Ir nepieklājīgi līst svešā kabatā un skaitīt tajā naudu – šī patiesība ir kādas senas latviešu tautas parunas mūsdienu interpretācija. Uz to īpaši tīk norādīt tiem, kam tās naudas ir daudz, jeb šīs «kabatas» saimniekiem, turpretim aizrādītājiem nav vispār vai arī ir daudz, bet par maz.

Paturot prātā šo tautas gudrību, nerēķināsim, cik daudz naudas ir Martina Gausa kabatā un cik daudz pagājušajā gadā viņš ir saņēmis, vadot AirBaltic. Taču vienlaikus M. Gausa gadījums liek aizdomāties par to, cik saņem citi valsts lielāko uzņēmumu vadītāji, ārsti un skolotāji.

Tad, lūk, ko vēsta fakti. Pirmkārt, kopš 2012. gada M. Gausa alga ir pieaugusi gandrīz trīs reizes. Neatradu nevienu gadījumu kādā valsts uzņēmumā, kur šādi «sadārdzinātos» tās vadītāja pakalpojumi. Ārstiem un skolotājiem 300% liels pieaugums šo gadu griezumā būtu «kosmoss», un, ja runājam precīzi, izpildvara – tā pati, kas M. Gausam maksā algu, – atļāvās palielinājumu skolotājiem vien kādu 5% apmērā, 10–15% ārstiem. Turklāt pat ar to visu viņu šodienas algas nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Par senioriem jeb pensionāriem pat nerunāsim – smagas debates notiek pat par inflācijas radītā sadārdzinājuma diktēto nepieciešamību indeksēt pensijas, kur nu vēl par cita veida pensiju paaugstināšanas iespēju!

Otrkārt, M. Gausa alga ir līdz pat 10 reizēm lielāka par lielāko valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu, vēl jo vairāk – pat viņi visi kopā nesaņem tik daudz, cik izpildvara ir atvēlējusi vienam M. Gausam. Šāds salīdzinājums ļauj mums dēvēt Uģi Magoni (LDz), Gunti Maču (LDz Cargo), Robertu Strīpnieku (LVM) par vienkāršiem darbarūķiem. Vēl grūtāk ir atrast īstos vārdus, kā būtu jādēvē tie cilvēki, kas ik dienu glābj līdzcilvēku dzīvības un rūpējas par visas Latvijas jaunās paaudzes skološanu, paturot prātā, ka ar M. Gausa algu pietiktu kādu 30 augsti kvalificētu ārstu vai 150 skolotāju atalgojumam. Proti, par vienas stundas darbu 2014. gadā M. Gauss saņēma 243 minimālās stundas tarifa likmes, 1,5 minimālo mēnešalgu un vismaz kādu 3-4 mēnešu kopējo iztikas minimumu.

Vienlaikus Satiksmes ministrija uzskata, ka M. Gausa atlīdzība ir adekvāta un tieši proporcionāla izvirzītajiem finanšu, stratēģiskajiem un operatīvās darbības mērķiem. Proti, jo lielāka AirBaltic peļņa, jo lielāka M. Gausa alga. Salīdzinājumam – Latvijas dzelzceļa vadītāja alga ir deviņas reizes mazāka par M. Gausa algu, bet Latvijas dzelzceļa peļņa ir vismaz septiņas reizes lielāka par AirBaltic peļņu. Kā ar loģiku?

Treškārt, nevar nepajautāt, kas tad īsti veido AirBaltic peļņu, kura pēdējos divos gados ir nevis komercdarbības ieņēmumu rezultāts, bet gan Latvijas krājbankas un Baltijas Aviācijas sistēmas prasījumu tiesību pārdošana pašam AirBaltic, ļaujot bez jebkādas M. Gausa piepūles uzzīmēt bilancē peļņu. Kur te ir M. Gausa nopelns? Varbūt šādi par darbu tiek maksāts arī Prudentia no M. Gausa algas?

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra