Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

1.attēls. ASV un Ķīnas ekonomiku īpatsvars pasaules ekonomikā, balstoties uz pirktspējas paritāti (PPP), saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: Thomson Reuters Datastream

Kopš finanšu krīzes nozīmīgs Ķīnas IKP izaugsmes avots ir bijušas investīcijas. Ķīna investē aptuveni 45% no sava IKP, kas aptuveni vairāk nekā divas reizes pārsniedz līmeni attīstītās valstīs. Ja šāds investīciju līmenis varētu būtu atbilstošs valstij, kura atrodas ekonomikas industrializācijas sākumposmā, tad tik salīdzinoši turīgai valstij kā Ķīna turpināt gandrīz pusi no iekšzemes kopprodukta novirzīt ilgtermiņa ieguldījumos varētu vairs nebūt ekonomiski lietderīgi. Pieaug risks, ka daļa veikto investīciju būs nelietderīgas un nespēs sevi atpelnīt. Tas īpaši ir jāuzsver, jo galvenais šo ilgtermiņa investīciju finansēšanas avots ir bijusi kreditēšana. Saskaņā ar SVF 2015.gada aprīļa Global Financial Stability Report publikāciju (http://www.imf.org/External/Pubs/FT/GFSR/2015/01/index.htm), laika posmā no 2007.g līdz 2014.g. Ķīnas uzņēmumu kredītsaistību attiecība pret IKP pieauga par 58 procentu punktiem. Atbilstoši BIS datiem (skatīt 2.attēlu), Ķīna ir kļuvusi par valsti ar ļoti augstu kopējo (gan valsts, gan privātā sektora) uzkrāto parādsaistību līmeni. Ķīnas ekonomikā uzkrāto parādsaistību līmenis ir jau samērojams ar augsti attīstīto valstu ekonomiskām. Saskaņā ar SVF apkopoto vēsturisko informāciju (skatīt 3.attēlu), valstis, kurās iepriekš ir noticis šāds straujš kreditēšanas apjomu pieaugums, turpmāk ir piedzīvojušas nozīmīgu izaugsmes tempa samazināšanos un pat banku krīzi, proti - «smago piezemēšanos». Tas ir viens potenciālais scenārijs, par kuru šobrīd atkal ir satraukušies investori.

2.attēls. Kopējo parādsaistību (izņemot finanšu sektoru) apmēra pārmaiņas dažās attīstīto (Advanced economies) un attīstības (Emerging markets) valstu ekonomikās, % pret IKP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: Central banks and the global debt overhang (http://www.bis.org/speeches/sp141120.htm), Bank for International Settlements, 20-Nov-2014

3.attēls. Ekonomiskās izaugsmes tempa izmaiņas pēc strauja kreditēšanas pieauguma perioda iepriekšējo 5 gadu laikā, procentu punktos. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kas pieredzēja arī banku sistēmas krīzi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: SVF (IMF Staff Report for The 2015 Article IV consultation, People’s Republic of China, Box 3. Deleveraging)
 

Valdošo negatīvo noskaņojumu par Ķīnas ekonomikas izredzēm nespēj kliedēt arī virkne jaunāko tās makroekonomisko datu publikācijas. Apsteidzošie indikatori, īpaši Ķīnas rūpniecības sektorā, liecina par ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Daži ekonomisti (piemēram, skatīt šo rakstu (http://www.ft.com/intl/cms/s/0/17c31836-3f6a-11e5-b98b-87c7270955cf.html#axzz3n7yu9hKp)) arī apšauba Ķīnas oficiālās IKP izaugsmes patiesumu. Tādi Ķīnas ekonomikas rādītāji kā elektrības ražošana, dzelzceļa kravu pārvadājumi, cementa ražošana norāda uz daudz nopietnāku lejupslīdi. Turklāt virkne rietumu kompāniju, piemēram, Zviedrijas industriālo iekārtu ražotājs Atlas Copco vai Vācijas autobūves firma BMW, savās ikceturkšņa rezultātu prezentācijās akcionāriem norādīja uz vāju biznesa izaugsmi Āzijā un Ķīnā.


Tomēr, ir jāatzīst, ka viss nav tik slikti. Pirmkārt, Ķīnas vadība ļoti labi saprot, ka tās ekonomika ir jāturpina modernizēt, ka ekonomiskā izaugsme, kas ir atkarīga no investīcijām, nav ilgtspējīga, ka ir jāpalielina iekšējā patēriņa īpatsvars, ka ir jāattīsta pakalpojumu sektors, kas būs lielākais darbavietu avots nākotnē tāpat kā rietumvalstīs. Kamēr rūpniecības sektors stagnē, patēriņš turpina spēcīgi augt. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pārsniedz 10% gada laikā. Nodarbināto skaits pakalpojumu sektorā turpina pieaugt. Nekustamā īpašuma sektors stabilizējas, mājokļu cenas Ķīnas 70 lielākajās pilsētās pēdējo mēnešu laikā ir palielinājušās saskaņā ar Thomson Reuters datiem. Ķīnas centrālā banka ir atbalstoša, tā ir samazinājusi procentu likmes un obligāto rezervju normu bankām.

Uztraukumiem par Ķīnu pamatā nav tik daudz ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanās, kas ir saprotami, kļūstot valstij bagātākai, vai tam, ka Ķīnas ekonomikai nebūtu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla. Bažas rada tas, ka līdzšinējā uz investīcijām vērsta izaugsme nav vairs iespējama, bet pārorientācija uz iekšējo patēriņu un pakalpojumu sektora attīstība nav tik vienkārša. Piemēri pagātnē rāda, ka to ir grūti izdarīt bez ekonomikas ieslīgšanas īslaicīgā recesijā. Aplūkojot Ķīnas nākotnes izredzes, septembra SEB Investment Outlook publikācija norāda, ka nesenā pasaules finanšu tirgus reakcija šķiet pārspīlēta, bet tā tomēr nav arī bez pamata. Spēcīgais patēriņš, augoša un turīgāka vidusšķira, kas pieprasa arvien jaunus pakalpojumus, spēcīga Ķīnas valdības finanšu situācija, kas var ļaut pārvarēt neizbēgamos nelietderīgu investīciju radītos satricinājumus uzņēmumos un bankās, ir tie galvenie apsvērumi, kas ļauj mums ticēt, ka Ķīna nepiedzīvos «smago piezemēšanos».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra