Viedokļi

Viedoklis: Latvijā partijām ir dota pārāk liela ekonomiskā vara

Andris Deniņš, Dr.oec., Latvijas Universitātes profesors, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Skatoties, kā pēc katrām vēlēšanām vai ministrijas nonākšanas citas partijas paspārnē mainās uzņēmumu valžu locekļi, neviļus rodas jautājums – kā šie cilvēki ir strādājuši pirms tam, ja jau tik steidzīgi ir jāmaina un ar ko labākas būs jaunieceltās amatpersonas. Jau gadiem mēs runājam, ka darbs lielo valsts uzņēmumu un institūciju pārvaldē faktiski ir partiju barotavas, taču tikpat ilgu laiku nekas nemainās – pie varas nonāk nevis profesionāļi, bet partijām pietuvinātas personas, kurām visbiežāk labākajā gadījumā interesē labi apmaksāts amats un citas šī statusa priekšrocības, bet sliktākajā gadījumā – izmantot savu stāvokli, lai partijām pietuvinātas personas varētu uz tā nopelnīt.

Lai gan formāli partijas savu ielikteņu virzīšanu amatiem motivē ar politisko atbildību, reāli tām tādas nav, bet šīs personas uzņēmumu vadībā realizē partijām pietuvināto cilvēku intereses. Nekā citādāk nevar nosaukt Privatizācijas aģentūras sasteigto valdes locekļu meklēšanu, kuriem faktiski bija tikai viena funkcija – parakstīt līgumu par bankas Citadele valsts daļas pārdošanu. Kur vēl var būt nožēlojamāk – pieņēma darbā, lai viņi uzņemtos atbildību un parakstītu līgumu, ko vismaz viens no viņiem īsti nemaz nav lasījis.

Uzskatu, ka gan iestāžu, gan lielo valsts kapitālsabiedrību vadībā ir jābūt profesionāļiem, kas ar darbiem sevi dzīvē ir pierādījuši, turklāt tos nevar izraudzīties tā, kā tas notiek patlaban – labākā gadījumā ir formāls konkurss, bet sliktākajā gadījumā – lēmumu paraksta valsts vai pašvaldības pārstāvis uzņēmumā. Uzskatu, ka ir jāveido institūcija, kas pēc starptautiskiem kritērijiem atradīs profesionāļus, kas vēlēsies un spēs veikt kvalitatīvu pārvaldību. Vēlams gan, lai jaunajā institūcijā strādātu tikai starptautiski speciālisti, jo nevienam jau nav noslēpums, ka Latvijā visi viens otru pazīst un visu var sarunāt.

Daudzi man oponēs, norādot, ka ne visu uzņēmumu vadībā ir tikai neprofesionāļi un ir arī cilvēki, kas šo darbu dara pēc labākās sirdsapziņas, ar lielu pašatdevi apgūstot savas nozares specifiku vai ir ieguvuši šos amatus, pakāpeniski kāpjot pa karjeras kāpnēm. Taču šādu amatpersonu nav daudz. Tomēr tagad nevajadzētu mesties otrā galējībā un nomainīt visu uzņēmumu vai institūciju vadītājus, bet gan pēc profesionālas, valsts apmaksātas personāla atlases institūcijas izveides pamazām sludināt konkursus par iespējām strādāt šajos amatos. Jo nav jau arī tā, ka politiskie ielikteņi, pavadot augstos amatos vairākus gadus, nav neko mācījušies un var izrādīties, ka patiešām ir kļuvuši par nozares profesionāļiem (kādi gan viņi nebija iecelšanas brīdī). Jāatzīmē, ka personāliju pārbīdes patlaban notiek arī starptautiskās lidostas Rīga valdē un Rīgas brīvostā, un publiski nav zināmi kritēriji, pēc kuriem jaunie valdes locekļi ir izraudzīti.

Politiķiem ir jāstrādā Saeimā, nevis jāieņem saimnieciski amati un šīs lietas ir skaidri jānodala, jo nevar būt vienu dienu likumdošanas eksperts, bet citu – ekonomikas lietu profesionālis. Katram ir jādara tas, ko viņš māk, nevis jāizmēģina viss pēc kārtas – ja nu sanāk un izdodas nenolaist attiecīgo nozari uz grunti. Tas, ka nezināmas, partijām pietuvinātas personas nosaka ekonomisko dienaskārtību valstī, ir novedis pie tā, ka faktiski vairāk nekā 20 mūsu neatkarības gadi ir bezjēdzīgi zaudēti, tāpēc profesionāļiem ir jāņem virsroka. Un, ja tā notiks, tad mēs visi varēsim teikt, ka Latvija ir mūsu cerību valsts, nevis tikai vieta, kur dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Partiju finansējums no valsts budžeta nav lieka greznība

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā desmit partijām ir 987 113 eiro lielas parādsaistības, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā, liecina KNAB informācija.

Starp šiem politiskajiem spēkiem ir savulaik zināmas, taču tagad vairs aktīvajā politikā nedarbojušās vai pat neeksistējošas partijas. Lielāko summu - 752 514 eiro - ir parādā partija LPP/LC. Otru lielāko summu parādā ir apvienība Par Labu Latviju, kas nav samaksājusi 108 301 eiro.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera savulaik izveidotās "Reformu partijas" parādsaistības veido 77 216 eiro. Pārējās parādā esošās partijas ir mazi politiskie spēki.

Šo desmit partiju pieļautie pārkāpumi ir izdarīti laikā no 2002. līdz 2013.gadam.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien žurnālistiem teica, ka pret parādā esošajām partijām KNAB pierādījumus un materiālus nodevis tiesu izpildītājiem, lai parādu piedziņas process tiktu attiecināts kā uz jebkuru juridisku personu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs Partijām sabiedrības uzticēšanās ir jānopelna. Tā nepienākas tāpat vien

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrība ir visai skeptiski noskaņota pret partijām. Socioloģisko aptauju firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš tvīto: aptaujas dati liecina, ka Saeimas vēlēšanu iznākums nav būtiski uzlabojis kritiski zemo uzticēšanās līmeni parlamentam: ja septembrī apmēram mēnesi pirms vēlēšanām vecajai Saeimai uzticējās 19%, tad divus mēnešus pēc vēlēšanām jaunajai Saeimas uzticas tikai 21%.

Tas rada fundamentālu jautājumu – vai cilvēki neuzticas parlamentārajai demokrātijai kā tādai vai pašreizējām partijām? Atbilde nav viennozīmīga. Noteikti ir daļa sabiedrības, kam riebjas partijas kā tādas un kas ilgojas pēc mierlaiku Ulmaņpapa stingrās rokas, kas tēvišķi rūpētos par tautas labklājību, savus oponentus turot īsā saitītē. Par to liecina gan lielas daļas vēlētāju vēlme pēc kārtējā mesijas un stingra līdera, gan neiecietība pret citādi domājošajiem. Ar to arī saistīti gan atsevišķu politiķu, gan viņu atbalstītāju «uzbraucieni» medijiem, īpaši sabiedriskajiem, un pārmetumi, ka tie ir teju prettautiski noskaņoti. Tajā pašā laikā ir gana daudz cilvēku, kuri iestājas par parlamentāru demokrātiju, bet kuriem nav pieņemams pašreizējais partiju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Saeima ierobežo fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus partijām

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāt biedru naudu un iestāšanās naudu partijām no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

To paredz grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ko ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Saeimas Preses dienests informē, ka ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām.

Līdz šim fiziskās personas politiskās partijas varēja finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvji no Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) deputātiem apliecināja, ka fiziskās personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš gūtiem līdzekļiem, un tas KNAB rada šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir četru līdz 15 tūkstošu apmērā, liecina KNAB informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.

Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vara cena pieaug

Žanete Hāka, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits rosina pārtraukt valsts finansējumu partijām, ja izjukušas to Saeimas frakcijas

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas.

Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru