumos politiķi ar saviem nepārdomātajiem izteikumiem bieži vien rada nepareizu priekšstatu par situāciju reģionā un tūrisma nozare ir pirmā, kas izjūt sekas.

Viens no galvenajiem faktoriem jebkuram ceļotājam ir drošība! Ja viņi televīzijā dzird no augsta amatpersonas, cik reģionā ir kritiska situācija, viņi anulē visus ceļojuma plānus. Līdzīga situācija bija arī Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofā pērnajā vasarā Donbasā, kurā gāja bojā daudzi Nīderlandes tūristi. Mūsu uzņēmuma birojā Maskavā uzreiz bija vērojams straujš tūristu skaita samazinājums, turklāt, tika anulēti arī neskaitāmi ceļojumi uz Baltijas valstīm, jo tās ģeogrāfiski atrodas Krievijas kaimiņos.

Politiķu izteikumu iespaidā
Pieredze rada, ka politiķi runā neanalīzējot savu vārdu sekas uz nozari. ka pasakot divus vai trīs nepārdomātus teikumus, simtiem cilvēku var zaudēt darbu.

Reizēm rodas priekšstats, ka daži valdības pārstāvji dzīvo savā pasaulē. Politiķiem jāsaprot, ka viņu rīcība ietekmē visu sabiedrību. Es neesmu politikas eksperts, bet, redzot kādas sekas tas atstāj, piemēram, uz tūrisma sektoru, ieteiktu vairāk pārdomāt savus izteikumus.

Rīga – gardēžu galamērķis
Rīga piesaista ar gastronomisko piedāvājumu, kā arī ar Centrāltirgu, kam līdzīga nav nekur citur Eiropā. Starp iecienītākajiem galamērķiem joprojām ir arī Sigulda, kurā ir plašs piedāvājums un unikālas aktivitātes, piemēram, vertikālā vēja tunelis "Aerodium", arī Siguldas Tūrisma informācijas centrs strādā ļoti profesionāli, regulāri tiek īstenotas jaunas aktivitātes, tiek radīti interesanti piedāvājumi. Siguldas pašvaldība, manuprāt, ļoti prasmīgi apgūst un realizē ES fondu līdzekļus – informācija un reklāma par tūrisma iespējām ir pārdomāta gan no saturiskā, gan dizaina viedokļa. Ļoti būtiski ir tas, ka tiek atbalstīti vietējie uzņēmēji un ražotāji, tiek organizētas ekskursiju tūres un degustācijas, kas, protams, mājražotājiem nozīmē iespēju nopelnīt. Tūrisma jomā Sigulda ir tālu priekšā visām citām Latvijas pilsētām!

Jūrmalai vēl ir kur augt
Kas attiecas uz kūrortpilsētu Jūrmalu – tas, protams, ir viens no galamērķiem, kuru tūristi labprāt apmeklē, bet Jūrmalai noteikti vēl ir daudz jāaug. Es ceru, ka tagad, kad pilsētā vairs nenotiks „Jaunais vilnis”, tūrisma jomā notiks kāda izaugsme un tiks padomāts par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd Jūrmalā tūristiem var atbraukt un pastaigāties gar jūru, tas arī viss. Kamēr bija „Jaunais vilnis”, Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem nebija nepieciešamības satraukties, par noslogojumu vasaras sezonā viesnīcas, restorānos, plus cenas bija neatbilstoši augstas, tagad ir laiks izstradāt jaunus piedāvājumus. Jūrmala tiek pozicionēta kā SPA un relaksācijas pilsēta, bet realitātē jau ir tikai kādas trīs vai četras SPA viesnīcas, kurās cenu līmenis un kvalitāte ir atbilstoši. Tikai ar SPA procedūrām tūristus nevar piesaistīt, piedāvājuma jābūt daudz plašākam. Jūrmalai ir liels nākotnes attīstības potenciāls!

Vēl viens ļoti iecienīts tūrisma galamērķis ir Rundāle, kura, pateicoties Lancmaņa kungam, nu jau vairākas desmitgades pieņemas krāšņumā un gadu no gada nepārtraukti pārsteidz ar kaut ko jaunu.

Uz Latviju brauc aizvien vairāk t.s. korporatīvo jeb biznesa tūristu, kuri pavada pie mums trīs līdz četras dienas. Pusi no laika viņi pavada konferencēs vai semināros, un papildus tam ir arī izklaidējošās vai kultūras aktivitātes. Lielākoties viņi uzturas Rīgā, attiecīgi arī pārējiem galamērķiem jābūt Rīgas tuvumā. Laiks, kas tiek pavadīts ceļā, nevar būt ilgāks par stundu, attiecīgi viņi visbiežāk apmeklē Siguldu, Jūrmalu, Rundāli u.tml.

Valdībai jāsāk apzināties tūrisma sfēras nozīmi
Rīga ir tūrisma galamērķis tiem ceļotājiem, kuri vēlas baudīt labu ēdienu un kvalitatīvu servisu. Rīga ir piemērota tiem tūristiem, kuri ir turīgi, bet nevēlas pārmaksāt par saņemto pakalpojumu. Rīga ir value for money – laba kvalitāte par labu cenu!

Tas laiks, kad Rīga bija vecpuišu ballīšu galamērķis, ir pagājuši. Tas bija aktuāli pirms pieciem gadiem. Tagad uz Rīgu brauc interešu grupas – tūristi no Vācijas, Skandināvijas, Šveices, kuri brauc baudīt mākslu, apmeklēt operu, baletu u.tml. Pie mums Latvijā ir brīnišķīgs pasākums – Dziesmu un deju svētki, diemžēl to apmeklē salīdzinoši maz tūristu, jo biļešu uz šo grandiozo notikumu vienkārški nav. Latviešiem vispirms jātiek pašiem skaidrībā ar sevi, jāizlemj, kādu valsts tēlu mēs vēlamies veidot – vai mēs pozicionējam sevi kā tautu, kas dzied un dejo, vai liekam uzsvaru uz zaļo dzīvesveidu vai ejam vēl kādā citā virzienā. Mēs paši līdz galām nesaprotām, kas esam! Un, kamēr mēs to nesapratīsim, nespēsim veidot veiksmīgu tēlu starptautiskajā tirgū! Strādājot tūrisma nozarē tik ilgu laiku, esmu secinājusi – tur, kur ir iesaistītas valsts iestādes, sadarbība noris grūtāk un smagāk.

Līdzīgi vērtējuma arī situācija ar investīcijām tūrismā, proti, zīmols „Live Riga” – ir ieguldīts un tiek ieguldīts milzīgs darbs, šī zīmola izstrādē, tomēr proporcionāli 70% no līdzekļiem, kas tiek novirzīti tūrismam, Rīgas dome iegulda atpūtas tūrismā, kam raksturīga lētāku galamērķu, apskates objektu, viesnīcu un restorānu izvēle, attiecīgi arī ieņēmumi atpūtas tūrismā ir mazāki nekā piemēram, ar biznesa vai korporatīvajiem tūrismā. Biznesa klienti, kuri rīko konferences, seminārus, iznomā telpas, apmeklē augsta līmeņa restorānus u.tml., piesaistei tiek atvēlēti tikai 30% līdzekļu, kaut gan ieņēmumi no šiem tūristiem būtu daudz lielāki. Privātā sektora uzņēmēji tūrisma jomā ir vairākus soļus priekšā pašvaldībām un valsts iestādēm, viņi daudz labāk izprot tirgu un seko līdzi mainīgajām tendencēm. Valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem tūrisma speciālistiem nereti trūkst praktiskās pieredzes un saiknes ar reālo tūrisma biznesa vidi, kas attiecīgi kavē ļoti daudzus procesus un tūrisma nozares attīstību.

Mēs aicinām mūsu valdību pardomāt, cik liela ir tūrisma sfēras nozīme tādā valstī kā Latvija. Mums nav naftas, nav lielu ražotņu – tūrisma nozare ir viena no tām sfērām, kurā ir milzīgs attīstības un izaugsmes potenciāls, kurš būtu jāstimulē.Tā ir joma, kurā ir jāiegulda un jāveicina augšupeja. Ticu, ka laika gaitā tas mainīsies!

Jevgenija Puļķe ir biznesa augstskolas Turība absolvente. Viedokli sagatavojusi biznesa augstskolas Turība.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra