Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā, tādējādi apliecinot to straujo attīstību.

Kolektīvās finansēšanas platformas ir alternatīvs finanšu starpniecības mehānisms, kuras var iedalīt gan tādās, kas nes finansiālo atdevi, gan tādās, kas ir ar sociālu mērķi. Savstarpējo aizdevumu platformā aizdevumi tiek veikti, aizdevuma ņēmējam (klientam) saņemot aizdevumu no vairākiem individuāliem aizdevējiem (investoriem) caur kopēju platformu. Platforma savukārt nodrošina aizdevuma izvērtējumu un nodošanu klientam, kā arī maksājumu saņemšanu no aizdevuma ņēmēja un nodošanu investoram. Savukārt kapitāla finansēšana tiek veikta, aizdevuma ņēmējam (parasti tie ir mazie un vidējie uzņēmumi vai uzņēmējdarbības uzsācēji) emitējot vērtspapīrus (piemēram, akcijas vai obligācijas) un piesaistot finansējumu no investoriem ar platformas starpniecību.

Platformu darbība aptver gan patērētāju, gan uzņēmējdarbības kreditēšanas jomas. Līdz ar to šīs platformas kā nebanku pakalpojuma sniedzējs papildina tradicionālo bankas lomu kreditēšanā. Viena no būtiskākajām atšķirībām starp platformu un banku kreditēšanu ir tā, ka platformas nerada jaunu naudu, jo tās aizdod tikai to naudu, ko tām ir uzticējuši investori, tādējādi tās nevar aizdot vairāk, kā saņemts no investoriem. Jāatzīmē, ka platformas arī izmanto dažādus tehnoloģiskos risinājumus finansējuma piesaistei un tā tālākai novirzīšanai kreditēšanai, nodrošinot ievērojami ātrāku līdzekļu apriti no investora līdz konkrētajam projektam ar zemākām administrēšanas izmaksām un nereti arī ātrāku finansēšanas lēmumu pieņemšanu. Tas ir izšķirošs faktors finansējuma piesaistīšanā, jo īpaši uzņēmējdarbības uzsācēju finansēšanā. Savukārt investoriem savu līdzekļu ieguldīšana platformā nodrošina salīdzinoši augstāku finansiālo atdevi nekā to izvietošana banku depozītos.

Līdz ar kolektīvās finansēšanas biznesa modeļa parādīšanos aktuāls arī ir kļuvis jautājums, vai šāds modelis nerada papildu riskus un vai ir nepieciešami regulējoši pasākumi.Tā kā platformu darbība ir saistīta ar līdzekļiem, kas piesaistīti gan no vietējiem, gan no ārvalstu investoriem, kas ne vienmēr ir profesionālie investori, ir svarīgi nodrošināt, lai piesaistītā nauda tiktu atbilstoši pārvaldīta un lai ieguldītājs būtu informēts par riskiem, kas saistīti ar šādu ieguldījuma veidu, un varētu pieņemt izsvērtu lēmumu.

Visu viedokli Kādēļ regulēt kolektīvās finansēšanas platformas? lasiet 17. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra