Grieķijas potenciālā nespēja norēķināties ar Eiropas Komisiju ne vien draud ar tās ‘izkrišanu’ no eirozonas, bet arī ar plašiem privātā sektora bankrotiem, jo Grieķijas uzņēmējiem tiks «norauti» Eiropas Centrālās bankas kredītlīdzekļi.

Kredītrisku apdrošinātāji, kas nodrošina bilances un naudas plūsmas aizsardzību uzņēmumiem to klientu nemaksāšanas gadījumā, pēdējo mēnešu laikā ir maksimāli ierobežojuši darījumus ar Grieķiju. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem ir darījumu partneri Grieķijā, pašlaik ir tikpat kā neiespējami iegādāties jebkādu darījumu risku apdrošināšanu.

Starptautiskās kredītrisku kompānijas pašreiz pārskata saviem Grieķijas klientiem piešķirtos kredītlimitus. Visā pasaulē tie tiek drastiski samazināti vai vispār atcelti, izņēmumi ir vienīgi starptautisko kompāniju filiāles. Šo izmaiņu rezultātā jau tagad ir traucēti darījumi un tiek kavēta tirdzniecība starp Grieķiju un tās starptautiskajiem partneriem. Tāpat kreditēšanas samazinājums rada ievērojamu spiedienu uz vietējo banku spēju finansēt darījumus. Bankām drīz trūks līdzekļu, bet piekļuve starptautiskajiem tirgiem projektu finansēšanai un ilgtermiņa investīcijām būs slēgta.

Jāpiebilst, ka Grieķija atrodas nestabilā situācijā jau vairākus gadus, piedzīvojot  pilsoņu nemierus un vardarbīgas demonstrācijas. Ja Grieķija pametīs Eiropas vienotās valūtas zonu, ekonomiskās sekas, atjaunojot savu ļoti devalvēto valūtu, būs ļoti smagas. Politiskā vardarbība, kapitāla kontrole un citi riski pilnībā aizbaidīs starptautisko kompāniju naudu un cilvēkus.

Eiropas lielākā valsts jau ilgāku laiku ir bijis drauds gan Eirozonas dalībniekiem, atsakoties ieviest fiskālās reformas un taupības politiku.  Tāpēc, ja Grieķija piedzīvos defoltu un pametīs Eirozonu, visticamāk dienas kārtībā izvirzīsies jautājums par citu ES dalībvalstu «veselību», kuras pēdējo gadu laikā ir smagi cīnījušās par savu ekonomisko stabilitāti.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra