Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Valsts konkurētspēju makrolīmenī vērtē pēc eksporta tirgus daļu pārmaiņām. Galvenie noteicēji šai virzībai ir cenu un necenu komponentes (kvalitāte, gaume). Pēdējais var būt subjektīvs spriedums un daudzējādā ziņā atkarīgs no importētājvalsts uztveres. Tomēr to ir iespējams uzrunāt caur mārketinga pasākumiem un valsts atbalstu uzņēmumu starptautiskai sertifikācijai. Savukārt cenu konkurētspējai nozīmīgs faktors ir nodokļi. Pagātnē Latvijas tirgus daļas pieauga, neskatoties uz cenu faktora bremzējošo dabu. Tomēr ieilgušās globālās neskaidrības apstākļos Latvijas nozīme pasaules importā sarūk (nominālā izteiksmē), un tas raisa bažas par konkurētspējas noturību. Lai to stiprinātu, vajag un varam uzlabot valsts nodokļu politiku.

Savukārt potenciālajiem investoriem norādes sniedz Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) globālās konkurētspējas indekss. Diemžēl saskaņā ar šo novērtējumu Latvijas spēja konkurēt ievērojami atpaliek no citām Rietumeiropas valstīm, arī Baltijas reģionā, un jaunākajā ziņojumā reitings pat ir pasliktinājusies (44. vieta, kritums par 2 pozīcijām). Pasaules Bankas Doing Business novērtējumā uzņēmējdarbības vides regulējums Latvijā visdraudzīgākais ir bijis 2012. gadā, kad tika sasniegta līdz šim augstākā - 21. vieta. Tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam sasniedzamais rādītājs ir noteikta 13. vieta. Tātad bez straujiem uzlabojumiem, saglabājot līdzšinējo tempu, mērķi, iespējams, sasniegsim pēc 9 gadiem.

Tikmēr konkurētspējas stagnēšana notiek pie it kā salīdzinoši zema nodokļu sloga. Pērn Latvijā nodokļu īpatsvars uzņēmumiem sasniedza 35% no peļņas salīdzinājumā ar Igaunijas rādītāju 49%. Savukārt kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā 20 gadu periodā ir turējušies tuvu vidējam rādītājam 29% no IKP. Tas ir par 10 procentpunktiem (pp) zemāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji un 5 pp zemāk nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vidēji. Tādējādi secināms, ka nevis zems (vai augsts) nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP), bet to struktūra (jeb ekonomikai draudzīgo nodokļu īpatsvars) un reālās likmes ir nozīmīgas konkurētspējas veidošanai.

Vājš konkurētspējas vērtējums komplektā ar eksporta tirgus daļu kritumu ir nopietns brīdinājums. Jau ilgstoši tiek runāts par nepieciešamību pārnest slogu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Tikmēr 2016. gadā nodokļu maksātāji saskārušies gan ar lielākiem akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem (piemēram, apsaimniekošanai), gan darba spēka nodokļa pieaugumu (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu ierobežošana). Līdz ar to plānotais kompensējošais mehānisms nav noticis, un tas nepalīdz nedz ēnu ekonomikas mazināšanai, nedz konkurētspējai, nedz sabiedrības atbalstam nodokļu reformām. Tātad, lai atjaunotu ekonomikas spēju konkurēt un padarītu to noturīgāku, darbs ir jāturpina.

Nodokļu struktūra ietekmē lēmumu uzkrāt vai investēt, un tas atspoguļojas vispārējā dzīves līmenī. Atzīstot šo, pēdējās desmitgadēs daudzas OECD valstis ir veikušas reformas savās nodokļu sistēmās. Saskaņā ar Johansson (2008) pētījumu gandrīz visi gadījumi raksturojumi kā likmju samazināšana un bāzes paplašināšana (jeb ar nodokli apliekamo darījumu loka paplašināšana, atbrīvojumu pārskatīšana utt.), lai uzlabotu efektivitāti un vienlaikus saglabātu nodokļu ieņēmumus. Turpmāk daži piemēri, kā Latvijā varētu uzlabot spēju konkurēt, nepasliktinot budžeta un ekonomikas dalībnieku situāciju.

PEF indeksu veido daudzas komponentes, bet nodokļu kontekstā uzmanību piesaista rādītājs "Nodokļu ietekme uz motivāciju investēt". Aktuālais novērtējums Latvijai ir 3.84 no maksimālā 7 (48. vieta no 140), Igaunija ir sasniegusi 4.69 (15. vietu). Visveiksmīgāk investīcijas caur nodokļu sistēmu veicina Bahreinā (6.58), bet Eiropā motivācijas līderi ir Šveice un Luksemburga. Visu minēto valstu novērtējums globālajā konkurētspējā ir augstāks nekā Latvijai. Tātad, no vienas puses, vāji uzrunājam jaunus ārējos investorus, rādot vispārēji zemu vai stagnējošu spēju konkurēt globālajā tirgū, un, no otras puses, arī iekšzemē neradām atbilstoši vidi.

Latvijā investīciju rādītāji krīt jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. To daļēji var skaidrot ar ES fondu finansējuma kritumu, bet ne pilnībā. Tātad šis ir viens no aspektiem, ko steidzami nepieciešams pārskatīt.

Motivācijas un izaugsmes kontekstā varētu atjaunot diskusiju par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Tam būtu vairāki pozitīvie aspekti.

Pirmkārt, modeļa ieviešana sekmētu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanu, kura zemais līmenis no komercbanku puses tiek norādīts kā traucējošais faktors kreditēšanas paplašināšanai;

Otrkārt, nostiprinot reinvestētās peļņas pieeju, vienlīdzīgā situācijā tiktu nolikti abi – preču ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Pēdējiem konkurētspējas uzlabošanai nepalīdz šobrīd spēkā esošais regulējums par iekārtu paātrināto nolietojuma norakstīšanas metodi. Turklāt tas ļautu brīvi izvēlēties, kur un kad investēt;

Treškārt, tas līdzsvarotu piedāvājumu Baltijas reģionā, jo Igaunijā nav tradicionālais uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) modelis, bet Lietuvā mazajiem un lauksaimniecības uzņēmumi var piemērot pazeminātu UIN likmi 5%, un tas nekropļo sociālo iemaksu sistēmu;

Visbeidzot, daudzo un sarežģīto atlaižu atcelšana mazinātu administratīvo slogu. Turklāt atvieglojumu atcelšana varētu būt kompensējošais mehānisms negatīvā fiskālā efekta mazināšanai, kas radīsies, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tikmēr Igaunijas piemērs rāda, kā ieņēmumu kritums budžetā, mainot modeli, ir īstermiņā pārejošs.

Tomēr Baltijas valstis savā starpā konkurē ne tikai ar kapitāla, bet arī darbaspēka izmaksām. Vērtējot darba devēja reālos izdevumus jeb efektīvo (nevis nominālo) likmi, Latvija atkal zaudē. Vēl 2008. gadā bijām ar Lietuvu līdzīgās pozīcijās, tomēr vēlāk nodokļu slogs Latvijā strauji pieauga. Pēdējos gados tika novērota reģiona konverģence, tomēr solidaritātes nodokļa ieviešana Latvijā un citas nodokļu izmaiņas to varētu būt apturējušas.

Savukārt vērtējot darbaspēka nodokļu sloga kompozīciju, Latvijā būtiski augstākas ir reālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Tātad nominālās likmes samazināšana par 1 pp budžetam maksātu apmēram 60 milj. eiro, bet efektīvā likme samazinātos par vidēji 0.6pp. Tas ir gadā par ceturtdaļu tuvāk Igaunijas līmenim.

Pievēršoties nodokļu sloga pārnešanai, saskaņā ar Arnold (2008) pētījumu vismazāk traucējošais nodoklis ekonomikas izaugsmei ir par īpašumu, un īpaši nekustamo īpašumu. To kā neizmantoto potenciālu norādīja arī Mārtiņš Kazāka Latvijas Bankas rīkoto Ekspertu sarunu laikā.

Savukārt patēriņa pusē PVN nodokļa likme Latvijā jau ir virs vidējā OECD (+2 pp), kā arī Igaunijas (+1 pp), tātad palielināšana kropļotu situāciju. Tikmēr PVN plaisa jeb nodokļa neiekasētais apmērs saskaņā ar jaunāko pieejamo EK novērtējumu Latvijā ir nedaudz samazinājies, tuvinoties 30%. Tātad iesāktie darbi ir pareizais virziens, un tie ir jāpaplašina un jāturpina.

Rezumējot - darbaspēka nodokļa reformas fiskālo defektu varētu kompensēt, pirmkārt, ar īpašuma nodokļu palielinājumu to plašākajā izpratnē: labklājības pārvirzīšanas nodokļi (īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļi, nodokļi par kapitāla un finanšu darījumiem) un labklājības uzturēšanas nodokļi (kārtējie nekustamā īpašuma nodokļi un nodokļi par neto aktīviem). Tādējādi algota darba ienākumu saņēmējiem varētu saglabāt esošo dzīves līmeni un reformas neradītu spiedienu uz uzņēmējdarbību.

Otrkārt, samazinoties IIN likmi, palielinātos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, kas sekmētu patēriņa kāpumu. Izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus, redzams, ka ienākuma nodokļa izmaiņas ģenerē pozitīvu makroekonomisko un tikai nelielu negatīvo fiskālo ietekmi. Tam kompensācijai varētu pietikt ar iepriekšminēto ienākumu apliekamās bāzes paplašināšanu (piemēram, ārvalstu vērtspapīri, luksus mantojums vai dāvinājums) un īpašuma nodokļa atlaižu reformu.

Savukārt, runājot par nodokļu stratēģijas mērķi palielināt ieņēmumus, sasniedzot 1/3 no IKP, ir jāatgriežas pie izdevumiem. Tie ir iemesls, kādēļ nodokļi vispār tiek iekasēti. Kad bērns saka: Iedod man 5 eiro! Mēs pārjautājam: Kam? Un, ja piekrītam, – tad dodam. Tāpat būtu veidojamas ieņēmumu-izdevumu attiecības. Nulles budžeta pieejā viens no posmiem ir vēlmju samērošana ar iespējam, bet šo robežu var rēķināt dažādi. Pirmkārt, izmantojot sarežģītas programmatūras un sociālekonomiskās dinamikas novērtējuma modeļus, pievēršoties katram nodoklim atsevišķi. Šāda pieeja visdrīzāk ietvers lielāku vai mazāku, bet tomēr kļūdu. Alternatīva, kā norāda Hyde un Jarocki (1983) [i], ir skatīties pagātnē un pieņemt, ka nākamajā gadā ieņēmumi būs ne vairāk kā iepriekšējā – tātad izpilde ir nākotnes griesti. Tādējādi nodokļu ieņēmumi budžetā kā īpatsvars pret IKP kļūst par līdzekli valsts politikas īstenošanai, nevis mērķi. Turklāt kvantitatīvais fokuss ir krīzes ekonomikas pazīme. Svarīgi atcerēties - jo konkurētspējīgāka ir ekonomika, jo straujāk tā var augt, un tai līdz – nodokļu ieņēmumi.

Visbeidzot, ar uzņēmējdarbību saistītu nodokļu paredzamībai ir nozīme ekonomikas konkurētspējas veidošanā. Piemēram, uzņēmumu nodokļu daļa pret peļņu var būt stabili augsta kā Vācijā vai stabili zema kā Šveicē. Tomēr abas šīs valstis atrodas nemainīgi augstu PEF globālās konkurētspējas indeksā. To nosaka daudzi faktori, bet tajā skaitā arī nodokļu paredzamība. Savukārt Latvijā ar katru jaunu budžetu tiek veidoti jauni ieņēmumus palielinoši pasākumi, kas skar arī uzņēmējdarbības vidi.

Latvijai primāri ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi, un tie ir galvenie izaugsmes dzinējspēki. Ja nemainīsim uzsvaru, drīz būsim starp ES fondiem atkarīgo rehabilitācijas programmās, jo Eiropā briest pārmaiņas. Tādēļ šobrīd ir jābūt izlēmīgākiem. Konkurētspējīga ekonomika nesīs līdz augstāku labklājību, lielākus nodokļu ieņēmumus un mazinās nevienlīdzību. Nevis otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Samazinātā PVN likme dārzeņiem – mazs solis ekonomikai, liels solis domāšanai

Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība beidzot ir vienojusies par samazinātās PVN likmes 5% apmērā piemērošanu Latvija raksturīgiem augļiem, dārzeņiem, zaļumiem un ogām. Protams, šis lēmums ir izraisījis plašas diskusijas gan profesionāļu vidū, gan arī sabiedrībā – vieni kaismīgi atbalsta ideju lobēt Latvijas dārzeņu audzētāju intereses un tautsaimniecības attīstību, citi norāda, ka šis īstermiņa risinājums nav ekonomiski pamatots un nesasniegs cerētās izmaiņas.

Protams, sava daļa taisnības ir visiem, tomēr jāatzīst – šis precedents ne vien aizstāv Latvijas ražotāju intereses, bet arī norāda uz nozīmīgiem procesiem sabiedrībā – mēs esam sākuši novērtēt Latvijā audzētus produktus, apzināmies, ka tā ir vērtība un mums ir nepieciešams valstiski atbalstīt savas tautsaimniecības attīstību.

Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem dažādās Eiropas valstīs ir ierasta lieta, un Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur šāda prakse vēl netiek izmantota – līdz šim samazināts PVN bija noteikts tikai atsevišķiem zīdaiņu uztura produktiem. Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem ir sava veida valstiskās atbildības demonstrēšana – tā rada iespēju pirmās nepieciešamības preces ģimenes uzturēšanai iegādāties lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda nekļūst pelēka tāpēc vien, ka izmaksāta, apejot banku pakalpojumus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko "būvnieku karteļa" lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Jānis Uzulēns, "Jurisconsultus” vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Puspatiesība nav pusceļš uz patiesību

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā 09.01.2018. numurā DB aprakstīja Tiesību zinātņu pētniecības institūta rīkotu diskusiju par sabiedriskā viedokļa ietekmi uz tiesnešiem un tiesu sistēmu. Jāatzīst, ka laikā, kad pasaulē izteikti pieaug neiecietība un virspusēji viszinīga attieksme, šis temats kļūst arvien būtiskāks. Arī Latvijā ir populāri kritizēt tiesas par to, ka tās strādā lēni, un gadījumos, kad to lēmums nesaskan ar pietiekami skaļas un lielas sabiedrības grupas viedokli, tiek uzreiz piesaukta tiesnešu korupcija. Tai pašā laikā tiek pilnībā aizmirsts par to, ka tiesa var pieņemt tikai likumīgu spriedumu, pat ja tas cilvēkiem ar viedokli nešķiet taisnīgs.

Jāņem arī vērā, ka ne tiesneši, ne izmeklētāji, ne prokurori nedzīvo uz Marsa, bet gan šajā pašā sabiedrībā un lietās, kas ir raisījušas skaļu rezonansi, pieņemt izsvērtu un likumīgu lēmumu, neļaujoties emocionālam sabiedrības spiedienam, ir īpaši grūti. Protams, ja ir fakti, piemēram, par tiesnešu kukuļņemšanu vai prokuroru apzināti nepamatotu krimināllietu vērpšanu pret kādu, pildot kādu pasūtījumu, tad pret to ir asi jāvēršas. Apsūdzēt, vismaz nepamatoti, var jebkuru, taču, lai atmazgātos no šāda negoda, pat ja cilvēks vēlāk ticis pilnībā attaisnots, var izrādīties neiespējami. Diemžēl arī mediji pie šādām nebūt ne cēlām lietām mēdz piemest savu pagali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajadzētu pārvērtēt nule grozīto likumu par lauksaimniecības zemes iegādi nozīmi – būtībā grozījumi nemainīs neko

DB viedokli par šo tēmu lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Sporta centra komanda ir pabeigusi gandrīz gadu ilgo darbu pie Sporta mājas jeb, kā to ir nosaukusi projekta komanda, Čempionu mājas projekta izstrādes. Tā laikā tika izstrādāta Sporta mājas koncepcija, telpu sastāvs, izveidots pakalpojumu grozs, apzināts tirgus un potenciālie lietotāji papildu LU studentiem un darbiniekiem.

Sporta mājas projekta izveidē ņemta vērā gan Sporta centra ilggadīgā pieredze un tradīcijas, gan studentu un darbinieku viedoklis, kādus pakalpojumus viņi vēlētos izmantot Sporta mājas telpās.

Vienlaicīgi apzināts tirgus pieprasījums sporta veidu vidū un sadarbības partneru viedoklis par nepieciešamo sporta infrastruktūru Pārdaugavā.

Ņemot vērā, ka Sporta māja būs unikāla infrastruktūra LU līdzšinējā pieredzē, izstrādājot tās projektu, tika ņemta vērā vairāku Latvijā esošo sporta centru pieredze, to priekšrocības un ieteikumi sporta centru izveidē.

Ēka kalpos par sporta ekosistēmas centru Latvijā, nodrošinot plaša spektra pakalpojumus sportā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Sporta nodarbības, veselības pārbaudes bērniem un jauniešiem, duālās sporta karjeras attīstība sportistiem, sporta tehnoloģiju attīstība, fiziskās aktivitātes dažādās vecuma grupās būs tikai daļa no jaunā centra iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru