Pēdējo 25 gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaitu samazināšanos. 1990. gadā Latvijā dzīvoja 2.67 miljoni cilvēku, 2005. gadā - 2.25 miljoni, bet šogad Latvijā vairs dzīvo tikai 1.98 miljoni. Diemžēl arī prognoze nav iepriecinoša – nākamo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 1.76 miljoniem.

Tik straujš iedzīvotāju skaita kritums ir rets fenomens. Ir grūti atrast līdzīgas valstis, kuras nebūtu pārdzīvojušas smagas epidēmijas vai karus, bet saskartos ar tik strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdzīga situācija ir vien Andorā, kura pēdējo astoņu gadu laikā pazaudēja 12% iedzīvotāju, kā arī Ziemeļu Marianas salas zaudēja 20.3% iedzīvotāju pēdējo 15 gadu laikā. Apvienotās Nācijas (ANO) prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2050. gadā samazināsies par 19% kopš 2015.gada. Tikai piecām valstīm pasaulē tiek prognozēts vēl straujāks kritums: Bulgārijai, Ukrainai, Moldovai, Bosnijai un Hercegovinai.

Lai labāk saprastu, ko šāds kritums nozīmē valstij, pieņemsim, ka Latvija ir ciems un 2005. gadā tajā dzīvoja 100 cilvēku. Tas nozīme, ka šobrīd ciematā dzīvo jau par 12 cilvēkiem mazāk. Un tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam ciema iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 10 cilvēkiem un ciemā dzīvos vairs tikai 78 cilvēki.

Mazāks iedzīvotāju skaits negatīvi ietekmēs ciema kopējo ražotspēju, mainīsies arī uzturēšanas slogs uz tiem, kas strādā.

No simts ciema iedzīvotājiem 2005. gadā strādāja tikai 41 cilvēks. Pārējie dažādu iemeslu dēļ nestrādāja: 15 no viņiem bija bērni, 14 cilvēki bija sasnieguši pensijas vecumu. Pārējie vai nu nebija ekonomiski aktīvi, vai nu meklēja darbu. Līdz ar to varam sarēķināt demogrāfisko slodzi – bērnu un veco cilvēku skaitu uz vienu darbspējas vecuma iedzīvotāju. Ja 2005. gadā tā bija 0.47,tad šogad demogrāfiskā slodze jau ir 0.52, jo, samazinoties darbspējas cilvēku skaitam, veco cilvēku un bērnu skaits nav samazinājies tik strauji. Taču saskaņā ar prognozēm 2025. gadā demogrāfiskā slodze pieaugs līdz 0.61. Ko tas nozīme? To, ka vai nu palielināsies nodokļu slogs uz darbaspējīgajiem, vai nu de facto samazināsies izdevumi bērnu izglītībai, vai arī pensijas de facto būs mazākas. Pastāv arī iespēja, ka visi šie apstākļi iestāsies vienlaicīgi.

Notiekošais mūsu abstrakstajā «ciemā» atspoguļo tendences Latvijā kopumā. Ja pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits ‘Latvijas simts iedzīvotāju ciemā’ samazinājās par divpadsmit cilvēkiem, tad ‘Kurzemes simts-iedzīvotāju ciemā’ tas samazinājās par 16. cilvēkiem. ‘Latgales ciemā’ – par 21. cilvēkiem.

Kādi ir galvenie secinājumi?
Pirmais – ir ļoti svarīgi apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo, to nepanākot, var nākties vērot, kā pamatīgas problēmas piedzīvo pensiju un sociālā atbalsta sistēma. Otrkārt – ir pēdējais laiks ķerties reģionālās attīstības politikas pārskatīšanai un iedzīvināšanai, jo reģioni šobrīd iztukšojas ātrāk par lielajām pilsētām, un iemesls tam ir – ekonomikas stagnācija.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra