AS Veselības centru apvienība (VCA) valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis uzskata, ka ministra Gunta Belēviča iecere samazināt no 10 – 20% finansējumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz plānveida sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir ceļa sākums uz krasu saslimušo pieaugumu ar ielaistām slimībām un laikus nenoteiktām diagnozēm, kas ilgtermiņā palielinās valsts izdevumus veselības aprūpei, teikts paziņojumā medijiem.

G. Belēvičs ir darījis zināmu privātām medicīnas iestādēm savu ieceri 2016. gadā par 10 – 20% samazināt finansējumu sekundārai veselības aprūpei. Tas nozīmētu, ka ambulatorajos sekundārās veselības aprūpes centros, kur tagad ieraduši doties pacienti, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, tos vairs nevarēs saņemt šī gada apjomos, bet par 10-20% mazāk. Ministra jaunā ideja paredz, ka no medicīnas iestādēm pārdalītais finansējums tiktu izmantots slimnīcās neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. «No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākošais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu – sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tātad viens veselības aprūpes posms pazūd», uzskata Z. Lasovskis.

Šajā idejā VCA valdes priekšsēdētājs redz virkni problēmu. Pirmkārt, slimnīcas saskaņā ar valstī gadu desmitiem pastāvošo sistēmu, ir uzskatītas kā augstākais veselības aprūpes posms –terciārais līmenis, kas risina problēmas, kuras nav spējuši atrisināt ģimenes ārsti un citi speciālisti. Jaunās ieceres gadījumā slimnīcās būs «jādzēš ugunsgrēks», jo laikus nav bijusi novērsta gruzdēšana.

Otrkārt, slimīcas nav gatavas būtiski kāpināt ārstējamo pacientu skaitu, jo viņu rīcībā nav personāls vai arī personāls nav radis strādāt ambulatori. Augstākās raudzes profesori nav ieinteresēti strādāt par samaksu, ko paredz valsts programmas. Lai gan slimnīcu rīcībā ir aparatūra, pieaugot pacientu plūsmai, uz pieprasītākiem izmeklējumiem veidosies vēl garākas rindas un radīsies vēlme iegādāties vēl papildu aparatūru no valsts budžeta līdzekļiem.

Treškārt, pieaugs ielaisto slimību skaits, kas kopumā prasīs lielākus līdzekļus pacientu ārstēšanai stacionārā, jo laikus nebūs veikti izmeklējumi, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu ambulatori.

Ceturtkārt, ārstēšanas izmaksas valsts iestādēs kopumā izmaksā vairāk kā tāda pati privātajās, jo papildus maksai par pakalpojumu tiek maksāti slimnīcu kredīti, aparatūras iegāde, dažādas investīcijas un dotācijas. Visdrīzāk nedz Stradiņi, nedz Gaiļezers  nemaksā nomas maksu par telpām.

«Ministra jaunās ieceres nerisina problēmas, ja no medicīnas aprūpes kartes tiek izņemts tik svarīgais vidus posms - tieši otrādi medicīnisko aprūpi padara pacientam vēl nepieejamāku», uzskata VCA valdes priekšsēdētājs, pamatojot to ar skaitļiem. 2014. gadā VCA poliklīnikās Rīgā tika apkalpoti 184 tūkstoši unikālie pacienti un veiktas 1,8 miljoni manipulācijas. «Es neloloju ilūzijas, ka, atņemot VCA un  piešķirot 10-20% papildus finansējumu divas Rīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas gadā būs gatavas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus papildus vēl  18 000 līdz 37 000  pacientiem», piebilst Z. Lasovskis un uzsver, kamēr nebūs ieviesta obligātā medicīniskā apdrošināšana nebūs mehānisma un kritēriju, pēc kuriem noteikt, vai pacientam pienākas valsts apmaksāti pakalpojumi, vai ārstēšanās izdevumi jāsedz pašam.

VCA ietilpst poliklīnikas Aura, Dzelzceļa veselības centrs, Dinas, Jugla, Elite, Liepājas MC, Olvi, Pļavnieki,  Pulss 5, Vesels, Bolderājas doktorāts un Mežaparka doktorāts, kā arī Klīnika EGV, kuras darbības fokuss ir reproduktīvā veselība.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra