Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Latvijas iedzīvotāju skaits pasaules iedzīvotāju kopskaitā ir vien aptuveni 0.026% [9], turklāt tam ir tendence sarukt. Taču Latvijas pienesums pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) pēc atšķirīgiem datiem svārstās starp 0.037% (Pasaules Bankas novērtējums 2015. gadam un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējums 2016. gadam) un 0.042% (ANO novērtējums 2015. gadam). Arī tas nav daudz. Tomēr vidēji viens Latvijas iedzīvotājs rada lielāku vērtību nekā vidēji viens pasaules iedzīvotājs. Un, šādi mērot, Latvijas iedzīvotājs ir arī vidēji turīgāks.

Turklāt, ja raugāmies uz to, cik ļoti Latvija ir pārstāvēta pasaules tirdzniecībā (ārpus savas valsts pārdoto preču vērtībā), tad mūsu valsts daļa pasaules eksportā svārstās ap 0.07%. Turklāt 2016. gadā Latvijas tirgus daļa pasaulē ir pat nedaudz augusi salīdzinājumā ar 2015. gadu (1. attēls). Latvija arī spēj palielināt tirgus daļu pasaulē straujāk nekā atsevišķas valstis ar augošu iedzīvotāju skaitu.

Daļēji tas raksturo spēju ģenerēt eksporta ienākumus, taču, iespējams, centība nebūtu tik liela, ja daudzu resursu trūkums neliktu tos importēt. Tāpat kā, ja pelnītspējas nodrošināšanai un izmaksu mazināšanai uz katru saražoto vienību nebūtu nepieciešams ražot pēc iespējas lielāku apjomu, t.i., audzēt darba ražīgumu. Un mazā tautsaimniecībā darbojoties, ražot lielu apjomu drīzāk spēj tieši eksportētājs.

Gan uzņēmuma, gan valsts spēju kāpināt tirgus daļu nereti uzskata par vienu no konkurētspējas mērauklām. Tam, kā veicināt tirgus daļas palielināšanos, ir vairākas receptes. Viena no tām, īpaši gadījumā, ja starptautiskā tirgū tiek piedāvātas salīdzināmas preces, ir rast veidus, kā organizēt ražošanu tā, lai būtu iespējams mazināt izmaksas uz vienu produkcijas vienību.

Tā kā izejmateriāli bieži ir starptautiski tirgojamas preces un to cenu līmenis neveidojas iekšzemē, tad spēju saglabāt pozīciju salīdzināmu preču tirgū mēdz mērīt ar darbaspēka izmaksu pārmaiņām uz vienu pievienotās vērtības vienību salīdzinājumā ar citām valstīm. Vienības darbaspēka izmaksas Latvijas tautsaimniecībā un apstrādes rūpniecībā 2016. gadā turpināja augt, tomēr uzņēmumu pelnītspēja daudzās nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecībā un vairākās tās apakšnozarēs, saglabājās stabila vai pat auga.

Latvijas eksporta daļa pasaules preču tirgū 2016. gadā nedaudz pieauga, bet tuvākajos tirgos – Eiropas Savienības (ES) valstu vidū – tā auga pat straujāk, par 5.7%[2] (2. attēls). Turklāt šajās valstīs eksporta daļa auga uz konkurētspējas efekta rēķina, un ne tik daudz tādēļ, ka Latvija būtu palielinājusi eksportu uz tām valstīm, kuru imports kopumā audzis (tirgus efekts) vai preču grupās, kuru imports ES valstīs vairāk audzis (produkta efekts).

Starp lielākajiem eksporta noieta tirgiem Latvijas preču daļa augusi, piemēram, Vācijā (3.a attēls), un nedaudz Igaunijā, kā arī saglabājusies stabila pieauguma tendence Lielbritānijā (3.b attēls), kur Lielbritānijas mārciņas kursa vājuma dēļ to nevarēja gaidīt. Tomēr, piemēram, Latvijas kokrūpnieki sekmīgi ieņem nišu, kurā, šīs nozares citu valstu uzņēmējiem cenu pārmaiņas, visticamāk, kļuvušas pārāk neizdevīgas.

Daudzas pasaules organizācijas izveidojušas dažādus labklājības vērtēšanas instrumentus, lai izmērītu un vērtētu valstu attīstību (progresu).

2016. gada rudenī Pasaules Ekonomikas forums (PEF) nāca klajā ar Globālās konkurētspējas indeksu (GKI), kas neiepriecinoši rādīja, ka Latvijas pozīcija pasliktinājusies par 5 vietām, lai gan indeksa vērtība nebija būtiski mainījusies. Skaidrs – citi aizsteigušies priekšā.

Vienlaikus Pasaules Bankas Doing Business jaunākais apkopojums par uzņēmējdarbības vidi izrādījās pārāk glaimojošs, lai daudziem liktos ticams. Tur Latvija 190 valstu pulkā pakāpusies par trijām pozīcijām uz 14. vietu un atrodas jau teju līdzās Igaunijai, kura vienlaikus piedzīvojusi nelielu pozīcijas vājināšanos.

Neilgi pēc tam "BIB Latvijas barometra" pētījums par iedzīvotāju laimes sajūtu un dzīves mērķiem jautājumā par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi uzrādīja līdzīgu rezultātu kā World Happiness Report 2016. Šajā indeksā Latvija jau bija priekšā Igaunijai, un savu "atrāvienu" ir palielinājusi arī 2017. gada pārskatā.

Iepriekš minētie rādītāji nereti paši iekļauj tirgus vērtību radīšanu vai kādu no ienākumu rādītājiem. Tie var tikt izskaidroti ar ienākumiem vai arī tie ir priekšnosacījums tam, lai vērtība tiktu radīta/ienākumi augtu. Citiem vārdiem sakot, tādā vai citādā veidā progresa vērtēšanā iekļūst IKP un tā pieaugums uz vienu iedzīvotāju.

Zināma sakarība starp ienākumu līmeni (jeb tautsaimniecībā kādā laika periodā radīto vērtību), ko mēra ar IKP uz vienu iedzīvotāju un minēto GKI pastāv. Tas nav pārsteidzoši, jo PEF konkurētspējas definīcijā ietilpst spēja nodrošināt augošu produktivitāti. Tāpat GKI ietver ienākumu līmeni (tas tiek izmantots arī valstu dalīšanai grupās, lai precizētu to pozīcijas noteikšanai lietojamo metodoloģiju).

Visai izteikta ir arī sakarība starp IKP uz vienu iedzīvotāju (Pasaules Bankas dati) un laimes indeksu, kas mēra apmierinātību ar dzīvi (4.b attēls). Taču pie augsta ienākumu līmeņa, ienākumiem turpinot augt, apmierinātība ar dzīvi vairs gandrīz neuzlabojas. Spilgti oranžie punktiņi tālākajos grafikos apzīmē Latviju.

Iepriekš redzējām, ka vidējais ienākumu līmenis samērā cieši korelē ar tautsaimniecības konkurētspēju un pat Laimes indeksu. Tomēr, kā norāda daudzi alternatīvo rādītāju pētnieki, IKP lielums un dinamika nesniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem. Vai IKP tiek izlietots dzīves apstākļu uzlabošanai [13,193]? Cik vienmērīgi tie tiek sadalīti sabiedrībā? Kādas ir iedzīvotāju izvēles brīvības? Galu galā, nepasaka arī to, kā pievienotās vērtības radīšana ietekmē vidi un nākamo paaudžu izredzes izdzīvot. "Nacionālais kopprodukts, īsi sakot, mēra visu, izņemot to, kas dzīvi padara dzīvošanas vērtu," sacījis ASV senators R. Kenedijs, papildus minot ģimenes saišu stiprumu un citas vērtības savā 1968. gada uzstāšanās reizē, kas daudz citēta IKP aizstāšanas un papildināšanas diskusijās.

Kad 20. gadsimta 30. gados S. Kuznets (ASV) tika lūgts rast t.s. Lielās depresijas laikam piemērotu risinājumu, lai varētu saprast, kurp tautsaimniecība virzās, radās IKP. Kopš tā laika šis ne tik vienkārši aprēķināmais, taču ērti lietojamais tautsaimniecību raksturojošais rādītājs ir iekarojis daudzu ekonomistu sirdis un prātus, un cauri gadu desmitiem turpina savu uzvaras gājienu kā izaugsmes un labklājības pirmais raksturlielums.

Autors gan no paša sākuma norādīja uz to, kam šis rādītājs domāts un kam to labāk nelietot. Tomēr IKP izmantošana, šķiet, līdzinās mūsdienu uztura bagātinātāju reklāmai. Vai patērētājs bieži ievēro piebildi, ka tas neaizstāj sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu? Vai patērētāju vienmēr interesē, ka visi bagātinātāji visiem iedzīvotājiem nav jālieto?

IKP kā mērījums turpina dzīvot, lai arī jau vairākus gadu desmitus ir bijis daudz mēģinājumu to aizstāt vai "uzlabot". Citiem vārdiem sakot, tie ir mēģinājumi mērīt kādu citu – īstāku progresu, tos mērķus, kuru dēļ ir vērts dzīvot, turklāt ilgtspējīgā veidā, t.i., nekaitējot nākamajām paaudzēm dzīvot vismaz tikpat labi. Tomēr nav tik viegli radīt atbilstošu, gana ietilpīgu rādītāju vai rādītāju kopumu. Turklāt arī diskusija par to lietderību saglabājas samērā karsta.

It kā tiecoties apzīmēt to, ka jaunais, uzlabotais vai papildinošais rādītājs ir saturiski ietilpīgāks, lietderīgāks, IKP alternatīvām ir daudz variāciju ar labskanīgiem nosaukumiem, ieskaitot Īstā progresa indeksu (Genuine Progress Index) un Sociālā progresa indeksu, un turpinot tik tālu, cik vien izdoma un statistikas iespējas sniedzas.

Protams, IKP neietver daudzas sabiedrības vērtības, kuru analīzei tas nav radīts, tomēr diskusijas raisās arī par to, vai IKP ataino patieso materiālo labklājību, tās pārmaiņas. Ne velti alternatīvo rādītāju aprēķinos biežāk minēto valstu - ASV, Vācijas, Kanādas - piemēri liecina, ka, salīdzinot IKP un, piemēram, Īstā progresa indeksa dinamiku vairāku desmitu gadu laikā, Īstā progresa indekss ir krietni zemāks, jo ietver dabas resursu noplicināšanu, vides degradēšanu, brīvā laika neesamību u.tml., kam tomēr pretstatīts (ar pozitīvu zīmi) tiek brīvprātīgais darbs, mājas darbi, kapitāla pieaugums un citas vērtības. Līdzīga ideja ir, piemēram, Saimnieciskās labklājības indeksam (Index of Economic Well-being) u.c. Bet, lai cik skaidra katram vērtētājam būtu labklājības jēga ("labi klājas…" – izklausās viegli uztverami), tā izrādās atšķirīga, tiklīdz nonāk pie mērīšanas.

Labklājību varētu uzskatīt par jebkuras saimniekošanas mērķi. H. Daly atzīmē, ka labklājība (te tiek lietots "welfare" kā "dzīves apstākļu uzlabošana", nevis "well-being") ir dabas un cilvēka radītā kapitāla sniegtais pakalpojums vajadzību apmierināšanai. Ar to ekoloģijas ekonomikas virziena pārstāvji kopumā mēģina virzīt ekonomisko domu uz t.s. pastāvīgā stāvokļa sasniegšanu un dabas resursu limitu respektēšanu. Vides aspekts kā būtisks līdzās personiskās dzīves kvalitātei figurē arī 2007. gadā uzsāktajā ES iniciatīvā "Pāri IKP robežām" (EU Beyond GDP Initiative) [10]. Taču tas uzliktu par pienākumu statistikas organizācijām apstrādāt daudz papildu datu. Turklāt ilgtermiņā iniciatīva domāta kā ekonomiskās politikas rīks un, iespējams, arī tādēļ attīstās samērā smagnēji.

Daļa valstu, kuras ierindojas augstās pozīcijās pēc ienākumu līmeņa un Globālā konkurētspējas indeksa (piemēram, Katara, Singapūra), Laimes indeksā ir zemāk (to varētu izskaidrot augstāka ienākumu sadales nevienlīdzība: piemēram, Džini koeficients[3] turīgās, tostarp naftas ieguves valstīs, mēdz būt augsts un nereti pārsniedz 0.4). Sociālā progresa indeksā dažas no šīm valstīm var nebūt atrodamas nemaz, jo tā apkopošanai vairākās jomās trūkst statistikas.

Tomēr Laimes indekss ir augsts valstīs ar augstu Sociālā progresa indeksu, kurš korelē ar ienākumiem. Nemaz neironizējot par to, cik daudz laimes ir naudā un tās daudzumā, šeit, visticamāk, daudz ko izskaidro vērtību sistēma, uz kuru jau kopš A. Smita tiek orientēts tautsaimniecības dalībnieks – "saprātīgais egoists". Ja mūsdienu patērētājs ikdienā sastopas ar sava un kaimiņu dzīves līmeņa salīdzināšanu; ja viņš ik dienas TV reklāmā redz, ka, nepatērējot to vai citu produktu, viņa izskats, pašsajūta un dzīve kopumā nav īsti lāgā, ir skaidrs, ka šādu sajūtu var mazināt vienīgi atbilstošs patēriņš, tātad – arī ienākumu līmenis. Pretējā gadījumā būtu gaidāma izstumtība.

Sociālā progresa indekss ir augsts valstīs, kurās ir ļoti attīstītas sociālās politikas, piemēram, Skandināvijā. Tomēr sociālie izdevumi paši par sevi neveicina laimes sajūtu.

Pirmkārt, to tērēšanai ir jāgūst ieņēmumi nodokļu veidā. Protams, patērētājam var rasties sajūta, ka, maksājot lielus nodokļus, no budžeta daudz var prasīt pretī, palīdz, tomēr sociālā politika pati par sevi radusies kā mehānisms, kas aizlāpa iespējamos caurumus. Sociālo politiku eksistences iemesls var būt gan sabiedrības nespēja veidot uzkrājumus visām vajadzībām dēļ, gan vēlme vienādot kādu pakalpojumu pieejamību, pat ja patērētājs tos neizmantotu. Te vienmēr pastāv vieta diskusijai par valsti kā naktssargu un to, cik ļoti tā iejaucas cilvēka dzīvē, piedāvājot sava veida apdrošināšanas mehānismu.

Lai cik labi Latvija izskatītos pasaules mērogā, tuvākajā reģionā – ES valstu vidū - Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu, kā arī sociālais progress ir krietni agrīnākā fāzē. Tas vēlreiz apliecina, ka šo vērtējumu saturs ir visai rietumniecisks (t.i., šajā attēlā vairs nav Āfrikas un Āzijas valstu, uz kuru fona Latvija izskatītos pavisam citādi). Turklāt sakarība ar pieejamajiem sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju arī ir samērā cieša. Varbūt ne tādēļ, ka laimes sajūtu radītu atkarība no sociālās sistēmas, bet gan tādēļ, ka lielākas sociālā budžeta iespējas liecina par augstāku kopējo ienākumu līmeni, no kura to iespējams izveidot.

Ir gana daudz mērauklu (piemēram, raksta sākumā minētās), kuras Latvijai par savu attīstību neliek justies slikti. Vienlaikus var teikt, ka Latvija samērā labi izskatās daudzos indeksos, par kuru pastāvēšanu daļa iedzīvotāju gan Latvijā, gan pasaulē, iespējams, pat nenojauš.

Ko ar to gribu teikt? To, ka, lai kā tiktu mērīts progress, tas tiks mērīts pēc vērtētāja vērtību sistēmas. Iespējams, pat tādēļ, lai nostiprinātu sevī kādu pārliecību. Taču tas nenozīmē, ka novērtētajam jādzīvo ar vērtētāja mērķiem, ja tie nesakrīt. Arī risinājumi mērķu sasniegšanai nebūs visiem vienādi. Līdzīgi kā neviendabīgā pasaulē vienlīdz labi nedarbojas vienādas sociālās politikas un vides politikas.

Globālie salīdzinājumi un pasaules izcilāko domātāju vērtējumi var gan radīt priekšlikumus, gan kļūt pat par sava veida biedinājumu. Britu zinātnieks T. R. Malthus jau pirms vairāk nekā 200 gadiem prognozēja, ka tuvāko 2 gadsimtu laikā pārapdzīvotība pati sevi iznīcinās, taču nedaudz pārvērtēja procesa ātrumu. Pasaule augošo patēriņu vēl turpina nodrošināt, vienlaikus augot arī iedzīvotāju skaitam. Slavenais izgudrotājs T. A. Edison esot prognozējis, ka nākotnes ārsts nerakstīs zāles, bet rūpēsies par to, lai pacienti interesējas par ķermeņa funkcionēšanu un iespēju ar savu dzīvesveidu, tostarp diētu, novērst saslimšanu. A. Einstein pēdējā dzīves gadā esot pievērsies veģetārismam un saskatījis šādas dzīves pieejas pozitīvu ietekmi uz cilvēces attīstību nākotnē.

Vai tie ir bijuši dižgaru nopietni nodomi, vēlējumi vai patiesas raizes par nākamajām paaudzēm – to šobrīd nebūs iespējams noskaidrot. Tomēr arvien saglabājas atsevišķu domātāju, ekonomistu, analītiķu vēlme ne vien justies labāk, bet atrast arī atbilstošu mērauklu, kas šīs sajūtas apliecinātu. Tādējādi progresa mērauklās ietilpst arvien plašāks rādītāju loks, kuri nav skatāmi atrauti cits no cita.

Tas, ko šajā jomā dara starptautiskās institūcijas, – novērš nepieciešamību katrai valstij vākt un apkopot apjomīgus salīdzinājumus, tomēr tie, manuprāt, jāuztver un jāvērtē no katra paša skatu punkta. Citējot šā gada marta žurnāla "Rīgas Laiks" E. Utrata rakstu, "statistika, protams, izdzīvos, jo pat galējam populistam, nonākot pie varas, būs vajadzīgi fakti". Arī tāda vai citāda sabiedrības un tās saimniecības attīstības mērīšanas olekts pastāvēs, jo tas var palīdzēt nospraust mērķus. Cita lieta, vai noteikti nospraust mērķus, uz kuriem vedina virzīties starptautiski salīdzinājumi, vai arī uztvert tos radoši un darīt lietas pēc savas izpratnes.

Lai gan cilvēka laimes sajūtai "daudz nevajagot" – drošības sajūtu par uzturu, pajumti, attiecībām un iespējām, – tomēr asas diskusijas par to, kā pareizi dzīvot, lai veidotu savu dzīvi atbilstoši savai izpratnei par tās piepildījumu, var izcelties pat pie ģimenes pusdienu galda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Siguldiešiem izstāsta kafijas stāstu

Linda Zalāne, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nākamie 100 gadi Latvijai – viedvalsts

Juris Binde, Latvijas Mobilā telefona prezidents, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viesnīca ar individuālu pieeju – arī četrkājainajiem draugiem

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā viesnīcu netrūkst, tāpēc ir jāspēj atšķirties – viesnīca un restorāns MaMa priecē ar izteiksmīgām dizaina odziņām un individuālu pieeju – arī četrkājainajiem draugiem.

Dizaina viesnīca un restorāns MaMa, kas jau vienpadsmit gadus mājo kādā atjaunotā koka ēkā Majoros, uz pārējo fona izceļas ar savu stilu, kas radies, saplūstot dažādu krāsu, formu un interjera risinājumiem, kā arī īpašo viesmīlību pret astaiņiem – šeit var atrast speciālu ēdienkarti suņiem un kaķiem, tie tiek laipni gaidīti un arī bez maksas izmitināti, mājvieta netiks atteikta arī citiem dzīvniekiem, pienācīgi uzņemts tiks pat sesks.

Jābūt visdarim

Dizaina viesnīca un restorāns MaMa atvērts 2008. gadā, Ilzes Kīkstes–Vaivaras ģimene jau pirms vairāk nekā 20 gadiem bija iegādājusies divas vecas koka ēkas Majoros. «Sākumā dzīvojām paši, bet vasarās, kā jau tas Jūrmalā pieņemts, visu otro stāvu izīrējām vasarniekiem. Tā kā mājas bija jāremontē un bija parādījušies pastāvīgi īrnieki, nolēmām taisīt dizaina viesnīcu, kādas tolaik Latvijā bija tikai dažas. Vēlējāmies veidot paši savu stilu un atšķir-ties no visām citām viesnīcām,» atceras viesnīcas un restorāna MaMa līdzīpašniece I. Kīkste–Vaivara. Tapa ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko trīs sievietes: I. Kīkste–Vaivara, viņas mamma un māsa. Tāpēc sievišķais tēls atspoguļojas arī viesnīcas nosaukumā. Un ne tikai. Simboliski sievietes motīvs iepīts arī dizaina elementos, netrūkst ābolu, sarka-nu rožu un attēlu ar Ādamu un Ievu paradīzes dārzā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevajag politizēt to, kas tiek depolitizēts

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru