2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Patiesībā satraukums ir par imigrācijas likuma tā saucamo «investoru pantu» lielo popularitāti Krievijas pilsoņu starpā. Tiesa, pēc imigrācijas likuma grozījumiem, kuri nosaka, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro, interese esot kritusies.

Tomēr Lursoft dati apliecina, ka  šajā gadā vislielākais investoru skaits – 1274 (investīciju apjoms 59,5 miljoni eiro)  – Latvijā ienākuši tieši no Krievijas, un, iespējams, daļa ir saistīta tieši ar vēlmi iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Piemēram, 2013. gadā TUA saņēma 3100 Krievijas pilsoņi (likums paredz, ka līdz ar investoru TUA saņem arī viņa laulātais un nepilngadīgie bērni), un apmēram 80% gadījumu, atļauju saņemšana bija saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi. Saistībā ar ieguldījumiem kādas sabiedrības pamatkapitālā pērn tika izsniegtas vien 428 atļaujas. Lai arī imigrācijas likuma «investoru panti» ļauj Latvijā ieplūst samērā lielam naudas daudzumam. TUA tirgošanas pretinieki turpina uzsvērt, ka nākotnes zaudējumi var būt lielāki par ieguvumiem. Proti, neproporcionāla nekustamā īpašuma segmenta attīstība, nezināmas izcelsmes naudas ieplūšanas draudi un pat nacionālās drošības riski. Savukārt vairāki ekonomikas eksperti saka – TUA izsniegšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi, un lai nodrošinātos pret Latvijai nevēlamu personu ierašanos valstī jāmeklē citi līdzekļi.

Bankas cīnās par savu taisnību

Šogad aktualizējās arī ar ļaunprātīgiem maksātnespējas gadījumiem un fiktīviem kreditoriem saistīti jautājumi. Četras bankas - Swedbank, SEB Banka, Norvik Banka un Reverta vērsās pie jaunievēlētās Saeimas ar atklātu vēstuli, kurā cita starpā minēts, ka ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. «Pieļaujot šādu shēmu īstenošanu, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudz desmitu miljonu eiro apmērā,» tā finansisti. Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis bankas interešu aizstāvībai pret ļaunprātīgām maksātnespējām pieļāva iespēju vērsties starptautiskajā tiesā. Strīdi starp baņķieriem un parādniekiem pat tika iznesti «ārpus mājas» - Swedbank publiskoja Tērbatas biznesa centrs (TBC) shēmu, ar kuras palīdzību uzņēmums gribot izvairīties no 7,7 miljonu eiro kredīta. Proti, TBC par bankas aizdevumu uzcēla biroju ēku Rīgas centrā. Kredīts tika nodrošināts ar hipotēku un jaunuzcelto ēku. Vēlāk ēku nodeva ar TBC saistītā uzņēmuma Gvano īpašumā, saglabājot par labu Swedbank reģistrēto hipotēku. Tad TBC pēc juridiskās adreses maiņas nonāca Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas piekritības apgabalā, pieteicās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam (ĀTAP), atbrīvojās no parāda pret Swedbank, no hipotekārās ķīlas devēja pienākumiem mēģināja atbrīvoties arī Gvano. ĀTAP par labu atzina maksātnespējas administratore, tiesnesis to apstiprināja, parādniekam rezultātā ir tīri papīri, bet nodrošinātais kreditors – banka – zaudē miljonus. Augstākās tiesas Civillietu departaments pirmās tiesas instances spriedumu par SIA Gvano ĀTAP apstiprināšanu atcēla, un ar blakus lēmumu minēto lietu nodeva Ģenerālprokuratūrai, Maksātnespējas administrācijai un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam pārbaudei.

Savukārt Norvik Banka mediju slejās aprakstīja SIA Winergy, iespējams, īstenotās shēmas un pārmeta tam izvairīšanos no vairāk kā 18 miljonu eiro parāda atmaksas. Arī Winergy īpašnieki apsūdzēja Norvik Banku maksātnespējas likuma ļaunprātīgā izmantošanā un reiderismā. Divu ārvalstu investoru strīds Latvijai var beigties ar zaudējumiem - Winergy īpašnieks Igaunijas pilsonis Indreks Kuivalliks sācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, prasot ne mazāk kā 51 miljonu eiro kompensāciju. Par vēršanos starptautiskajā šķīrējtiesā domā arī Norvik.

Investoru strīdi bez investīcijām

Tomēr gada skandalozākā investīciju pretenzija ir ASV ofšora Menard Port LLC vēlme iegūt no valsts 8 miljonus eiro tam it kā nodarīto zaudējumu kompensācijai. Uzņēmums norāda, ka Latvija atbilstoši Latvijas un ASV līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikumiem «nav nodrošinājusi šī līguma noteikumu pilnvērtīgu izpildi attiecībā pret Menard Port LLC veiktajiem ieguldījumiem, pieļaujot uzņēmuma interešu un likumīgo tiesību pārkāpšanu». Runa ir „Menerd Port LLC” vēl pavasarī uzsākto tiesvedību pret koncernu Nordic Partners, par kopīpašumā esošajam NP Business centre it kā nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr ja iepriekš minētajos gadījumos nauda ir reāli bijusi, tad ASV investors Menard Port LLC strīdus objektā – NP Business centre - nav ieguldījis nevienu ASV dolāru. Vienīgais ieguldījums ir 2010. gadā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai ieguldītie 171 740 eiro (vairākuma akcionārs šim pašam mērķim ieguldīja 343 054 eiro). Arī par savām 33,33 NP Business centre daļām „Menard Port LLC” savulaik nav maksājis ne centa. Kā atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem no tās savulaik no Nordic Partners koncerna ieguva Menard Port LLC patiesā labuma guvējs zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons. «ASV investora» Menard Port LLC vārdu nav iespējams atrast arī Lursoft apkopotajā statistikā par reģistrētiem ārvalstu investoriem Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos. ASV investoram, kurš vēlas no valsts iegūt 8 miljonus eiro, tomēr vajadzētu spēt pierādīt kaut jel kādus ārvalstu ieguldījumus valsts tautsaimniecībā.

Uz starptautisko arbitrāžu pret Latvijas valsti 2014. gadā posās vēl kāds ārvalstu investors, kura reālās investīcijas Latvijas ekonomikā ir grūti pamanāmas. Tas ir Spānijas mašīnbūves uzņēmums Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A (CAF). Spāņi joprojām turas pie ieskata, ka 2012. gadā ar Pasažieru vilcienu noslēgtais, un vēlāk tā paša Pasažieru vilciena lauztais jaunu vilcienu piegādes līgums ir spēkā. Minētais līgums paredzēja 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkšanu un uzturēšanu par 403,9 miljoniem eiro. Savukārt 2013. gada vasarā kļuva zināms - CAF prasība pret Latvijas valsti varētu svārstīties 60 līdz 200 miljonu eiro robežās. Lai arī Latvijā nav uzbūvēta neviena CAF rūpnīca, nav saražots neviens vilciens, spāņi apgalvo - ieguldījumi Latvijā ir veikti. Latvijas puse savukārt ir pārliecināta - tā kā līgums nav spēkā, CAF nav bijis likumīga pamata nekādām investīcijām. Izskatās, ka tiesu lietas bēdīgi slavenā vilcienu iepirkuma sakarā vēl tikai uzņems apgriezienus. Bet, kamēr Latvijā turpinās vilcienu iepirkuma epopeja ar citiem piegādātajiem galvenajās lomās, igauņi jau pusotru gadu brauc jaunos vilcienos. Gada skandālu bilance rāda vēl kādu bēdīgu ainu - Latvijā joprojām netrūkst tā saucamo «investoru», kuru galvenais ierocis ir veiksmīgi uzkonstruēti juridiski papīri reāla ieguldījuma vietā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra